“Kolnasāta” 1. junī – bruoli i dzīduojumi

“Kolnasāta” 1. junī – bruoli i dzīduojumi

Itūnedeļ „Kolnasātā” dominej vasareigi zaļa kruosa – gostūs atguojuši dzīduotoji nu Rēzeknis Zaļūs pakolnu kūra Leila Rasima i bruoli Punculi, Ingars i Arturs.
Jī Dairai Kokorevičai pastosteis par sovu pīredzi šovā, muzyku i tuoluokim planim.

Guna Zvīdre reportažā stuosta par režisoris Ilzis Kungys-Melngailis dokumentalū kinu “Brāļi Varslavāni”, kas pīdzeivuojuse pyrmizruodi Latgolys viestnīceibā „Gors”.
Bruoļu Varslavānu pādi vys vēļ ir jiutami vacajuos Rēzeknis īleņuos ar zamajom vīnstuova ustabeņom. Ontonu Varslavānu var satikt Bruoļu Skrindu ūļneicys kolnā pi Rēzeknis kulturys noma, kur niu dorbojās Rēzeknis Tautys teatris.
Bruoļu Varslavānu īguļdejums Latgolys i vysys Latvejis kulturā ir nanūviertejams, bet dzeivis guojums ir laikmata pretrunu i peripeteju plūseits. Nu fotografeju jī verās zīmeļnīciski šmuki i inteligenti, stolti i veiriškeigi, dendeji i dākaini, kuri patykuši sīvītem i kuri mīļuojuši sīvītis.

Vuordineicā Valentins Lukaševičs stuosteis par maja dzīduojumim.
Koč uorā vosora, Valentins Lukaševičs soka, ka piec vacuo kalendara vēļ ir majs.
Maja mieness Latgolā ir eipašs, jis teik veļteits Dīvamuotis gūdam. Cylvāki īt pi krystim, kas atsarūn ceļu moluos, krystcelēs, kopūs i pi senejom sātom, i dzīd dzīsmis Dīvamuotis gūdam, skaita Rožoncu, izdzīdoj Litaneju Jumprovai Marejai, lyudz Dīva i Dīvamuotis svieteibu, sajam goreigu styprynuojumu.

  Normunds Zušs i Rēzeknis Zaļūs pakolnu kūrs TV3 šovā “Koru kari 3” dzīd dzīsmi “Paleidzi Dīvs”.

Zinis eisumā

Preiļu Viesturis i lītišķuos muokslys muzejs ar Vaļsts kulturkapitala fonda finansialu atbolstu ir sataisejs izgleitojūšu golda kaitu „Muola ceļš”. Spēlis 1. lauceņš ir īvārojamuo pūdnīka Polikarpa Čerņavska sāta
Golda kaita īpazeistynoj ar keramikys trauka tapšonys procesu nu muola rakšonys, sagataviešonys i vyrpuošonys leidz gotovam pūdam tiergā. Trauka topšonys procesa aprokstam izmontuoti Polikarpa Čerņavska, Jezupa Čerņavska i Raivo Andersona stuostejumu pīroksti. Kaitys dizainam izmontuotys fotografejis nu muzeja fotomaterialu kolekcejis i zynuotniskuo arhiva.

Reigā, Breivdobys muzejā, 1. i 2. junī nu 9 stuņžu reitā leidz 17 stuņdem vokorā nūteik Latvīšu tautys lītišķuos muokslys darynuojumu godatiergs. Kai kotru godu, tī pīsadola daudz latgalīšu amatnīku ar vysaidim muola, dzejs i lynu darynuojumim, kai ari ir nūpierkamys jaunuokuos latgalīšu gruomotys i skaņ pošdarbeibys kolektivu dzīsmis.

Pyrms nedelis, 26. majā, Kuorsovā nūtyka Latgolys senioru dzīšmu i deju svātku Lelais koncerts. Piļsātu pīskandynuoja Latgolys nūvodu kūri, vokalī ansambli, deju kolektivi, folklorys kūpys i mozuokumtauteibu kolektivi.
Svātku moto — „Muna skaistuo jauneiba, atsagrīz vēļ vīnu reiz”, a daleibnīkim beja īspieja īsapazeit ar vītu, kur īsasuoc Eiropa i ir suocīs Latvejis dzeļzceļš.

Itūnedeļ atkluota Austrumlatvejis koncertzale ci Latgolys viestnīceiba “Gors” Rēzeknē. Atkluošonys koncertā izskanēja dzīšmu spēle „Kieneņmeita. Latgolys puorsoka”, spielēja Līpuojis Simfoniskais orkestris, varganiste Iveta Apkalna i pianists Vestards Šimkus, dzīduoja Guntra Kuzmina, Krišjānis Norvelis, kai ari cyti gosti.
Koncertzālē izskaniejs ari grupu „Dabasu Durovys” i „Bez PVN” koncerts. „Bez PVN” niu spielej jaunā sastuovā, ari iz prīšku jī sūlej puorsteigumus. Tyvuokajā laikā pyrmizruodi pīdzeivuos jaunais grupys video klips dzīsmei „Tylts”.

Rēzeknē, Latgolys viestnīceiba “Gors”, 2. junī 16.00 stuņdēs nūtiks muzykali teatrals uzvadums „Izlaidums Brīnumskapī”. Pīsadola Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis, Anrijs Grinbergs, Andris Sējāns, Baiba Vanaga i „Knīpas un knauķi”.

Jaunnedeļ, nu 3.leidz 9.juņam, Daugovpiļs svinēs piļsātys svātkus – sovu 738. dzimšonys dīnu. Svātkuos byus daudzi muzykalu koncertu iz vairokom skatuvem piļsātā, byus atrakcejis bārnim i jaunīšim, kai ari svātku tierdzeņš. Daudzi pasuokumu nūtiks ari Marka Rotko Muokslys centrā.
Golvonī Daugavpils svātku pasuokumi nūtiks 8. i 9.junī. Sastdiņ, 8.juņī, vyss īsasuoks ar Sv. Misi Daugovpiļs Romys katuoļu bazneicā 10 stuņdēs nu reita. Piečok piļsātā nūtiks rodūšūs kolektivu koncerti i dorbuosīs Izgleiteibys piļsāteņa, a 21.30 iz Vīneibys laukuma skotuvis kuops popularuokuo latvīšu grupa Prāta Vētra. Piečok Daugavmalā nūtiks aviošovs i uguņuošona.
Savukuort svātdiņ klasiskuos muzykys koncerts Daugovpiļs luteraņu bazneicā, kas itūgod svietej 120 godu jubileju, Vīneibys laukumā pop ir rokgrupu koncerti, a cytur piļsātā rodūšus kolektivu koncerti, tierdzeni i atrakcejis.

Leidz 6.juņam Leivuonūs, Latgolys muokslys i amatnīceibys centrā, apsaveroma muokslineicys Sanri gleznu personalizstuode „Katram savs burkāns”. Muokslineica, eistajā vuordā Sandra Poplavska, ir nu Daugavpiļs. Studej Muokslu Daugavpils Universitatē i ir īgivuse gradu Latvejis Muoklsys akademejā. Sanri aizaraušona ir keramika, video i fotografeja, bet sevi jei raksturoj kai breivmuokslineicu. Jei izasoka, ka izstuode asūt par sevi, par tevi i par tū, kai vysi zyna, kai vāga lobuok.

Jaunū latgalīšu amaterkinu „Vīna vosora deļ vysu” ir īspiejams nusavērt dažaiduos Latgolys vītuos: 4. junī Ūzulainis pogosta kulturys nomā, 7. junī Čornajis pogosta kulturys nomā, 8. junī Nagļu Tautys nomā, bet 9. junī Mežvydu Tautys nomā.

Ari itūgod nu 6. leidz 9. juņam Viļānu nūvodā nūtiks “Tievanānu pavasars”. Tys ir jaunūs latgalīšu autoru pasuokums ci literatu škola, kū reikoj bīdreiba „Latgolys Studentu centrs”. Pasuokuma mierkis ir sapuļcēt jaunus latgaliski rokstūšus autorus i veicynuot latgalīšu literaturys pastuoveišonu i atteisteibu. Pasuokumā pīsadaleis i lekcejis skaiteis, ar jaunajim autorim par literaturu i jūs tekstim sasarunuos Latvejis augstškolu docātuoji i latgalīšu rakstnīki.

Raidejuma komanda: Aigars Runčis, Daira Kokoreviča i Ilze Sperga.
Ka raidejums nasuoc skanēt automatiski, tod klausīs ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Nūtikšonu kalendars

Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]
Oct
31
Svā
14:00 Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” @ Zīmeļlatgola
Oct 31 @ 14:00
Spēle "Ziemeļlatgales detektīvi" @ Zīmeļlatgola
Aicynoj pīsadaleit spēlē, kura topuse Bolvu Centralajai bibliotekai sadarbeibā ar Viļakys nūvodu turisma informacejis specialistem, projektā “Ziemeļlatgales detektīvi”.  Spēlē varēs īpazeit Zīmeļlatgolys dobys i kulturviesturis objektus, kai ari turisma pīduvuojumu – kūpā izpyldūt 121 aizdavumu. [...]
18:00 Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Foto izstuode “Raiņa dzejolis fo... @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Oct 31 @ 18:00
Foto izstuode "Raiņa dzejolis fotogrāfijā" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Nu 5. maja da 31. oktobra Raiņa muzeja “Jasmuiža” breivdobys teritorejā, Preiļu nūvoda Aizkaļnē, apsaverama foto izstuode “Raiņa dzejolis fotogrāfijā”. Vaira informacejis par izstuodi ITE. 
Nov
5
Pīk
15:30 Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Ievys Pīgoznis tīšsaistis lekcej... @ Tīšsaistē
Nov 5 @ 15:30 – 15:50
Laikā nu 1. da 5. novembra byus Latvejis Kulturys akademejis starptautyskuo konferenču sereja “Kultūras krustpunkti XV”, kurys laikā tīšsaistē. varēs dzierdēt kulturviesturnīcis Ievys Pīgoznis lekceju “Tradicionālā apģēba pētniecības un rekonstrukcijas problēmas: ieskats Latgales zeķu izpētē”. [...]