Kai Kruoslovā ļauds uorstēja

Kai Kruoslovā ļauds uorstēja

Lai ari myusdīnuos ar medicinu nav vīgli, 18. godsymtā situaceja beja daudz švakuoka – sevkura veida slimineicys aba hospitali beja tikai leluokūs i nūzeimeiguokūs centrūs. Nu 1729. goda, kod tū īsaguoduoja Plāteru dzymta, par itaidu nūzeimeigu centru Latgolā palyka ari Kruoslova. Vysim zynoma Plāteru leluo nūzeime vysys Kruoslovys i vysys Latgolys kulturys i goreiguos dzeivis atteisteibā, bet vārts pīzeimēt ari tū, ka Plāteri attaisa jaunu puslopu Latgolys medicinys apryupis atteisteibā.

Kruoslova beja pyrmuo vīta Latgolā, kur tyka nūdybynuota pastuoveiga sliminīku apryupis vīta, slimineica, kurā sliminīkus apryupēja profesionali. 1789. goda 26. majā grafīne Auguste Oginska-Plātere pīškeire sovam laikam samārā lelus leidzekļus, ap 100 000 zlotu, Kruoslovys niule nūdybynuotajam žāļsirdeigūs muosu klūsteram, lai tys nūsadorbuotu ar slymūs, krūpļu i ubogu apryupi. Tymā pošā laikā tyka izcalta eipaša myura āka, kas tod ari beja pyrmuo slimineica vysā Latgolā, īsaroda ari pyrmuos žāļsirdeiguos muosys, kas apryupēja sliminīkus. Jaunajā ākā atseviški atsaroda sīvīšu i veirīšu palātys, kotrā nu tom beja vīta pīcim leidz sešim sliminīkim, kai ari telpys žāļsirdeigajom muosom.

Kruoslovys slimneica
1789. godā uzcaltuo slimineicys āka, kurā 1865. godā tyka īreikuota Sv. kņaza Aleksandra Ņevska pareizticeigū bazneica (karteņa: bibliotekakraslava.lv)

Apryupis īstuodis pi klūsterim nabeja ratums, bet Kruoslova izacēle ar tū, ka tymā par mediciniskū apryupi atbiļdēja ari vuiceiti uorsti, kuri tymā pošā laikā beja ari Plāteru saimis uorsti – nu 1793. goda tys beja medicinys specialists Esajs Jakobs Franks, bet nu 1817. goda par uorstu Kruoslovā struoduoja Ernsts Heinrihs Eihlers. Obejim uorstim ari beja pakļautys žāļsirdeiguos muosys – sliminīku apryupātuojis. Profesionalu uorstu darbeiba krītni cēle slimineicys apryupis leimini, leidz ar tū Kruoslovai pīsaisteja sliminīkus ari nu Boltkrīvejis i Lītovys teritorejis.

Kai jau vysom lobom lītom, ari slimineicai atguoja sovs gols, tei tyka slāgta 1864. goda 9. oktobrī, partū ka žāļsirdeiguos muosys atbaļsteja pūļu namīrnīkus, nūdrūšynuoja tim mediciniskū apryupi, kai ari īspieju slēptīs nu cara vaļdeibys. Tys, kai ari puorbaude, kurā atsakluoja, ka divejis nu septeņom žāļsirdeigajom muosom dzeivoj ar pījimtom pavuordem, veicynuoja slimineicys sliegšonu. Pyrmuo epizode Latgolys sliminiecu viesturē beidzēs ar žāļsirdeigūs muosu izraideišonu iz Viļņu i Varšavu. Nikas gon naapsastuoja, i jau piec septenim godim Kruoslovā tyka atvārta slimineica ar desmit vītom, kas turpynuoja īprīkš īsuoktū ryupiešonūs par sliminīkim.

Roksta autors: Toms Tālbergs

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]