Tradicejis, kas dzeivoj tautā

Tradicejis, kas dzeivoj tautā

Folklorys kūpa „Ūzuļeņi” darbojās jau desmit godu. Kūpa pīsadolāa vysaidūs pasuokumūs gon Latvejā, gon aiz Latvejis rūbežom i nas sovys zemis vuordu pasauļam. Kū nūzeimoj dzeivuot vidē, kas pylna ar senču tradicejom i dzīsmem, stuosta „Ūzuļeņu” vadeituoja Marija Andina.

–          Kai Jiusim vyspuor īguoja pruotā izveiduot folklorys kūpu?

–          Es nūspieļuoju balu pensionerim. I tod pogosta prīkšnīks pīzvaneja i papraseja, voi es byutu ar mīru vadeit folklorys ansambli. Es jam saceju, ka folklorys ansambļam vajag tautys tārpus i instrumentus, i, ka ituos īspiejis tiks nūdrūsynuotys, es paleidziešu, cik viņ variešu. I teišom – jis vuordu turēja. Prūtams, nu suokuma myusim vysaiži guoja.

–          Pīmāram?

–          Aizbraucem iz masku festivalu i nazynuojom, kū dareit. Myusim beja napareizys maskys sataiseitas kai Latgolai. I myusus izlomuoja, ka mes na tai dorom, ka iz akordeona navar spieļuot, ka tei ir folklora… I tod, kod atbraucem atpakaļ, muna muote, kas vēļ beja dzeiva, saceja: „Tai, meit, mes sataiseisim taidu folklorys ansambli, ka vysim byus mute vaļā. Dareisim tai, kai myusu senči dareja seņuok, kod dzīduoja.” Pyrmuo uzastuošona myusim beja folklorys festivalā „Baltica”. Myusim beja pasuokums „Vakariešona”. Muna muote, kuru vysi saucem par babu Ani, beja izstostejuse, kū senejūs laikūs dareja tymā laikā, puosokys stuosteja i meiklis minēja. Taidu mes ari tū uzvadumu sagatavejom. Dabuojom pyrmū kategoreju i piec to laika vysu laiku tū lateņu turim. Vysus desmit godus. Baba Ane myusim daudz kur paleidzēja. Jei taiseja scenarejus i saceja, kaidys dzīsmis dzīduot.

–          Kaida veida dzīsmis tod jius izmontojat repertuarā?

–          Mes izmontojam senejuos latgalīšu tautys dzīsmis i ari babys Anis dzīsmis, kurys jei kai moza meitine dzīduoja. Ar tom dzīsmem mes asam cīši tuoli tykuši, partū ka tautai juos pateik. Mes asam juos tai kai atdzeivynuojuši i īdzeivynuojuši folklorā.

Uzuleni dzismu svatkus„Ūzuļeņi” itūgod Dzīšmu i deju svātkūs. Karteņa: I. Čiževska

–          „Ūzuļeņi”. Parkū taids nūsaukums folklorys kūpai?

–          Mes ilgi dūmuojom, kai nūsaukt foklorys kūpu. Mysu storpā pat beja taids kai konkurss, kurā dalinīki dūmuoja nūsaukumu. Mes asam Ūzulmuižys pogosta foklorys kūpa, bet Ūzulmuižys pogostā auga cīši daudz ūzulu – gon leluoki, gon mozuoki. I tod vīna nu dzīduotojom soka: „A lai ir Ūzuļeņi!” Prasejom, parkū „Ūzuļeņi”, a na „Ūzuli”? Jei saceja, ka „Ūzuleņi” partū, ka folklorys kūpā dzīd gon vacuokuo, gon videjuo, gon jaunuokuo paaudze.

–          Cik godu ir vacuokajam i jaunuokajam dalinīkam?

–          Kod baba Ane beja dzeiva, tod vacuokajam beja 75 godi, tagad vacuokais ir 69 godus vacs. Jaunuokī dzīduotuoji beja gon pīcus, gon septeņus, gon desmit godus vaci.

–          Taitod jiusu sastuovs ir maineigs?

–          Nui, maineigs.

–          Cik bīži jis ir mainejīs itūs godu laikā?

–          Varbyut divejis voi treis reizis. Ir vīns pamatsastuovs, kurs vysu laiku turīs. Praktiski tī ir radinīki. Myusim tys ansamblis ir kai lela saime.

–          Kur asat pīsadalejuši?

–          Asam uzastojuši pa vysu Latveju i uorpus Latvejis. Vysūs „Baltica” festivalūs, Dzīšmu svātkūs, dažaidūs nūvodu svātkūs… Kūpumā, mes asam cīši aktiva i pīpraseita folklorys kūpa.

–          Kai dūmojat, parkū cylvāki jiusus pīprosa?

–          Pīprosa partū, ka mes na tikai dzīžam, bet ari spieļejam i doncojam.

–          Kaidus muzykys instrumentus izmontojat?

–          Izmontojam cītaru, akordeonu, bungys, bubynu, zvuorguļus i stabulis. Tai, lai byutu interesantuok.

–          Dzierdāts, ka asat bejuši ari Briselē. Kai tys saguoja?

–          Makašānu Omotu vydusškolā beja vosorys nūmetne muzykantim ar vysu saimi. I tod mes ar mosineicu Dzidru nūbraucem iz školu i dzīduojom apdzīduošonys dzīsmis. Mes tī divejis stuņdis nūdzīduojom, i tod vīna sīvīte izguoja īsapazeit. Jei beja nu Briselis Latvīšu bīdreibys i papraseja, voi mes varātu myusu Leigū tradicejis paruodeit Briselē. I tai mes itūgod junī ruodejom Leigū tradicejis Briselē – parkū tys gunkurs, parkū pyn vainogus, kaidus vainogus pyn. Mes vuorejom ari latgalīšu sīru…

–          Kaida beja Briselis cylvāku atsauceiba?

–          Atsauceiba beja cīši lela. Pasuokums beja paradzāts kaidim 200 cylvākim, bet atguoja vairuok – puori 300 cylvākim. Vyss nūtyka pi taida krūdzeņa, breivā dobā. Bet beja na tikai latvīši. Beja ari igauni, lītovīši, beļgi i angli. Jī cīši daudz doncuoja, i mes jim daudz kū ari īvuicejom. Cīši lobs pasuokums beja, i myusus ari uz nuokušū godu sauce uzastuot. Tod jau, mes, prūtams, peļneisim.

Uzuleni BriseliRuodūt Leigū tradicejis Briselē 2013. godā. Karteņa:  „Ūzuļeņu” arhivs

–          Taitod tys nav tikai valisprīks, jius ar tū ari peļnejat naudu?

–          Nui, mes ari daudz kur braukojam. Pīmāram, itūgod pyrms Dzīšmu svātkim bejom Siguldā. Mes tī jau kaidus sešus godus braucam i asam cīši pīpraseiti. Cylvāki myusim īt aplī, i tei ir loba sajiuta – taida kūpeibys sajiuta. Vystik tuos latgalīšu tradicejis naizneikst, juos koč kur dzeivoj tautā.

–          Varbyut foklorys kūpys pastuoveišonys laikā ir gadejušīs kaidi kuriozi?

–          Vīnā „Balticā” beja cīši lels leits. Kod jis nūleja, myusim vajadzēja uzastuot ar vakariešonu. Dūmuojom, kū dareit, partū ka vajadzēja atsasēst i tūs komuļus teit. Mes guojom iz prīšku i kai šļaucomēs iz prīšku! A tī cylvāki dūmoj, ka tai ari vajag, i myusim aplaudej. Tuos meitys pīmīdz myusim ar aci, i mes suocem pošys aplaudēt (smejās). Beja vēļ vīns gadīņs, kod mes pyrmū reizi Briselē bejom, kod vēļ baba Ane beja dzeiva. Tod myusim beja tik daudz kuriozu! To nalaide babeiti iz lidmašynu, to kūrpeitis nūmauc, to jai tū viezdeņu atjam, partū ka jai tī nogla beja apakšā. Turēja aizdūmuos par terorismu. Myusu babeiti! (smejās) Aizbraucem iz Briseli, i jī verās juos pasi, navar saprast, kas tagad nūteik. Mes tok naprūtam angliski! Atguoja vīns puika i prosa, parkū tū babeni nalaiž cauri. A pi myusu Latvejā jau beztermeņa tei pase, a tī nav taidu beztermeņa pasu. Tys puika tūreiz myusim izleidzēja, vysu izskaidruoja, i myusus palaide.

–          Voi asat raudzejušs dzīduot ari cytuos volūduos?

–          Prūtams. Tai kai mes asam braukuši gon iz Boltkrīveju, gon Lītovu, raugom dzīduot ari cyituos volūduos. Puorsvorā tuos ir latgalīšu dzīsmis, bet ir ari krīvu i cytu tautu dzīsmis.

–          Parkū taida izvēle?

–          Ka mes braucam uzastuot i redzim, ka na tikai latvīši tymā pasuokumā ir, bet ari cyttautīši, tod dzīžam ari dzīsmis cytuos volūduos, kurys zynom. Lai tī cylvāki nasajustu apbižuoti. Folklora vīnoj vysus, nai tikai latgalīšus. Daudzom tautom ir skaistys dzīsmis.

–          Kū cylvāki soka, kod dzierž jiusu dzīsmis latgalīšu volūdā?

–          Vyspuor cylvākim pateik. Ir nu svora, kai mes dzīžam. Mes dzīžam nu sirds, daudzbaļseigi. Es jau saceju, ka myusu kolektivā ir daudz radinīku. Myusim genūs ir īdzymtuo muzykalitate, i partū mes varim sevkuru dzīsmi nūdzīduot divūs, trejūs, četrūs bolsūs. Lels pluss ir tymā, ka izmontojam ari instrumentus.

–          Kai jiusim ruodīs, cik svareigi ir nest latgalīšu volūdu pasauļam?

–          Cīši nu svora. Es asu lepna, ka mes varim latgaliski dzīduot i nest tautuos sovu dzymtū pusi. I es asu lepna ari par tū, ka es turpynoju sovys mamenis īsuoktū. Jei gribēja, lai mes byutu styprs folklorys kolektivs. I taids mes ari asam.

Ar Mariju Andinu sasarunuoja Inese Čiževska

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
18
Cat
14:00 Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Jul 18 @ 14:00 – Jul 20 @ 23:45
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
16:00 Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Jul 18 @ 16:00 – 17:30
18. julī 16.00 stuņdēs Rotko muzeja konferenču zālē nūtiks storptautyskuos rezidencis nūslāguma izstuodis atkluošona.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys finansātuo projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” laikā Rotko[...]