Nagļūs apsaverama izstuode „Nagļi.LV -4631”

Nagļūs apsaverama izstuode „Nagļi.LV -4631”

Nagļu Tautys nomā leidz 28. juļam apsaverama fotomuokslinīka Māra Maskalāna malnboltuos fotografejis izstuode „Nagļi. LV – 4631”. Izstuode tyka atkluota 27. aprelī Reigā, Dekorativuos muokslys i dizaina muzejā. Sovukuort piec Naglim tei dūsīs iz Kurzemi, kur nu 6. augusta leidz 15. septembrim byus apsaverama Talsūs.

fotoprojekts nagli FIFotoizstuode „Nagļi. LV – 4631” ir stuosts par mozys tautys identitatis saglobuošonys nūzeimi, kū fotomuokslinīks M. Maskalāns ir atkluojs caur latgalīšim – Nagļu pogosta īdzeivuotuojim – skorbajim, sirsneigajim i patīsajim. Pats M. Maskalāns par Nagļu ļaudim soka: „Viņi nespēlē teātri, bet dzīvo.”

Fotografejuos ir īmyužynuoti Nagļu īdzeivuotuoji – nu vacim veirim i sīvom leidz pusaudžim i bārnim, kas pīškir izstuodei na viņ muokslinīcisku, bet ari kulturviesturiski antropologisku vierteibu. M. Maskalāns uzskota, ka ir svareigi saglobuot līceibys par pošreizejim nūtykumim Latgolā, par kasdīnu i svātkim, par tragiskim i reizē nūzeimeigim dzeivis mirklim, lai ari piec vairuokim godu desmitim ituos fotografejis uzrunoj cylvākus, snīdz informaceju i paruoda patīsus stuostus, līk apsazynuot i styprynuot sovys tautys saknis. Ituos fotografejis kolpoj kai pīmineklis vīnkuoršim lauku ļaudim i ir palīkūša vizuala dokumentaceja par Latgolys identitati 21. godsymta suokumā.

Projektā izmontuota analoguo fotokamera, attālu atteisteišonu veics pats autors, kopejūt malnboltuos fotografejis tradicionalajā veidā – pošrūceigi iz sudobra želatina papeira. Itys dorba ītilpeigais i sarežgeitais process ir vierteiba poša par sevi, partū ka ļaun īgiut augstys kvalitatis biļdis, izbaudeit tūņu boguoteibu i izceļt portretejamūs emocejis.

Fotoprojekta „Nagļi” ideju M. Maskalāns izlūluoja regularūs Nagļu pogosta apcīmuojumu laikā 20 godu garumā. Jū apbyure itys Latgolys cīms, partū ka tamā nav lelpiļsātys burzmys, kņadys i steigys, bet gon pošpīteikami i nasamuoksluoti cylvāki, kas fascinej ar sovu dzeivis i dūmuošonys veidu. Jī ir rūdeiti sovstarpejuos i dzeivis ceiņuos, taišni deļtam jī ir atkluoti. Cīms i tuo cylvāki īdvasmuoja izveiduot dokumentalū kinu „Par dzimtenīti”, kū M. Maskalāns kai operators kūpā ar režisori Lailu Pakalniņu pabeidze 2008. godā, sajamūt Lelū Kristapu kai lobuokais operatora dorbs 2009. godā. Piec kinys pabeigšonys M. Maskalāns suoce struoduot pi fotoprojekta „Nagļi”.

Karteņa: projekta publicitatis foto. Laizāns Staņislavs, pensionāts mežstruodnīks (1938)
Ziņu sagataveja: LaKuGa piec pasuokuma organizatoru informacejis

Kalenders

Jan
18
Sai
15:00 Saruna muzejā “Gleizda fotomuoks... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Saruna muzejā “Gleizda fotomuoks... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Jan 18 @ 15:00 – 16:30
Vizualuos kulturys pietneicys Liānys Ivetis Žildis sarunys fokusā byus saskarsmis punkti storp Juoņa Gleizda kasdīnys fotolaboranta dorbu i rodūšū dzeivi kai gūdolgom boguotam meistaram plaukstūšajā Reigys fotoklubā. Obejis vidis vīnuoja sarežgeiti tehniskī eksperimenti i zynoma[...]
19:00 Gikšu daņču nakts @ Amatys kulturys centrys
Gikšu daņču nakts @ Amatys kulturys centrys
Jan 18 @ 19:00 – 23:45
Gikšu daņču nakts @ Amatys kulturys centrys
Jan
20
Pyr
18:00 Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Jan 20 @ 18:00 – 20:00
Andris Keišs: “Jau divdesmit ostoitū godu es i iz skotivis, i kameru prīškā izdzeivoju svešys dzeivis. Tys aizjam lelu daļu munys dzeivis. Ka vokorūs, izruožu laikā, tuos svešuos dzeivis teik dzeivuotys, tod nu reitu mieginuojumūs[...]