Latveja bez Latgolys?

Latveja bez Latgolys?

Ilgus godu symtus Latgola bejuse nūdaleita nu puorejuos Latvejis, guojuse sovpateigu ceļu, deļtuo tuos īkļaušona jaunajā Latvejis vaļstī 1918. godā nabyut nabeja tik pošsaprūtama. Latgalīši sovu namaineigū ceļu iz vīnuotu Latveju beja izavieliejuši jau godu pyrms vaļsts dybynuošonys – 1917. goda Latgolys kongresā Rēzeknē.

Kai tod eisti nūguoja leidz kongresam? Jau 1917. goda martā Vladislava Rubuļa vadeibā sasapuļcēja Pīterburgys latgalīši, lai sprīstu par Latgolys stuovūkli i nuokūtnis izredzem, tymā storpā izdorūt ari pyrmū bolsuojumu par dasavīnuošonu Latvejai – 43 dalinīki bolsuoja „par”. Sapuļce nūlēme sasaukt plašu Latgolys kongresu Rēzeknē. Tymā pošā laikā tyka izvārsta darbeiba ari latgalīšu strielnīku vydā. Valmīrā saguoja strielnīku sapuļce, ap 5000 veiru, kas ari pījēme lāmumu par apvīnuotu Latveju, kai ari apsajēme nūsyuteit delegatus iz kongresu, tymā storpā ari strielnīkus tuo aizsardzeibai.

Rezeknes kongress 1917Daļa nu kongresa dalinīkim. Karteņa: Latviešu konversācijas vārdnīca. X siej.

Iz kongresu 26. i 27. aprelī (piec vacuo kalendera) īsaroda 232 delegati i 118 gosti, saaicynuoti nu pogostim, draudzem, bīdreibom, strielnīku bataljonim, kolonejom Krīvejā, sabīdriskajim darbinīkim i Latgolys cyttautīšim, kurim gon natyka dūtys bolsa tīseibys. Tymā storpā kongresā pīsadaleja ari puorstuovi nu cytim Latvejis nūvodim. Lai ari kongress nabeja vālāta instituceja, tymā beja puorstuovāti vysi Latgolys sabīdreibys sluoni, vysys Latgolys dalis. Kongresa atkluošonys reitā Rēzeknis ūļneicys beja ļaužu pylnys, kūpā ap 30 tyukstūšom cylvāku – gon draudzeigi, gon naideigi nūskaņuoti. Piec svineiguo dīvakolpuojuma bazneicā kongresa dalinīki strielnīku apsardzeibā devēs svineigā guojīnī, ūļneicuos pleivojūt sorkonboltsorkonajim karūgim.

Par kongresa vadeituoju īvēlēja Franci Trasunu, kurs paude atbolstu vīnuotai Latvejai. Piec tam Fraņcs Kemps kūpā ar 39 delegatim, kuri puorstuovēja pretieju vīdūkli, atstuoja kongresu, protestejūt pret mutisku vīnuošonūs ar cytu nūvodu puorstuovim, kai ari pīprosūt atsevišķu teritoreju pīvīnuošonu Latgolai i Latgolys autonomeju Krīvejā.

Kongress diveju dīnu laikā pījēme daudz nūzeimeigu lāmumu. Svareiguokais nu tim beja par Latgolys pīvīnuošonu puorejai Latvejai, pretim pīprosūt patstuoveibu pošvaļdeibys, volūdys i ticeibys lītuos. Tyka apsprīsti ari vaicuojumi par veiskupejis dybynuošonu, latgalīšu školuotuoju izgleituošonu, strielnīkim, minoritatem i c., kai ari tyka īvālāta Latgolys Zemis padūme 60 cylvāku sastuovā (nu tim 24 cyttautīši). Ar ideju par autonomeju vīnuotā Krīvejā (kurei gon tū naatzyna) tyka veiduota vīnuota Latveja, kas godu vāluok palyka par piļneigi naatkareigu vaļsti. Latgolys lūmu itymā vaļstī vysu tuos pastuoviešonys laiku ītekmēja kongresā pījimtī tuoļredzeigī i vierīneigī lāmumi. I kas gon byutu Latveja bez Latgolys?

Roksta autors: Toms Tālbergs

Komentari