Kiuku piļskolns

Kiuku piļskolns

Šaļtim ruodīs, ka vyss vierteigais viesturē jau ir atkluots, seviški tys, kas atsatīc iz aizviesturi. Tūmār ik pa laikam myusim teik saguoduoti puorsteigumi, partū ka vēļ pavysam naseņ diveju dīnu laikā tyka atkluoti divi jauni piļskolni – tī ir Kiuku i Kalvānu piļskolni. Kiuku piļskolns tyka atrosts 2008. goda novembrī arheologa Jura Urtāna vadeibā.

Kiuku piļskolns, kuru vītejī ļauds sauc par „Gorodok”, atsarūn pussolys golā natuoli nu Rēzeknis. Tū īskaun Kiuku azara purvuojs i Kovšupe. Azars atsarūn ap 4 km iz dīnavydim nu Rēzeknis, Ūzulainis pogostā. Nu pussolys turpynuojuma piļskolns nūdaleits ar nūcītynuojuma gruovi, ūtrā golā vīta ir nūcītynuota ar divejom stuovynuojuma terasem i vaļnim.

Kiuku pilskolns

Skots iz Kiuku piļskolnu. Karteņa: diena.lv

Piļskolna izleidzynuotajā plokumā (70 x 20–25 m) konstatāts kultursluoņs i atrostys muola trauku lauskys, kas varātu atsatīkt iz 12. i 13. gs. i, īspiejams, ir bejušs agruos ripys keramikai pīdereigys. Atrosti ari daudz muola apmatumu i vairuoki jālmetala aba kricys goboli, taipat atrosti ari daguši muola apmatuma goboli. Dažys atrostuos muola lauskys līk dūmuot, ka tys varātu byut bejs militars nūcītynuojums. Kūpejuo piļskolna plateiba ir saleidzynūši lela, kas rūsynoj dūmuot, ka tī varēja apsamest vairuoki desmiti cylvāku, leluokī skaitli varātu byut pat symts cylvāku, kas varātu byut dīzgon pīkluojeiga leluma kara draudze.

Itūšaļt atrostuos lītys līk dūmuot, ka Kiuku piļskolns attīcynojams iz piļskolnu pastuoviešonys pādejū pūsmu, tys ir, vālū dzeļža laikmatu. Dūmojams, ka Kiuku piļskolns ar jau īprīkš zynomajim tyvuokuos apleicīnis Rēzeknis, Spriņģu i Piziču piļskolnim veiduojs nūteiktu i vīnuotu nūcītynuojumu sistemu, kas beidza pastuovēt leidz ar jaunūs zemis kungu īsarasšonu i centraluos piļs byuvnīceibu Rēzeknē, kas jau beja nu myura i īzeimēja cyta laikmeta suokumu.

Arheologs Juris Urtāns izreiz piec atroduma intervejuos atkluoja, ka „sovulaik tī bejuse stypri nūcītynuota militara nūmetne. Prūtams, niule navar pasaceit, voi tei izmontuota vairuokus mienešus ci godus, kas ari viesturiski ir nīceigs laika pūsms. Navar ari pasaceit, voi tei bejuse pastuoveiga apmetne ci pagaidu.”

Kiuku piļskolna uzruodeituojs Ilmārs Silkāns snīdze zinis, ka kolnu seņuok saukuši par Selminku kolnu, partū ka tī kuodreiz dzeivuojs kaids veirs, kuru sauce par šeļmu aba bliedi. Taipat kaids pavacs veirs zynuojs stuosteit, ka kod nabejs senejūs laikūs tī nūtykušys lelys kaujis, kur krytuši daudzi karaveiri, deļtam reizi godā Juoņūs tī pasaruodūt spūki ci gori.

Niule piļskolnā nav veikti arheologiskī izrokumi, partū ka deļ tuo ir vajadzeigs finansiejums, tūmār nanūlīdzami, ka tys sevī globoj daudzus viesturis nūslāpumus i ir nanūviertejams paguotnis līcinīks.

 

Roksta autore: Laura Keiša

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars