Gaismys nesiejs tautai – Kazimirs Skrynda

Gaismys nesiejs tautai – Kazimirs Skrynda

skrinda_kazimirsKazimirs Skrynda pīdzyma 1875. goda 2. augustā Daugavpiļs apriņča Leiksnys pogostā, Līpys Mukānu cīmā. Juo darbeiba beja cīši daudzpuseiga, jis beja gareidznīks, školuotuojs, rakstnīks, gazetu redaktors, izdeviejs. Juo tāvs ar muoti beja moztureigi zemnīki Donats i Apoloneja, kas izacēle ar sovu struodeigumu, beja dīvticeigi, prota laseit i raksteit. Itymā saimē stypri izapaude snīgšonuos piec zynuošonom. Kazimirs pyrmū izgleiteibu īgiva Leiksnys školā, piec kurys beigšonys 13 godu vacumā ar prāvesta Narkēviča atbolstu (100 rublim) puorsacēle iz Pīterpili, lai īsastuotu Sv. Katrīnys progimnazejā.

Sv. Katrīnys progimnazejā vuiceibys jau guoja treis nedelis, i Skrynda navarēja paspēt apgiut vuiceibu vīlu, lai varātu vuiceitīs ar vysim kūpā. Partū jis atsagrīze sātā i godu vuicejuos Daugavpiļs realškolā, piec kurys beigšonys atsagrīze Pīterpilī i īsastuoja Sv. Katrīnys progimnazejā. Jis cīši labi vuicejuos, partū jam nabeja juomoksoj par vuiceibom. Ar laiku jis suoce paleidzēt sovim bīdrim, pasnīdzūt pryvātstuņdis. 1893. godā īsastuoja Pīterpiļs Goreigajā seminarā i četrus godus vāluok – Pīterpiļs Goreigajā akademejā, kur Kazimirs Skrynda īgiva teologejis magistra grādu i tyka īsvieteits par prīsteri.

1901. godā Skrynda tyka nūzeimāts par Sv. Katrīnys bazneicys vikaru i školu kapelanu, 1902. godā puorcalts iz Minsku, vāluokajūs godūs struoduoja par teologejis profesoru i inspektoru Pīterpiļs Goreigajā seminarā. Kod Kazimirs atsagrīze nu Minskys iz Pīterpili, jis aktivi īsasaisteja latgalīšu kolonejis sabīdriskajā dzeivē. 1902. godā īsastuoja latgalīšu Muzykaliskajā bīdreibā, vāluok palīkūt par tuos vadeituoju. Dorbuojuos izdavumūs „Auseklis”, „Sākla”, „Ticeiba un dzeive”. 1910. godā jū puorcēle iz Gatčinu par prāvestu i školu kapelanu, kur jis stipri beja nūškierts nu latvīšu sabīdreibys, piec tam atsagrīze Pīterpilī i leidz 1917. godam kolpuoja par prāvestu Sv. Katrīnys bazneicā.

Pīterpiļs pūsms Skryndys dzeivē beja cīši nūzeimeigs. Jis dybynuoja školys i veicynuoja tūs darbeibu, reikuoja kursus školuotuojim, ryupējuos par školuotuoju sagataveišonu Latgolys školom. Nu 1908. leidz 1918. godam redigēja i izdeve „Drywu”. Gazetys aizdavums beja kolpuot sovai tautai – vest tū pi gaismys, pruota i montys, tei vuiceja latgalīšus skaiteit, cēle jūs nacionalū pošapziņu.

Pyrmuo pasauļa kara beiguos Skrynda aktivi pīsadaleja latvīšu organiziešonā, lai snīgtu paleidzeibu karā cītušajim i bieglim. Latgolys biegļu bārnim jis nūorganizēja apmāram 30 školys, uzturēja patversmis i internatu Latgolys vydsškolu i studejūšajai jaunatnei Pīterpilī. 1918. godā Skrynda Rēzeknē kūpā ar Valereju Seili organizēja školuotuoju kursus. Lelinīkim nuokūt pi varys, „Drywa” i „Drywas kalendārs” tyka slāgti i pošam redaktoram pīsprīsts nuovis sūds. Par laimi, Kazimiram izadeve nūsaglobuot. Kod 1918. godā Latgolu ījēme vuocīši, Skrynda atsagrīze Rēzeknē i nu jauna izdeve „Druwu” – „Jaunā Dryva”. 1918. goda novembrī Latgolu otkon ījēme lelinīki i Skrynda beja spīsts bēgt paceli – jis devēs iz Lītovu.

Myužeibā Skrynda nūguoja 1919. goda 25. majā Baptūs nu tifa, 1921. godā jū puorapglobuoja Rēzeknis Mīra lelajūs kopūs.

Kazimirs Skrynda beja vīns nu izcyluokajim latgalīšim, kas zīduoja vysu sovu dzeivi, lai paleidzātu cylvākim i lai paleidzātu sovai tautai īraudzeit gaismu.

Roksta autore: Rita Gruševa
Karteņa: lgdb.lnb.lv

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.