Latgolys kūrorts – azaru dyunis i kēvis pīns

Latgolys kūrorts – azaru dyunis i kēvis pīns

Reigys pazeistamuokuo kūrortvīta ir Jiurmola, be voi mes zinim, ka ari Daugavpilei beja sova kūrortvīta. Vītys nūsaukums ari ir zeimeigs – Poguļanka. Apleicīnē atsarūn breineigs prīžu syls, kur ar laiku tyka attaiseita nalela kopejneica. Tī svātdīnēs tykuos cylvāki, saguoja kūpā i reikuoja svātkus, nu tuo radīs ari vītys nūsaukums (krīviski „погулять”). Poguļankys kūrorts izavītuoja 7 km nu piļsātys centra, Daugovys lobajā krostā.

poguljankaPoguļankys ākys. Karteņa daugrc.edu.lv

1883. godā pyrmū sanatoreju ite dybynuoja grāfs Plāters-Zibergs. Nu tuo laika itū vītu suoce saukt par kūrortu i tī veiduojuos vasarneicu cīms. Tys ir laiks, kod leidzeiga veida uorstnīceibys īstuodis beja cīši popularys, smolkūs apryndu cylvāki devēs iz vysaidom pasauļa vītom, kab veseļuotūs itaidūs kūrortūs. Poguļankys kūrorta pamotā beja kumyss (raudzāta kēvis pīna dzierīņs) i iudiņa dzīdynuotova, kur golvonais uorstnīciskais leidzeklis beja dažaida veida dyunis i uorstnīciskī dubli. Poguļankā tūs jēme nu treis Trikartu azarim.

Vaicojūt cylvākim, kai rodīs itūs azaru nūsaukums, nivīns eisti namuok atsaceit. Bet cylvāku atmiņuos ir sasaglobuojuse kaida legenda. Grafs Plāters-Zibergs bejs azartisks kartu spielmaņs. Reiz jis ar draugim pļovā spieļuoja kartys i bīži pīsauce valnu. Tai pošu nalobū saucūt, valns īsaroda i pīduovuoja Plāteram saspieļuot vīnu spēli ar jū. Plāters-Zibergs uzvarēja, bet valns, kam palyka treis kartys, nūsvīde tuos zemē, saucūt: „Še tev treis azari. Jimsi nu tim uorstnīciskūs dubļus i paliksi boguots!” Atsaverūt viesturē, pateišom Plāters-Zibergs palyka boguots ar itūs pūru paleidzeibu. Dīvamžāļ leidz myusu dīnom ir sasaglobuojuši tikai diveji azari (Trikarts i Mozais Trikartu azars). Trešais nu Trikartu azarim ir piļneibā puorsapūruojs.

Pogulanka kartena zudusi LatvijaSkots iz kūrortu 1914. godā. Karteņa: zudusilatvija.lv

Ar laiku kūrortvīta Poguļanka pakuopeniski izaveiduoja par apdzeivuotu vītu. 1915. godā Poguļankā beja 117 vasarneicys, taipat ari sanatoreja, pansionati i lels parks. Pyrmuo pasauļa kara laikā kūrorts tyka izpūsteits. 1929. godā tyka atjaunuota Poguļankys sanatoreja, nu elektreiba tī tyka īvīsta tikai 1937. godā. 1925. godā Poguļankai tyka dūts bīzi apdzeivuotys vītys (cīma) statuss. 1935. godā tī beja 92 vasarneicys, kuruos dzeivuoja 306 cylvāki. Verūtīs etniskū sastuovu, itymuos vasarneicuos puorsvorā dzeivuoja latvīši, kas dažim var ruodeitīs sovaiži, saleidzynojūt ar myusu dīnu situaceju.

Suokuos Poguļanka aizjēme 114 ha zemis, bet piec Latvejis naatkareibys īgiušonys itū sanatoreju ar laiku puorjēme Latvejis Kreditu banka, palīkūt par Poguļankys eipašnīku i pīvīnuojūt tai vēl 242 ha zemis. Tod Poguļanka jau sastuovēja nu 356 ha zemis i 5 azarim. 1939. gadā Poguļankys sanatoreja tyka nu jauna izremontāta i puorsaukta par Mežcīmu. Sanatorejā beja 27 numuri, kur beja pīeimamys uorstnīciskūs dyuņu, dubļu i cytys procedurys. Uorstētīs iz Mežcīmu aba Poguļanku brauce nu vysim vaļsts rajonim. Tok Poguļanka beja pazeistama na tikai ar sovu sanatoreju, bet vītejim īdzeivuotuojim ari kai ideala vasarneicu vīta, kur nasteidzeigi varēja baudeit dobys skaistumu i pasaglobuot nu piļsātys.

90. godu suokumā daudzu īmaslu deļ sanatoreja „Mežciems” tyka slāgta. Piec Latvejis Republikys Ministru kabineta reiceibys 1995. goda 31. julī tei tyka nūdūta privatizacejai. Tū nūpierka Daugavpiļs firma „Guron”. Tūmār itei vīta sevī vystik globoj kū nabejs nu smolkūs apryndu sātys vītys i, staigojūt pa apleicīni, var īsadūmuot, kai ite atsapyute dāmys breineguos suknēs i veiri elegantūs kostimūs.

 

Roksta autore: Laura Keiša

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
25
Sai
19:00 Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
May 25 @ 19:00 – 21:00
Līpuojis koncertzālis pavasara sezonys nūslāgumā iz leluos skotivis varēs pīdzeivuot eipašu mageju, kū veiduos mejīdarbeiba tautys i akademiskuos muzykys vydā – grupa “Raxtu Raxti” i kamerorkestris “Sinfonietta Rīga” dirigenta Normunda Šnē vadeibā. Kūpeigajā koncertprogramā skanēs[...]
19:00 Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
May 25 @ 19:00 – 23:00
Zaļumballi īskandynuos grupa “TRIO Rāzna +”, bet vokora ūtrajā daļā apmaklātuojus energiski i skaneigi izklaidēs grupa “Stradivari”.   Īīšonys moksa 4,00 eiro.   Biletis “Biļešu paradīzes” kasēs i Lūznovys muižā.