Byut ci nabyut? Daugavpiļs HES

Byut ci nabyut? Daugavpiļs HES

Daugova – Latvejis leluokuo upe, bet na tikai. Tei ir ari nūzeimeigs simbols latvīšim, simbols tautys spākam. I naspākam. Godu gaitā na reizi viņ raudzeits Daugovu ītekmēt, kontrolēt. Jau nu Latvejis vaļsts suokumim gaisā grūzejuos ideja par Daugovys kaskadi – planu Daugovys savaļdeišonai cylvāka lobā. 1939. godā, vēļ naatkareigajā Latvejā, tyka atkluota Keguma hidroelektrostaceja (HES), vāluok, padūmu laikūs, tyka izcaltys vēļ divys HES – Pļaveņu i Reigys, kurys zam Daugovys iudinim nūslēpe taidys vierteibys kai Staburags, Pērsis iudiņa krytums i vērtini cytu dobys objektu, kai ari vēļ arviņ izraisa regularus plyudus Pļaveņuos, Ūgrē i cytuos vītuos Daugovys krostūs. Padūmu varys planūs beja vēļ diveju HES celtnīceiba – Jākubpilī i Daugavpilī, kas puorvārstu Daugovu nu dzeivys upis par savīnuotu uzpludynuotu muorku vērtini.

hES1Uzsuoktuo HES byuvnīceiba pi Elernis Bazneicys. Karteņa: zudusilatvija.lv

Ideja par Daugavpiļs HES celtnīceibu roduos jau piec leidzeigys elektrostacejis atkluošonys Pļaveņuos, i jau 1979. godā tyka suokta celtnīceibys sagataveišona, leidz 1987. godam tyka izveiduoti uzbārumi Daugovys krostā, kai ari izbyuvāta syukņu staceja i cyti infrastrukturys objekti. Projektātuo elektrostaceja upi nu Daugavpiļs leidz pat Boltkrīvejai puorvārstu leidz 4 km plotā i vidieji 40 leidz 50 m dziļā kanalā, kūpejuo iudiņa kruotivis plateiba byutu leluoka nakai vysom puorejom Daugovys kaskadis elektrostacejom kūpā, pamatūt naapriekinojamys sekys iz regiona vidi i īdzeivuotuojim.

Plašū protestu vilni pret HES celtnīceibu suoce Daiņa Īvāna i Artūra Snipa 1986. goda publikaceja gazetā „Literatūra un Māksla”, kurymā tyka kritizāta elektrostacejis celtnīceibys pamatuoteiba. Protestim pīsavīnuoja arviņ plašuoka sabīdreibys daļa – kai inteligence, tai ari vītejī īdzeivuotuoji. Padūmu varys īstuodis i gazetys napylna goda laikā sajēme ap 700 viestuļu ar vaira nakai 30 000 cylvāku parokstim. 135 kruoslovīši pat nūsyuteja viestuli PSRS tūreizejam vadeituojam Mihailam Gorbačovam, aicynojūt apturēt byuvdorbus i izveiduot teritorejā dobys parku. Ite juopīzeimoj, ka ari pret Pļaveņu HES byuviešonu tyka vuokti paroksti, bet itū procesu apstuodynuoja varys īstuodis, cikom 1986. godā, Gorbačova puorbyuvis laikā, veiduojuos plašuoka, pusleidz breiva i naīrūbežuota sabīdriska diskuseja, Latvejis īdzeivuotuojim izvierzejūt sovus argumentus pret elektrostacejis celtnīceibu.

Ceiņai iz vysa vaira pīmāruoti beja ekonomiskī argumenti – elektrostacejis projekts beja naizdeveigs, puoruok duorgs i ari dabuotuo elektreiba byutu nasamiereigi duorga. Tuos byuvnīceibai byutu juopuorvītoj lels skaits īdzeivuotuoju (80 apdzeivuotys vītys Latvejis teritorejā i 62 Boltkrīvejā), kai ari juonūdrūsynoj Daugovys krostūs asūšuos piļsātys pret plyudim. Kruoslovu paredzēja apjimt ar betona dambim, faktiski līdzūt pīeju Daugovai. Rostūs piļsāta pi upis, kurai poši piļsietnīki nateik kluot. Pi tam, par speiti dambu celtnīceibai, Kruoslovai draudātu regulari plyudi, kai ari piļsātys daļu puorsapūruošona. Puorvītuotajim īdzeivuotuojim beja paradzātys kompensacejis, padorūt tūs vīnlaiceigi par upurim i īgiviejim, koč zaudiejumi byutu īvāruojami leluoki nakai īgivumi. Īvāruojami sasamozynuotu ari lauksaimnīceibā izmantuojamuos teritorejis, puorsvorā taišni augleiguos teritorejis, kas veiksmeigi izmontuojamys zemkūpeibai.

Eipaši svareigs beja ari ekologiskais arguments, partū ka elektrostacejis celtnīceiba nūdareitu naatgrīzeniskus zaudiejumus vysai upei. Puors godu laikā piļneigi voi daleji tyktu iznycynuota upis ekosistema, appludynuoti vaira nakai 2500 hektaru mežu, iznycynuoti vairuoki desmiti augu i kukaiņu sugu, nu kurom vairuokys ir unikalys na viņ Latvejis, bet ari Austrumeiropys mārūgā. HES byuvis draudu apstuokļūs tyka veikti pastyprynuoti pietejumi, kuru laikā atkluoja lelu skaitu īprīšk nazynomu sugu, kas mudynuoja pīpraseit dobys parka izveiduošonu. Zam iudiņa palyktu ari vairuoki desmiti dižakmiņu, dižkūku, Latvejis apstuoklim unikalu krauju i ap divejis tyukstūšys olūtu.

HES celtnīceiba radeitu ari lelus kulturviesturiskūs zaudiejumus. Zam iudiņa palyktu vaira nakai 70 arheologiskī pīminekli Latvejis teritorejā i 21 Boltkrīvejā, tymā skaitā piļskolni, senkopi, senpiļsātys i akmiņa laikmata apmetnis. Tī beja īprīšk napieteiti objekti, steigā tyka pīškierts finansiejums pietejumim, i leidz 1987. godam izadeve apgiut 26 arheologiskūs pīminekļus, koč ari byuvnīku dūtūs leidzekļu beja daudz par moz. HES izceļšonys gadīnī varātu saceit, ka mes eisti nazynuotu, kū tīši asom zaudiejuši. Lelūs kulturviesturiskūs i ari dobys zaudiejumu ziņā nūzeimeigs beja Pļaveņu naveiksmeigais pīmārs, rakstneica Regīna Ezera na par veļti aizdeve vaicuojumu: „Voi pateišom ir tai: ka vīns graizs krāslys jau iztaiseits, tod par kotru cenu juotaisa taids pats ūtrys?”

Nadreikst aizmierst ari Daugovys nūzeimi latvīša sirdei i pruotam, kas, dūmojams, beja iz vysa svareiguokais nu argumentim pret HES celtnīceibu, koč ari byutu uztvarts kai socialismam napījamams buržuazisks izliecīņs. Tūmār pasacēle ari bolsi, kas izlyukuoja Daugovu kai nacionalū vierteibu, kai Liktiņa upi, protestejūt pret tuos faktisku iznycynuošonu. Ceiņa beja ari par tautys saglobuošonu, partū ka celtnīceiba nūzeimuotu vēļ vīnu ībraucieju vilni.

HES2

Napabeigtuo HES syukņu staceja Daugovys krostūs. Karteņa: panoramio.com

1987. godā tyka pījimts lāmums par celtnīceibys puortraukšonu. Par īmaslim var streidētīs. Īspiejams, ka lela lūma beja sabīdreibys protestam, kas veiksmeigi apvīnuoja kai emocionalūs, tai ari racionalūs argumentus. Īspiejams, ka krīzis apstuokļūs pītryuka naudys i resursu. Īspiejams, ka tei tūmār beja varys planavuota akceja, kurys kontrole tai izsleidēja nu rūkom. Lai nu kai, bet HES nanūtykušajai celtnīceibai beja lavinys efekts sabīdreibā. Suocūtīs ar ekologiskim i ekonomiskim vaicuojumim, sabīdriskuos diskusejis atguoja ari pi politiskim i socialim vaicuojumim. Naizbāgami suocēs lyuzums sabīdreibys apziņā, izpratne par tū, ka kū nibejs padūmu režimā tūmār ir īspiejams maineit. Daugavpiļs HES radeitais vilnis paleidzēja sašyupuot ari vāluokūs Atmūdys iudiņus.

Dīvamžāļ juosoka, ka pādejūs godūs varys koridorūs otkon paveid ideja par Daugavpiļs HES celtnīceibu, varys atmiņa ir eisa. Juodūmoj, ka, apsazynojūt sekys, itei ideja pagaiss tikpat dreiži i vacuos bryucis otkon atplāstys natiks, Daugovai turpynojūt sovu jau tai iztraucātū teciejumu.

Roksta autors: Toms Tālbergs

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
15
Sai
all-day Gitys Palmys izstuode “Vilcienu ... @ Roberta Mūka muzejs
Gitys Palmys izstuode “Vilcienu ... @ Roberta Mūka muzejs
Jun 15 all-day
Nu 12. apreļa da 15. juņa Roberta Mūka muzejā Gaļānūs apsaverama muokslineicys Gitys Palmys gleznu izstuode “Vilcienu meitenes stāsts”. Izstuodē apsaveramys i vairuoku godu laika periodā radeituos, i publikai īprīšk naparuodeitys, kai ari pavysam jaunys[...]