Īsaverūt Ludzys igauņu viesturē

Īsaverūt Ludzys igauņu viesturē

Ludzys igauni aba luci (lutsi) beja Vitebskys gubernis, Ludzys apriņčī dzeivojūša katuoļticeigūs Latvejis igauņu etniskuo grupa. Leluokuo daļa lucu dzeivuoja tagadejūs Pyldys, Nierzys i Ņukšu pogostu teritorejā. Līceibys par igaunim myusu dīnuos sasaglobuojušys vīneigi vītvuordūs i itymūs pogostūs pīraksteitajuos puosokuos i teikuos. Ludzys igauņu izceļsme nav precizi zynoma.

Ir veikti vairuoki pietejumi par tū, nu kurīnis i kod ir īsaroduši igauni Ludzā. Vīns nu Ludzys igauņu pietnīkim beja P. Voolaine. Jis 1963. godā publicēja nalelu raksteņu par Ludzys igaunim. Jis raksteja, ka 1463. goda karaguojīnī pleskavīši nu Vatselinys i Repikys atvaduši daudz igauņu kara giustekņu, kurus nūmatynuojuši gar Ludzys azaru, Zylupi, Pleskovys kņazisti, i ka igauņu kara giustekņi Leluo Ludzys azara krostā izcāluši cītūksni „Krasnyj gorodok”. P. Voolaine dūmuoja, ka igauni iz Ludzys rajonu varēja izceļuot ari 1695. –1697. godā, kod Igaunejā beja lels bods. Tuo laika dokumentūs ir nūruodejumi, ka igauni itymūs godūs bāguši iz Krīveju i Latgolu. Īspiejams, ari ap 1702. –1704. godu nūmatynuoti igauņu kara giustekņi. Igauņus kai lobus struodnīkus ap itū laiku varēja īpierkt ari grafs Borhs.

Iz vysa bīžuok sastūpomuo verseja ir, ka piec reformacejis nūtykumim Igaunejā, kod zvīdri īkaruoja Igauneju (luterani i pareizticeigī izspīde katuoļus), daudzi katuoļticeigī igauni, piec dažaidu olūtu ziņom, apmāram desmit tyukstūšys, ar jezuitu mūkim organizāti devēs iz Latgolu. Jī katuoļticeibys deļ beja spīsti pamest dzimtini. Kai simbolu jī leidza pajēme Tērbatys Jaunovys Marijis svātbiļdi, kurei sadaga Izvolta bazneicā 1941. goda guņsgrākā. Jim sekuoja daudz zemnīku, kuri nagribēja maineit ticeibu. Iz vysa vaira igauņu koloneju bejs Ludzys nūvodā. Piec 1895. goda tautys skaiteišonys datim, Vitebskys guberņā dzeivuoja leidz 4000 igauņu. Tai kai jī beja īceļuojuši nu Dīnavydigaunejis, runuoja sovā dialektā, kas atsaškeire nu igauņu literaruos volūdys.

Ludzas igauni

Dīnvydigauņu dialekta izplateibys areāls Igaunejis, Latvejis i Krīvejis teritorejā 19. gs. beiguos. Karteņa: lv.wikipedia.org

1893. godā igauņu etnografa Oskara Kallasa pietejumā tyka saskaiteiti 4387 Ludzys igauni. Leidz pat 20. gs. 70. godim apmāram 20 cylvāki protuši runuot dīnavydigauņu dialektā, kurā bejuši apmāram 180 aizgivumi nu latvīšu volūdys. Ar Ludzys igaunim sovu izceļsmi saista Bulu, Germovu, Jakimenko, Jarošenko, Kalvu, Mekšu, Paideru, Poikānu, Soikānu, Undu, Zepu, Ņukšu, Missa (Misāns) i cytys dzymtys.

1972. godā Ontona Breidaka vadeibā Ludzys rajonā tyka reikuota zynuotniskuo ekspediceja. Breidaks apkūpuoja leidzšiniejūs dažaidu tauteibu zynuotnīku pietejumus par latgaļu i sūmugru ciļšu etniskajim sakarim, volūdu i kulturu mejīdarbeibu. Jis 1972. goda „Dzimtenes balsī” raksteja, ka pyrmuos zinis par Ludzys igaunim snēdze A. Brants 1845. godā, kod ap Mihalovys (Mērdzinis) i Janopolis (Brigu) muižu dzeivuoja ap 3000 igauņu.

A. Breidaka ekspedicejai īsadeve konstatēt tikai kaidus 15 pusmyuža cylvākus, kas vēļ koč cik runuoja igauniski, zynuoja nūstuostus par puorsaceļšonu iz Ludzys nūvodu, seņču paražys i dzīsmis. Kai stuosta vīna nu Pyldys īdzeivuotuojom Indrika: „Kod beju moza, tāvs ar muoti runuoja igauniski, kab mes, bārni, nasaprostu. Ari ar dzedzi nu Škirpānim runuoja igauniski, bet myusus nazparkū navuiceja.” Tai ari volūda izneika.

Viesturnīks i rakstnīks Tadeušs Puisāns uzskaita, ka sovulaik igauni bāguši nu dzymtuos pusis i jim tyvuokuo i izdeveiguokuo vīta beja tagadejuo Latgola, it seviški Ludzys apleicīne, partū ka tūlaik tī platušīs leli meži, plaši pūri, bejušs izolātys sādžis i solys. Jis atzeimoj, ka ap 1830. godu igauni daleji puorguojuši pareizticeibā.

Latvejis igauni pīder pi faktiski napieteitajim viesturis vaicuojumim. Itū pietnīceibu sarežgej fakts, ka igauni dreiži asimilējuos i zaudēja sovys etniskuos i kulturys saknis. Deļtuo var pat atzeit, ka Latvejis igauņu pietnīceiba jau lelā mārā ir nūkavāta, moz ir sasaglobuojs ari izzinis olūtu i apvaicojamūs cylvāku.

Roksta autore: Rita Gruševa

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
24
Sai
20:00 Rībeņu jaunīšu centra atkluošona... @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
Rībeņu jaunīšu centra atkluošona... @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
Jul 24 @ 20:00 – 21:30
Rībeņu jaunīšu centra atkluošona kūpā ar grupu "Dabasu durovys" @ Rībeņu jaunīšu centrs "Pakāpieni"
24. julī nu 20.00 leidz 21.30 Rībeņu jaunīšu centrā byus breivdobys gostu ustobys atkluošona i muzykaluo pastaiga kūpā ar grupu “Dabasu durovys”. 
Jul
25
Svā
09:00 Annys dīna Bieržgalī @ Bieržgalis pogosta kulturys noms
Annys dīna Bieržgalī @ Bieržgalis pogosta kulturys noms
Jul 25 @ 09:00 – 13:00
Bieržgalī Annys dīnu svieteis ar tiergu, V. Grappys zeimiejumu izstuodi “Rēzeknes novada sakrālais mantojums” bazneicys duorzā voi pi kulturys noma, kai ari ar misi bazneicā. Pi kulturys noma byus ari vysaidys radūšuos aktivitatis. 
Jul
26
Pyr
vysu dīnu Annys dīna Nagļūs @ Nagļi, pļaveņa pi lapenis
Annys dīna Nagļūs @ Nagļi, pļaveņa pi lapenis
Jul 26 vysu dīnu
Annys dīnu Nagļūs svieteis ar pogosta saiminīču peiragu izstuodi, rūkdorbu klubeņa “Rītava” darynuojumu izstuodi i folklorys kūpys “Skreine” muzykalu sveicīni vysom Annom i saiminīcem. 
12:00 Jaunuo Latgolys kongresa satura ... @ Varakļuoni, Borhu piļs
Jaunuo Latgolys kongresa satura ... @ Varakļuoni, Borhu piļs
Jul 26 @ 12:00
Jaunuo Latgolys kongresa satura koncepcejis prezentaceja @ Varakļuoni, Borhu piļs
Pyrmūdiņ, 26. julī, 12.00 stuņdēs Varakļuonūs (Borhu pilī) prezeņtēs jaunū Latgolys kongresa satura konceptu i planus iz prīšku. Taipat byus vareiba īsapazeit ar padareitū, styprynojūt latgaliskuos vierteibys Latvejis kulturys i izgleiteibys telpā pādejūs četru godu[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]