Īspieja atbaļsteit Mindaugam i Martai veļteituo pīminekļa topšonu

Īspieja atbaļsteit Mindaugam i Martai veļteituo pīminekļa topšonu

Pimineklis Mindaugam i Martai

Nūslāgumam tyvojās Lītovys karaļam Mindaugam i juo latgaļu izceļsmis sīvai Martai paradzātuo pīminekļa topšona. Pīminekli paradzāts uzstuodeit natuoļ nu Aglyunys bazilikys.

Pietnīku reiceibā asūšuo informaceja līcynoj, ka 1253. godā ar Rūmys pāvesta Innocenta IV svieteibu Mindaugs tyka krūnāts par Lītovys karali. Reizē ar jū tyka krūnāta ari karalīne Marta, kura beja cālusēs nu latgaļu virsaišu dzymtys i beja Madalānu piļskunga meita. Marta tyka krūnāta par Lītovys karalīni atbylstūši sova laika tradicejom – ar pāvesta svieteibu.

Kai viestej legenda, 1263. godā ceļā iz Aglyunu pi sīvys rodim Mindaugu i divejus juo mozgadeigūs dālus nūgalynuoja Lītovys augstmaņi. Karaļs tics paglobuots tīpat Aglyunā.

Itai versejai par lobu līcynoj 17. godu symta luteraņu muoceituoja Rīvija hronikā mynātais fakts, ka 1618. godā Aglyunā, nūvuocūt kaida trūņa drupys, ir atrosta marmora plāksne. Leidz myusu dīnu tei gon nav sasaglobuojuse, bet ir sasaglobuojs latiņu teksta nūroksts, kurā saceits:„Itamā zemē atsadus Mindaugs, kunigaits, lītuvīts, kuram dzeivuot i miert beja gūda līta…” Piec vīnys nu versejom, trūņa drupys atsarodušs pi tagadejim kopim, taipat ari pastuov uzskots, ka Mindaugs tics puorapglobuots bazneicā zam oltora.

Īdzeivuotuoji, uzniemieji i organizacejis teik aicynuoti atbaļsteit pīminekļa ceļtnīceibu ar zīduojumim. Zīduojumus pīminekļa topšonai var adresēt Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibai (DnB BANKA: LV52RIKO0002010103785, Reģ. Nr.: 40008005063, ar nūruodi: Karaļa Mindauga i karalīnis Martys pīmineklim).

Karteņa: DELFI
Ziņu sagataveja: LaKuGa

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
15
Sai
all-day Gitys Palmys izstuode “Vilcienu ... @ Roberta Mūka muzejs
Gitys Palmys izstuode “Vilcienu ... @ Roberta Mūka muzejs
Jun 15 all-day
Nu 12. apreļa da 15. juņa Roberta Mūka muzejā Gaļānūs apsaverama muokslineicys Gitys Palmys gleznu izstuode “Vilcienu meitenes stāsts”. Izstuodē apsaveramys i vairuoku godu laika periodā radeituos, i publikai īprīšk naparuodeitys, kai ari pavysam jaunys[...]