Nūslāgumam tyvojās Lītovys karaļam Mindaugam i juo latgaļu izceļsmis sīvai Martai paradzātuo pīminekļa topšona. Pīminekli paradzāts uzstuodeit natuoļ nu Aglyunys bazilikys.

Pietnīku reiceibā asūšuo informaceja līcynoj, ka 1253. godā ar Rūmys pāvesta Innocenta IV svieteibu Mindaugs tyka krūnāts par Lītovys karali. Reizē ar jū tyka krūnāta ari karalīne Marta, kura beja cālusēs nu latgaļu virsaišu dzymtys i beja Madalānu piļskunga meita. Marta tyka krūnāta par Lītovys karalīni atbylstūši sova laika tradicejom – ar pāvesta svieteibu.

Kai viestej legenda, 1263. godā ceļā iz Aglyunu pi sīvys rodim Mindaugu i divejus juo mozgadeigūs dālus nūgalynuoja Lītovys augstmaņi. Karaļs tics paglobuots tīpat Aglyunā.

Itai versejai par lobu līcynoj 17. godu symta luteraņu muoceituoja Rīvija hronikā mynātais fakts, ka 1618. godā Aglyunā, nūvuocūt kaida trūņa drupys, ir atrosta marmora plāksne. Leidz myusu dīnu tei gon nav sasaglobuojuse, bet ir sasaglobuojs latiņu teksta nūroksts, kurā saceits:„Itamā zemē atsadus Mindaugs, kunigaits, lītuvīts, kuram dzeivuot i miert beja gūda līta…” Piec vīnys nu versejom, trūņa drupys atsarodušs pi tagadejim kopim, taipat ari pastuov uzskots, ka Mindaugs tics puorapglobuots bazneicā zam oltora.

Īdzeivuotuoji, uzniemieji i organizacejis teik aicynuoti atbaļsteit pīminekļa ceļtnīceibu ar zīduojumim. Zīduojumus pīminekļa topšonai var adresēt Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibai (DnB BANKA: LV52RIKO0002010103785, Reģ. Nr.: 40008005063, ar nūruodi: Karaļa Mindauga i karalīnis Martys pīmineklim).

Karteņa: DELFI
Ziņu sagataveja: LaKuGa