Staraveru (vacticeibnīku) liktiņs Latgolā

Staraveru (vacticeibnīku) liktiņs Latgolā

17. godsymts beja liktineigs Krīvejis Pareizticeigūs bazneicai. Piec cara Alekseja Mihailoviča i patriarha Nikona iniciativys tyka suokta bazneicys reforma, kurys laikā izdareja lobojumus bazneicys gruomotuos i maineja puors ritualu piec Bizantejis (Grīkejis) parauga. Tok daļa goreidznīceibys i draudžu naatbaļsteja reformu, i Bazneica sasaškēle divejuos daļuos – oficiālajā, voldūšajā Pareizticeigūs bazneicā i Staraveru (vacticeibnīku) bazneicā, kas nūraideja Nikona jaunīvadumus. Piec škeļšonuos Pareizticeigajā bazneicā Krīvejā 17. godu symtā daļa ticeigūs, kuri ībylda pret reformom, izveiduoja sovu – vacticeibnīku aba staraveru – bazneicu i sasalīdēja nūslāgtuos kūpīnuos. Pret „vacuos ticeibys” pīkritiejim tyka vārstys borgys represejis, i jī bāga iz attuolom vaļsts nūmalem ci pamete Krīveju.

Beja divi leluokī vierzīni, kur devēs staraveri. Vīns nu vierzīnim beja Sibirs, ūtrys – Baļteja. Suocūt jau ar 17. gs. beigom, Latvejis teritorejā, Latgolā, roduos pyrmuos staraveru kūpīnys, kurys bāga nu vojuošonom Krīvejā i atroda patvārumu taišni myusu teritorejā. Pamozom izaveiduoja staraveru draudzis, kūpīnys, kurys cīši dreiži i veiksmeigi īsasakņuoja Latvejis kulturā, Latvejis sabīdreibā i palyka par naatjamamu Latvejis kulturys i religiskuos telpys sastuovdaļu.

Vītejuo vara ar lobu pruotu pījēme struodeigūs staraverus, partū ka kari i miera epidemejis daudzvīt beja iznycynuojušys leluokū daļu īdzeivuotuoju. Staraveru kūpīna godusymtim boguotynuojuse latvīšu kulturu i veiduojuse nasaraunamys saitis diveju tautu cylvāku vydā. Mozuos, vacuos kūka bazneicenis, kū staraveri cāluši pateiceibā Dīvam par dūtū īspieju dzeivuot mīrā i saticeibā, ir naatjamama Austrumlatvejis nūvoda Latgolys kulturainovys sastuovdaļa.

Pyrmū staraveru dīvnomu Latvejā izcēle Liginišku cīmā pi Daugovys (Daugavpiļs apleicīnē). Staraveri Latgolā puorsvorā beja biegļi nu Novgorodys i Pleskovys apgobolim. Leluokuo daļa kulta āku ir nalelys – jemūt vārā vojuošonys draudus, tuos nadreikstēja atsašķirt nu dzeivojamom ākom. Vīnys nu vacuokojom bazneicom – Štykanu, Rēzeknis, Jākubpiļs, Foļvorkys i c. Naratai ituo īmesļa deļ ākom nav ari zvonu tūrņa. Koč uorieji staraveru ākys ruodīs nalelys, vīna ūtra nu tim ir eista sakraluos muokslys pērle.

slutiski

Slutišķu etnografiskuo staraveru sādža. Karteņa: V. Vilcānis p.a.

Katuoliskuo muižinīceiba, kam beja izdeveiga zemis leluoka apdzeivuoteiba, lobpruot pījēme cytys ticeibys puorstuovus pi sevis, dūdūt tim zynomys privilegejis: jī varēja saglobuot sovu draudžu organizaceju, īvāruot tradicionaluos religiskuos ceremonejis i saglobuot sovys materialuos i goreiguos kulturys eipatneibys, kas cytuvīt Krīvejā bīži viņ pagaisa pavysam. 19. gs. beiguos Latgolā – Vitebskys gubernis Daugavpiļs, Ludzys i Rēzeknis apriņčūs – dzeivuoja ap 65 000 krīvu staraveru.

19. gs beiguos pyrmūreiz piec Krīvejis Pareizticeiguos bazneicys sadaleišonuos lykumdūšonys leidzīnī staraverim beja dūtys tīseibys atkluoti pīkūpt sovys religiskuos tradicejis, kai ari ceļt lyugšonu nomus. Staraveri varēja sajimt varys puorstuovu atļuovi lyugšonys āku remontam i atjaunuošonai, tik ar nūsacejumu, ka tūs uorejais izskots natyktu maineits – staraveru dīvnomim beja juoizaver kai dzeivuojamom sātom, kas lelā mārā nūsaceja ari dažu myusu dīnu staraveru dīvnomu izskotu.

Izaveiduojūt Latvejis vaļstei, staraveru organizacejis i draudzis tyka vysaidā veidā pabaļsteitys. Kotru gadu juos sajēme vaļsts finansialū paleidzeibu, varēja ar atlaidem pierkt byuvkūkus deļ lyyugšonu nomu ceļtnīceibys i remonta, kai ari sajēme zemis eipašumus nu vaļsts zemis fonda. Padūmu lykumi, puormainis ekonomiskajā i socialajā dzeivē beja īmeslis tam, ka pakuopeniski sasamazynuoja staraveru skaits, tyka slāgti lyugšonu nomi, seviški laukūs. Vīnlaidu kolektivizaceja, kas iznycynuoja agruokū dzeivisveidu, migraceja nu dzeraunem sagruove tradicionaluos staraveru kūpīnys. Piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys staraveri varēja dabuot atpakaļ sovus eipašumus, zemi, kas jim pīderēja leidz 1940. gada 21. juņam, suocēs remontu i restauracejis dorbi, taipoš ari calti jauni dīvnomi.

Roksta autore: Rita Gruševa

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
22
Cat
10:00 Seminars “Konfesionālās attiecīb... @ Latvejis Universitatis Latvejis viesturis instituts
Seminars “Konfesionālās attiecīb... @ Latvejis Universitatis Latvejis viesturis instituts
Feb 22 @ 10:00 – 12:00
22. februarī 10.00 stuņdēs kluotīnē, Kalpaka bulvarī 4, 108. telpā nūtiks seminars LU Latvejis viesturis instituta akademiskuo omota pretendentim. Tymā tiks snāgts ziņuojums par īprīšk sagataveitu temu.   Seminara programa: 1. Tatjana Bogdanoviča. “Konfesionālās attiecības[...]
Feb
23
Pīk
18:00 Ūtrais čangaļu saīts ci latgalīš... @ Ūzulainis tautys noms
Ūtrais čangaļu saīts ci latgalīš... @ Ūzulainis tautys noms
Feb 23 @ 18:00 – 23:00
23. februarī nu 18.00 da 23.00 stuņžu Ūzulainis tautys nomā nūtiks ūtrais “Čangaļu saīts ci latgalīšu olimpiade”, aicynojūt iz prīceigu i gordu laika pavadeišonu latgaliskā atmosferā. Tei nav tipiska olimpiade, jo tamā varēs: pasasmīt par[...]