Saiminīki sovā zemē – dzymtbyušonys atceļšona Latgolā

Saiminīki sovā zemē – dzymtbyušonys atceļšona Latgolā

Runojūt par Latgolys saimnīceibu, naratai teik nūruodeits, ka tei, saleidzynojūt ar puorejū Latveju, ir atpalykuse. Vysai napamatuotai, part ka saimnīciskuo situaceja Latgolā nabyut nav tik švaka. Pavysam nūteikti na tik atškireiga nu puorejuos Latvejis kai symts i nadaudz vaira godu atpakaļ, kod Latgolys saimnīciskū situaceju ītekmēja taids Latvejis viesturē nūzeimeigs fenomens kai dzymtbyušona, zemnīceibys pīsaiste pi zemis i styprys ekonomiskuos saitis ar zemis eipašnīkim, golvonūkuort klaušu formā. Cikom Kūrzemē dzymtbyušonu atcēle 1818. godā i Vydzemē 1819. godā, Latgolā (Vitebskys guberņā) dzymtbyušonu atcēle viņ 1861. godā, kod tei tyka atcalta puorejuos Krīvejis imperejis guberņuos. Dzymtbyušona beja atteisteibu bremzejūšs faktors, kas Latgolā izapaude krītni atškireiguok nikai cyvīt Latvejā, ītekmejūt ari tuos saiminīciskū atteisteibu.

Vysupyrmuok vārts īsavērt dzym2tbyušonys viesturē Latgolā. Nav skaidri zynoms, kod taišni suocēs dzymtbyušona, bet Latvejis viesturē bīži tū saista ar 15. godusymta beigom, kod pasadzilinuoja zemnīka atkareiba nu kunga. Tys saistoms ar bāgūšūs zemnīku izdūšanu, kai ari zemis īkluojumim i kungu sovstarpejim konfliktim. Dzymtbyušona juridiski tyka nūformāta viņ 16. godusymtā, kod Latgolu īkļuove Pūlejis–Lītovys vaļstī i iz tū attīcynuoja tuo laika Lītovys statutus. Zemnīki zaudēja tīseibys iz sovu eipašumu, bet beja nabreivi tikai pret sovu kungu i tūmār varēja tīsuotīs pret cytim, kai ari beja spiejeigi poši sevi uzturēt – taišni ituos īspiejis atškir zemnīka stuovūkli nu verga. Itymā laikā Latgolys zemnīku stuovūklis nabeja tik smogs kai puorejā Latvejis teritorejā, partū ka muižu teikls Latgolā beja samārā mozatteisteits, deļtuo ari klaušu apjūms beja saleidzynojūši nalels. Īkļaunūt Latgolu Krīvejis imperejā, zemnīku stuovūklis pakuopeniski palyka švakuoks, kai ari turpynuoja veiduotīs atškireibys nu puorejuos Latvejis teritorejis, kas monomys vēļ myusudīnuos. Zemnīkus na viņ izmontuoja dorbim muižuos, bet ari syuteja dorbūs iz cyturīni, pat iz cytom guberņom. Na vysod dzymtļauds dorbuojuos zemkūpeibā, tai, pīmāram, lels skaits Latgolys zemnīku pīsadaleja Pīterburgys–Varšavys dzeļžaceļa byuvē. Narati zemnīki bāga ci atsasaceja struoduot, īsnīdze syudzeibys amatpersonom, kai ari cēle namīrus vysaidu baumu par breivlaisšonu deļ.

Kod 19. godusymta pyrmajā pusē Vydzemē i Kūrzemē atcēle dzymtbyušonu, leidzeigys idejis roda atsauceibu ari Latgolys muižinīceibā. Divdasmytajūs godūs centēs panuokt vīnuošonūs par dzymtbyušonys atceļšonu, tūmār vairuokums muižinīku tū nūraideja. Vairuokkuorteigi raudzejumi dabuot dzymtbyušonys atceļšonu beja ari vāluokūs godūs, tūmār leidz 1861. godam, kod piec cara pavēlis atcēle dzymtbyušonu vysā Krīvejis imperejā, Latgolys muižinīki naspēja poši vīnuotīs. 1861. goda cara manifests atcēle dzymtbyušonu, bet zemi deve tikai lītuošonā iz nūmu, navys eipašumā. Faktiski zemnīki turpynuoja piļdeit klaušys, partū ka muižinīki pretuojuos tam, lai zemnīki zemi izpierktu. Zemnīki naratai atsasaceja īt klaušuos i protestēja. Par izškirūšu šaļti skaitoma 1863. goda Pūlejis sasaceļšona, kas taišni skuore ari Latgolys zemnīceibu. Tai kai vairuokums Latgolys muižinīku beja pūļi ci puorpūļūti vuocīši, cara vaļdeibys viersšonuos pret pūlim daleji nuoce par lobu zemnīceibai – jau 1863. godā vaļdeiba nūsaceja obligatu zemis izpierkšonu, zemnīki suoce izpierkt zemi i dzymtbyušona beja beigusēs.

Tai kai Latgolā dzymtbyušonu atcēle reizē ar puorejū Krīveju, kai ari vysaidu sovpateibu deļ (dzeivuošona cīmūs, sādžuos) itys process beja krītni atškireigs nu dzymtbyušonas atceļšonys Vydzemē i Kūrzemē. Krīvejā zeme tyka puordūta sādžys kūpīnai, kurys ītvorūs zemi periodiski puordalieja t.s. šņūrēs, šaurūs zemis gobolūs, kai ari veiduoja sovu pošpuorvaldi. Latgolā zemi izpierka kotrys saiminīks atseviški, koč ari sasaglobuoja lela sādžys kūpīnys ītekme i kūpeigi izmontojama zeme, pīmāram, ganeibys i meži. Latgolā izveiduoja ari zynomu pošpuorvaļdi sādžys i pogosta ītvorūs ar sovu tīsu, kas izskateja civillītys, rakstvedi, nūdūkļu pīdziniejim, cīma vacuokajim i pogosta vacuokajim aba staršynom.

Latgolys lauki

Koč ari dzymtbyušonys atceļšona viertejama pozitivi, tuos rezultatā tūmār roduos ari problemys, golvonūkuort Latgolys regionalūs sovpateibu deļ. Latgolā zemnīkim lītuošonā beja cīši nalela zemis daļa, pīmāram, Ludzys apriņčī 25%, Bolvu muižā 13%, bet Vileks muižā tikai 10% zemis. Ari piec izpierkšonys itei starpeiba sasaglobuoja, partū ka muižinīki nagrybēja zemnīkim puordūt zemi, kai ari zemnīkim napītyka leidzekļu tuos īguodei. Lai spātu izdzeivuot, zemnīki bīži beja spīsti nūmuot zemi nu muižinīkim iz nūsacejumim, kas beja pat gryušuoki par agruokajom klaušom. Napītīkamais zemis daudzums radeja problemys ari sādžys kūpīnu ītvorūs – tāvi zemi sadaleja dālim, leidz ar tū jau tai nalelī i izkaiseitī zemis eipašumi tyka sadaleiti arviņ mozuokuos daļuos, ar kurom vaira nabeja īspiejams uzturēt saimi. Tuo rezultatā daudzi latgalīši devēs iz piļsātom ci cytim nūvodim, kur struoduoja fabrikuos, iz plūstim ci ceļu byuvē, kab uzturātu sevi i saimi. Zemnīkus skuore ari pret pūļim vārstī vaļdeibys pasuokumi saisteibā ar zemis pierkšonys īrūbežuošonu. Katuoļticeigajim dasaguoja gryuši īsaguoduot zemi, zemnīkam beja juopīruoda, ka jis nav pūļs, i juoveic vērtine cytu formalitašu. Latgolā zemi vairumā īpierka Vidzemis muižinīki i zemnīki.

I tūmār – dzymtbyušonys atceļšona nanūlīdzami nese sovu lobumu. Koč ari lānom, bet Latgola saimnīceibys atteisteibā tyvuojuos puorejai Latvejai, daudzi zemnīki īpierka vīnsātys, kuruos veiksmeigi saiminīkuoja, daudzvīt veiksmeigi atteisteja īneseigū lynu tierguošonu i cytus saimnīceibys veidus. Sasamozynojūt sādžom, pasalelynuoja latgalīšu individualuos īspiejis, kas ari aktivi tyka lyktys lītā. Saimnīceibys atteisteiba veicynuoja ari kulturys atteisteibu. Nanūlīdzami, ka dzymtbyušonys atceļšona beja lels sūļs, kas, koč ari palānom, bet pamateigi izmaineja Latgolu, vysod tok paturūt tuos tik atškireigūs vaibstus.

 

Roksta autors: Toms Tālbergs
Kartenis: zudusilatvija.lv

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
26
Ūtr
15:00 “Loesje” rodūšuos plakatu tekstu... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“Loesje” rodūšuos plakatu tekstu... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Sep 26 @ 15:00 – 18:00
Eiropys Volūdu dīnā, 26. septembrī, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” i organizaceja “Loesje Latvija” aicynoj iz rodūšū plakatu tekstu raksteišonu, kas pyrmū reizi storptautyskuos “Loesje” kusteibys viesturē byus latgaliski.   Rodūšuos raksteišonys darbnieca, kurā taps iz[...]