Kai Latgola Krīvejā tyka

Kai Latgola Krīvejā tyka

Latvejis i tymā skaitā Latgolys paguojūšūs godusymtu viesture nav šaura i lokala tema, tū vysod ītekmiejušys nūrisis Eiropā i vysā pasaulī. Tai ari 18. godu symtā Latvejis teritorejis pakuopenisku tikšonu Krīvejis imperejis sastuovā nūsaceja Eiropys lelvaļstu uorejuo politika i spāka spēlis. Vidzeme kūpā ar Reigu Krīvejis imperejis sastuovā faktiski tyka īkļauta jau 1710. godā, 1721. godā tū apstyprynojūt Nīstadis mīra leigumā. Latgola i Kūrzeme kūpā ar Zemgali tyka īkļautys imperejā viņ godu symta ūtrajā pusē Pūlejis daleišonu rezultatā – Latgola 1772. godā i Kūrzeme ar Zemgali 1795. godā.

Latgola atsaroda Pūlejis-Lītovys sastuovā jau nu Livonejis sabrukuma laika, suokūtneji Puordaugovys hercogistis sastuovā. Kod Vidzemē saimnīkuoja zvīdri, Pūlejis-Lītovys sastuovā palykušuo daļa dabuoja Inflantejis nūsaukumu, veidojūt atsevišku administrativu vīneibu. Rūbežūjūtīs ar Krīveju kai rītumūs, tai zīmeļūs i austrumūs, Latgola beja tīšā tuos apdraudejumā i sevkurā sovstarpejā gadīnī storp Pūleju-Lītovu i Krīveju byutu taišni īsaisteita, kai tys pīsaruodeja ari 18. godusymta ūtruos pusis nūrisēs.

3 18. gs. alegoreja par Pūlejis-Lītovys daleišonu. Karteņa: wikimedia.org

1763. godā nūmyra Pūlejis-Lītovys karaļs Augusts III, i atbylstūši vaļsts konstitucejai tys nūzeimuoja, ka Seimam – muižinīku puorstuovnīceibai – juoīvielej jauns vaļdnīks. Itymā šaltī Pūleja-Lītova beja vaļsts, kurymā sasadyure vairuoku Eiropys vaļstu politiskuos interesis. Franceja i Sakseja gribēja, lai trūnī sāstūs īprīkšejuo karaļa dāls, sovukuort Krīveja i Prūseja gatavejuos atbaļsteit cytu kandidatu, kab napīļautu pyrmūs divu puoruok lelu spāka pīaugumu. Tikom pošā Pūlejā izplauka gribiešona piec vītejuo, pūļu izceļsmis vaļdnīka. Pīmāruots kandidats izaruodeja Staņislavs Poņatovskis, Krīvejis carīnis Katrinys II izbejs meiluokais, pūļu muižinīks. Piec Prūsejis karaļa Fridriha pīkrisšonys Poņatovskis tyka izvierzeits kai kandidats iz Pūlejis-Lītovys trūni. Seims apstyprynuoja kandidaturu, tīsa, 8000 krīvu karaveiru kluotbyutnē, i Poņatovskis palyka par karali Staņislavu  II Augustu. Jaunais vaļdnīks pakuopeniski veice samārā veiksmeigys vaļsts puorvaļdis reformys, leidz sasaskuore ar carīnis praseibu, kas juo vadeitajai vaļstei beja liktineiga – Katrina II pīpraseja, kab Pūlejā-Lītovā protestantim i pareizticeigajim aba tai sauktajim disidentim tyktu pīškiertys vīnleidzeigys tīseibys ar katuolim. Seims krīvu armejis kluotbyutnē piec ilgim streidim pījēme itū prīkšlykumu, tok dreiž suocēs namīri, vaļsts dīnvydūs izaveiduoja Barys muižinīku konfederaceja, kas suoce bruņuotu pretuošonūs. Četru godu laikā Krīveja beja spīsta syuteit papyldu karaspāku iz Pūleju-Lītovu, kab pīsadaleitu pošu izraiseitūs namīru apspīsšonā.

Itymā šaļtī spēlē īsasaisteja Prūsejis karaļs Fridrihs, pīduovojūt Katrinai II sadaleit Pūleju-Lītovu, īsaistūt ari Austreju. Piec ilguokom puordūmom carīne pīkryta, i 1772. godā tyka paraksteits treju vaļstu leigums, 1773. godā ar pīkukuļuošonys paleidzeibu tam tyka panuokts ari Seima akcepts. Krīveja sajēme vērtini Pūlejis austrumu teritoreju, tymā storpā Inflanteju aba Latgolu.

Pūlejis-Lītovys austrumu teritoreju pīvīnuošonys plani Krīvejā pastuovēja jau ilgi, sešdasmitūs godu vydā grafs Zaharijs Černiševs beja pīduovuojs pīvīnuot Inflanteju Krīvejai, īvīšūt tī Vidzemis lykumus i namainūt ticeibu i paražys. Plans tyka atlykts, bet 1772. goda pīvīnuošona jau nūtyka piec sovaižuokim nūsacejumim. Piec 1773. goda ukaza Latgola aba Daugavys proviņce tyka īkļauta Pleskovys guberņā, 1776. godā tū īkļaun jaundybynuotajā Polockys guberņā. Jau nuokušajā godā tyka likvidātys provincis, leidz ar tū Latgola beidze pastuovēt kai atseviška administrativa vīneiba. Daugavys proviņcis vītā izveiduoja trejus apriņčus – Daugovpiļs, Rēzeknis i Ludzys, kuri īsakļuove izveiduotajā Krīvejis guberņu sistemā. 1796. godā tūs īkļuove Boltkrīvejis guberņā, bet 1802. godā Vitebskys guberņā, kurā tī palyka leidz pat 1917. godam.

2

Latgola Vitebskys gubernis sastuovā. 1820. goda karte. Karteņa: wikipedia.org

Ite byutu vārts apsavērt kaidu padūmu laikūs viesturē izvierzeitu mitu, kas viesteja, ka taišni Krīvejis veiktuo Pūlejis daleišona ļuove apvīnuot vysys latvīšu zemis zam vīna krūņa i veiduot latvīšu tautu, vāluok ari vaļsti. Navar nūlīgt, ka mitā ir zynoma dava patīseibys, partū ka teritorijis teišom tyka Krīvejis sastuovā. Bet atteisteiba latvīšu zemēs ir īvāruojami atškireiga. Kūrzeme i Vidzeme īsakļuove imperejā ar sovu specifisku lykumdūšonu i kai atseviškys administrativys vīneibys, cikom Latgola beja Īkškrīvejis guberņu sastuovā, kas īvāruojami maineja tuos vāluokū situaceju. Piec tam, kod pūli 19. godusymta gaitā vairuokkuorteigi sasacēle, ari Latgola sasaskuore ar varys izdareitajim īrūbežuojumim, kas reizem beja smogi. Katuoļu bazneicys apkaruošana i jezuitu padzeišona nu Latgolys īvāruojami samozynuoja izgleiteibys leimini zemnīku vydā, ari vāluokuo rusifikaceja i latiņu drukys aizlīgums Latgolā kavēja kulturys atteisteibu. Viersšonūs pret pūļu muižinīceibu rezultatā vairumu muižu puorjēme vaļsts, izdolūt tuos vaļdnīku favoritim i galminīkim, kas ari nauzlobuoja zemnīku stuovūkli, bet gon dreižuok nūstateja tūs Krīvejis zemnīceibys leimenī. Itī i viertine cytu pasuocīņu naveicynuoja Latgolys kūpeigu atteisteibu ar Vidzemi i Kūrzemi, bet – taišni preteji – pakuopeniski attuolynuoja tuos vīnu nu ūtrys, veidojūt lelys atškireibys, seviški jau kulturys jūmā, tai, pīmāram, ari latgalīšu atmūda suocēs saleidzynojūši vāluok taišni drukys aizlīguma deļ, kas kavēja rokstu izplateibu. Itū atškireibu puorvariešona, tuos naizneicynojūt, bet gon leidzsvarojūt i uzlobuojūt situaceju, izavērte par divdasmytuo godusymta aizdavumu, kas nabeja nu vīgluokajim i drūši viņ nav eisti izdareits vēļ da šam.

Roksta autors: Toms Tālbergs

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
13
Sai
all-day Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 13 all-day
Izstuodē tiks eksponātys muokslinīka gleznys nu Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys kolekcejis, kas puorsvorā atspīgeļoj juo agreimū rodūšū darbeibu 20. g. s. 70. godūs, kai ari 80. godu rodūšajā pylnbrīdā radeituos lelformata figuraluos kompozicejis i portretus.