Vīdūkli: latgalīša dzeive svešumā

Vīdūkli: latgalīša dzeive svešumā

montaDa šam laikam nasaprūtu tūs ļaužu, kuri nūbrauc paceli iz uorzemem i naatsagrīž. Nu, gūda vuords, latgalīšam sova sāta ir nikas cyts kai viņ tāva pogolms.

Par tū es puorsalīcynuoju poša, nūbraucūt iz saulainū Portugali iz treis mienešim. Vuicūs, na struodoju, par tū Dīvam pateiceiga, ka byus teišom joatsagrīž. I, par laimi, piec mieneša jau.

Kai saceit, nav dzeive cīši gryuta ite, nu iz sātu valk. Nu vīnys pusis, kolni prīcynoj acs, nu ūtrys – pītryukst azaru. Es vēļ Latgolā dzeivuoju spļuovīņa attuolumā nu azara, a te tik viņ kai moza upeite tak, i tei poša kai suņa meizals. Muna latgalītis dvēsele tīcās piec leloka plašuma – kolni, koč šmuki, nu īsprūstoj.

Nu kurs gon nav nūbraucs iz sevkuru cytu vaļsti? I nūsailguojs piec latvīšu maizeitis, bīzpīna i ryugušnīka? Itos lītys veikalūs atrast navar, nu organisms prosa maizi. Nu na jau nazkaidu kukuruzys i myltu sacapumu ci batonu, kai jī te pīduovoj, gribīs eistys Maizis. Žāļ, bet da itam svātajam iesšonys breižam vēļ padaudz laika.

Zvaneišu mameņai, lai raudynoj pīnu, ryugušņīka gribīs. Draudzinem, kas ar mani atbraukušys, pītryukstūt škvarku.

Par tū iesšonu laikam kotram sovs, nu vysom pītryukst latvīša jautruos dobys i dzeiveiguma. Par Portugālis ļaudim nikuo saceit i saleidzynot nagrybu, nu lobuok pastuosteišu, ka vajag nūviertēt tū, cik pi myusu cylvāki lobi. Cik breivai mes varim uzsmaideit kotram puišam, dzeit jūkus ar jū, smītīs. Vysim vajadzātu saprast, ka Latvejā cylvāki ir vīnkuorši i sirsneigi. Jim nikas nasabūjuos laimi i gribiešonu prīcuotīs. Cik žāļ, ka itū rudini nabeju balā sovā dzymtajā cīmā, nu cytkuort izadoncuot i izadzīduot! Saprūtit, cytur naprūt tai dzeivi baudeit kai Latvejā!

Storp cytu, varbyut naasu lobuokais tīsness, nu soku, ka Latvejā var redzēt vysskaistuokuos meitinis, kai ari vysprecizuokūs cylvākus i vysinteresantuokūs raksturus.

Vysu itū dūmu nūslādzūt, saceišu, ka Latveja maņ, taipat kai Spreideišam, ir laimis zeme. I, kū vairuok asu svešumā, tū vairuok tū saprūtu.

Roksta autore: Monta Lipšāne,
Comenius apmainis programys ītvorūs dzeivoj i vuicuos Portugālis zīmeļūs.
Karteņa: M. Lipšānis p.a.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]