Vīdūkli: latgalīša dzeive svešumā

Vīdūkli: latgalīša dzeive svešumā

montaDa šam laikam nasaprūtu tūs ļaužu, kuri nūbrauc paceli iz uorzemem i naatsagrīž. Nu, gūda vuords, latgalīšam sova sāta ir nikas cyts kai viņ tāva pogolms.

Par tū es puorsalīcynuoju poša, nūbraucūt iz saulainū Portugali iz treis mienešim. Vuicūs, na struodoju, par tū Dīvam pateiceiga, ka byus teišom joatsagrīž. I, par laimi, piec mieneša jau.

Kai saceit, nav dzeive cīši gryuta ite, nu iz sātu valk. Nu vīnys pusis, kolni prīcynoj acs, nu ūtrys – pītryukst azaru. Es vēļ Latgolā dzeivuoju spļuovīņa attuolumā nu azara, a te tik viņ kai moza upeite tak, i tei poša kai suņa meizals. Muna latgalītis dvēsele tīcās piec leloka plašuma – kolni, koč šmuki, nu īsprūstoj.

Nu kurs gon nav nūbraucs iz sevkuru cytu vaļsti? I nūsailguojs piec latvīšu maizeitis, bīzpīna i ryugušnīka? Itos lītys veikalūs atrast navar, nu organisms prosa maizi. Nu na jau nazkaidu kukuruzys i myltu sacapumu ci batonu, kai jī te pīduovoj, gribīs eistys Maizis. Žāļ, bet da itam svātajam iesšonys breižam vēļ padaudz laika.

Zvaneišu mameņai, lai raudynoj pīnu, ryugušņīka gribīs. Draudzinem, kas ar mani atbraukušys, pītryukstūt škvarku.

Par tū iesšonu laikam kotram sovs, nu vysom pītryukst latvīša jautruos dobys i dzeiveiguma. Par Portugālis ļaudim nikuo saceit i saleidzynot nagrybu, nu lobuok pastuosteišu, ka vajag nūviertēt tū, cik pi myusu cylvāki lobi. Cik breivai mes varim uzsmaideit kotram puišam, dzeit jūkus ar jū, smītīs. Vysim vajadzātu saprast, ka Latvejā cylvāki ir vīnkuorši i sirsneigi. Jim nikas nasabūjuos laimi i gribiešonu prīcuotīs. Cik žāļ, ka itū rudini nabeju balā sovā dzymtajā cīmā, nu cytkuort izadoncuot i izadzīduot! Saprūtit, cytur naprūt tai dzeivi baudeit kai Latvejā!

Storp cytu, varbyut naasu lobuokais tīsness, nu soku, ka Latvejā var redzēt vysskaistuokuos meitinis, kai ari vysprecizuokūs cylvākus i vysinteresantuokūs raksturus.

Vysu itū dūmu nūslādzūt, saceišu, ka Latveja maņ, taipat kai Spreideišam, ir laimis zeme. I, kū vairuok asu svešumā, tū vairuok tū saprūtu.

Roksta autore: Monta Lipšāne,
Comenius apmainis programys ītvorūs dzeivoj i vuicuos Portugālis zīmeļūs.
Karteņa: M. Lipšānis p.a.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]