Mes kotrys īguodojam sovus pyrmūs školuotuojus, cylvākus, kuri myusim īvuiceja raksteit, skaiteit i riekinuot. Bet, lai itī cylvāki prostu myusus īvuiceit, ir juoizīt gars vuiceibu pūsms. Tagad tū var izdareit vysaiduos augstškoluos, bet 20. gs. suokumā tys nabeja tik vīnkuorši i kotra vīta, kur cylvāks varēja pīpiļdeit sovu sapynus i tapt par školuotuoju, beja cīši nūzeimeiga.

Latgolā itaida nūzeimeiga vīta beja Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituts. Školuotuoja profeseja vysod ir bejs nazkas cāls i cytu cylvāku cīneits. Vystycamuok, deļtuo, ka mes atzeistam, cik lela nūzeime ir školuotuojim i jūs īvuiceitajom zynuošonom. Deļtuo instituta dybynuošona i atkluošona beja vaļsts mārūga pasuokums, ar kū jo seviški lepojuos Latgolā.

Pamati Rēzeknis Vaļsts školuotuoju institutam tyka likti jau 1920. godā, kod tyka nūdybynuoti vīngadeigī školuotuoju sagataveišonys kursi. Nu 1922. goda vīngadeigī kursi tyka puorveiduoti par Rēzeknis Pedagogiskū školu. 1925. goda 1. augustā tyka nūdybynuots Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituts, partū ka sovu darbeibu izbeidze Rēzeknis Pedagogiskuo vydsškola. Itymā pošā godā tyka īlykti ākys pamati, svineigajā ceremonejā pīsadaleja augstuokuos vaļsts amatpersonys – vaļsts prezidents Gustavs Zemgals, Ministru prezidents i Saeimys prīšksādātuojs. Divejus godus vāluok – 1927. goda septembrī – jaunuo āka tyka nūdūta ekspluatacejā i palyka pyrmū leluokū sabīdriskū celtni Rēzeknē.

Karteņa: rezekne.lv

Mainūtīs vysaidom varom, mainejuos ari školys vuiceibu programma – tei tyka izveiduota atbylstūši pastuovūšajai ideologejai. Tok nasaverūt iz varys maiņom, itys instituts beja nūzeimeigs kulturys i sabīdriskais centrs Latgolā. Rēzeknis Školuotuoju instituts beja īspieja lauku jaunīšim dabuot izgleiteibu, respektejamu dorbu i paleidzēt cytim, vuiceit latgalīšu volūdu i Latgolys tradicejis. Instituts sevī puļcēja sabīdriski aktivus cylvākus, veiduojuos puļceni, kori, deju kolektivi. Ite tyka vuiceitys na tikai goreigys zineibys, bet kotrys audzieknis īsapazyna ari ar praktisku dorbu – kai školys uobeļduorzūs, tai vysaiduos darbneicuos.

1944. godā, Ūtruo pasauļa kara laikā, Rēzeknis bombardeišonys deļ guoja būjā ari Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituts. Suocūt nu 1949. goda, dorbuojuos atjaunuotuo Rēzeknis Pedagogiskuo škola, kas dorbuojuos leidz 1957. godam, bet leidz pat 1987. godam itymuos telpuos atsaroda Rēzeknis internatškola. Nu 90. godu suokuma bejušajā Rēzeknis Vaļsts školuotuoju institutā sagatavej pyrmsškolys i suokumškolys školuotuojus.

Karteņa: zudusilatvija.lv

Rēzeknis Vaļsts školuotuoju instituts nabeja tikai āka, kur cylvāki vuicejuos, tei beja vīta, kur puļcējuos zynuošonys i sabīdriskuos aktivitatis, kur veiduojuos Latgolys inteligence. Vīta, kur vuicejuos daudzi īvāruojami i myusudīnuos zynomi cylvāki, – Juoņs Streičs, Marija Andžāne, Ontuons Rupaiņs i cyti Latgolys kulturai nūzeimeigi cylvāki.

Roksta autore: Laura Keiša