Maizis ceļš īmyužynuots video stuostā

Maizis ceļš īmyužynuots video stuostā

Latgolys doba, paaudzēs montuotuos tradicejis i dorba tykums īmyužynuots video stuostā “Nu gryuda leidz maizis klaipam”. Latgolys Kulturviesturis muzejā sevkurs aicynuots īpazeit maizis kukuleiša ceļu – nu gryuda siejis leidz goldā caltam smuordeigam maizis kukuļam.

Senču gora montu atspulgs, cepļa syltums, laika ritiejums nu saulis leidz saulei, Annys dīna… – video stuosts veiduots kai vuiceibu materials, lai školāni izzynuotu, cik dažaidu dorbu i eipašu zynuošonu pyOLYMPUS DIGITAL CAMERAlns ir maizis ceļš, saleidzynuotu, kai tys beja seņuok, kai – myusu dīnuos. Latgolys ļaužu dzeivisziņā daudzpuseiguok varēs īsavērt ari gosti nu cytom vaļstim, kam subtitri skaitomi angļu volūdā.

Video stuosts “Nu gryuda leidz maizis klaipam” taps ar Vaļsts kulturkapitala i Latgolys regiona atteisteibys agenturys Latgolys kulturys programys atbolstu. Filmiešonys i montažys dorbu veice Latgolys entuziastu grupa “Biļdis”. Maizis cepšonys prasmē dalejuos Vija Jermacāne ar saimi, tautysdzīšmu pyuru vaļā vēre Brīžucīma jaunīšu folklorys kūpa “Soldanī” i vadeituoja Anita Pakalnīte, folklorys draugu kūpa “Vīteri” i vadeituoja Sandra Stare. Eipašs paļdis z/s “Zelmeņi” i saiminīkam Aivaram Bernānam par īspieju izsekuot labeibys teirumu puorvierteibys nu pavasara leidz rudiņam.

Kod labeibys plateibys zeļ… Kod rudzi suoc vuorpuot i ,,rudzeits mat viļni” …gryudi brīst, izdūdami zaltainu myrgu i soldonu smuordu. Teirums – kūši zaļš, sudobraini palāks i zaltaini dzaltons…

Ziņu sagataveja: Inese Ločmele, Latgolys Kulturviesturis muzeja muzejpedagoge

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
18
Cat
14:00 Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Jul 18 @ 14:00 – Jul 20 @ 23:45
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
16:00 Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Jul 18 @ 16:00 – 17:30
18. julī 16.00 stuņdēs Rotko muzeja konferenču zālē nūtiks storptautyskuos rezidencis nūslāguma izstuodis atkluošona.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys finansātuo projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” laikā Rotko[...]