Zīmyssvātku ailenis IV

Zīmyssvātku ailenis IV

LaKuGa sovim skaiteituojim pīduovoj Zīmyssvātku ailenis. Tuos uzraksteitys dažaidūs laikūs i saglobuota autora laika volūda.

K. Plencinīks

Zīmas svātkūs

Kad svātkus nu tōlīnes vēsteis ar zvonim,
Un breineigi vyzuļōs Siriuss skaists-
Pa sapnim es īšu pi Betleema gonim:
Un dīviškōs jausmōs byus oc’mirklis laists.

Un svātki maņ atnōkš tur klajā uz snīga,
Ik zorā, kur egleitei zvaigzneite degs-
Nu syunom leiss lōceits, nu zīmas mīga,
Tam acis kai svātku nakts lūdzeni degs.

Aiz sōpēm un žālom es līkšūs uz celim,
Lyugšonu syuteit uz zvaigžņojū teļpu.
Un meža lōceits uz solstūšim pērstim
Izpyuss maņ syltu un draudzeigu elpu.

*

Augusts Smagars

Zīmassvātkūs

Svātō nakts par zemi klōjas,
aprimst skaļais dzeives puļss;
svātlaimeiba ļaudīs mōjoj,
sirdīs runoj Dīva bolss…

Svātō nakts par zemi klōjas,
eglēs sveču gunis mirdz;
tai kai ladi pavasarī –
laimē kyusoj muna sirds.

Svāto nakts kai mōte glōsta –
Mīrinoj myus’ zvaigžņu pulks,
dzeives pūrā īgrimušim,
stōjas tei kai ceļa tulks…

Svāto nakts ar sovu gaismu,
kausej ladu dvēselē;
un uz breidi eistu laimi,
īnas vysā pasaulē…

 

*

Īvāns

Zīmassvātku reitā

Rõms klusums dobā dus
Un mīrs vysapkõrt nõk,
Jo Kristus Kungs vērs zemes
Jaunu dzeivi sõk.

Guļ Bērneņš šyup`lī klusi,
Jam eņģeļs klõtu stõj;
Čyukst dīviškeigu dzīsmi
Un maigi spõrnim mõj.

Tur egleite stõv zaļa
Un breinumjauki skaista,
Tei mirdz un grezni laistõs, –
Bārnu sird`s tei saista.

Skaņ agri reitā zvaneņš –
Uz bazneicu steidz ļauds;
Tīm kryutīs jaukas treisas
Pi Dīva tyvõk sauc.

Bet kas mõjõs palykuši,
Ap dzīšmu rūtu stõjās –
Skaņ tõlo himnas, gaviles,
Svāts reits põr zemi klõjas.

Karteņa: LaKuGys arhivs