Dvēseleiti sasiļdeit… Bīdreibai “Trešō zvaigzne” – 25

Dvēseleiti sasiļdeit… Bīdreibai “Trešō zvaigzne” – 25

25. janvarī Reigā, Slūkys īlā 37 Reigys latgalīši losuos iz sovys bīdreibys „Trešō zvaigzne” 25 godu jubileju. Suokums 12 stuņdēs dīnā.

Puorguojuši 25 godi, kai Reigys i Pīreigys latgalīši losuos Reigys latgalīšu bīdreibā „Trešō zvaigzne”… Juos jau trešajā apsamesšonys vītā – Puordaugovā, Slūkys īlā 37 (braukšona nu centra ar 4. voi 5. tramvaju da Muorteņa īlys).

Asam navaļstiska sabīdriskuo organizaceja, dorbojamēs nu 1988. goda decembra. Vīns nu tai sauktūs Atmūdys laika aukliejumu. Tūlaik „Trešō zvaigzne” dybynovuos, kab par latgaliskū kulturu vaira dazynuot i dazynuotū dareit zynomu cytim, – pa garajim pieckara „klusuma” godim tik daudzi beja kas aizmiersts. Taipat – kab byutu vareiba dzymtū volūdu lītuot, i uorpus Latgolys dzeivuodamim, – tik daudzim jau jauktuos saimis! Vyssirsneiguok myusu bīdreibys pastuoviešonys jāgu i vajadzeibu, ruodīs, ir formuliejuse bejušuo rēzeknīte Anna Pētersone (dzym. Urtāne): „Saīmam, kab dvēseleiti sasiļdeit!”… Var itū vysu pasaceit i „myusdīneiguok” – dybynovomēs i vysakū dorom, kab izglobuot sovu kulturys ideņtitati.

Suokumā Reigā beja pat divejis latgalīšu bīdreibys – „Olūts” i „Trešō zvaigzne”. „Olūts” īplyuda „Trešajā zvaigznē”, nūsaukumam palīkūt izveiduotajā folklorys ansamblī – „Olūteņš” ir drupeiti jaunuoks par bīdreibu.

Pa garajim godim ir bejs vysakuo, tik nūteikti asam palykuši boguotuoki. I deļ slovonuos bīdreibys Svātdīnis universitatis pastuoviešonys suokuma godūs i deļ naskaitomu cytu latgaliskuos kulturys pasuokumu – i Reigā, i izbraukumūs iz Latgolu (Rēzekni, Ludzu, Drycānim, Rogovku, Daugovpili, Vabali, Kruoslovu, Mērdzini) voi cytom vītom (Kolncīmu, Smiļtini, Jelgovu). Braucem cīmā da cytu, pījēmem cīmeņus pi sevi (nu Latvejis – vysuvaira nu Latgolys, nu ASV, Zvīdrejis, Krīvejis – vysuvaira nu Sibira), atbaļstejom latgaliskuos kulturys pasuokumus Reigā. Tai – jau 25 godu garumā…

Niule otkon saucam vysu da sevi – i „Trešōs zvaigznes” bīdrus – asūšūs i bejušūs, i bīdreibys draugus i atbaļsteituojus, i cytus, kam mes asam svareigi.

Jubilejis reizē gaidomuos nūtikšonys:
1. Bīdreibys i VEF Kulturys noma ansambļa „Olūteņš” dzīsmis.
2. Gaigalovys pogosta kulturys noma amatīrteatra „Bykovīši” izruode (piec A. Danskovītis lugys „Sīvysmuotis lobuo sirds”).
3. Deklamacejis i dzīsmis vysvysaiduokūs izpiļdejumūs.
4. Karteņu šovs nu bīdreibys pādejūs 5 godu dzeivis.
5. Cyta jubilejai dapaseiga jimšonuos, trikmīni, puorsteigumi.

Leidza jamamys skalineitis, kerzineitis, peitinis, korpys, mascinkys ar kū naviņ vydā (leidza var pajimt i naudys kapšuku: byus latgalīšu gruomotu golds), taipat – lobs nūskaņuojums!

Da sasatikšonys!

Ziņu sagataveja: “Trešō zvaigzne”
Karteņa: nu “Trešōs zvaigznis” arhiva

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
16
Ūtr
17:00 Rezidejūšūs muokslinīku publisku... @ Rotko muzejs
Rezidejūšūs muokslinīku publisku... @ Rotko muzejs
Jul 16 @ 17:00 – 18:30
16. julī 17.00 stuņdēs Rotko muzejā sevkuram byus vareiba īpasazeit tyvuok ar ostonim storptautyskim muokslinīkim publiskajuos prezentacejuos, kurymuos jī īpazeistynuos ar sevi i sovu dailradi.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys[...]