Imanta Slišāna debeja iz Nacionaluo teatra skotuvis

Imanta Slišāna debeja iz Nacionaluo teatra skotuvis

10. janvara Latvejis Nacionaluo teatra izruode Latgola.lv beja unikala. Ontana lūmā iz skotuvis kuope na Nacionaluo teatra akters Uldis Dumpis, bet cylvāks, kurs itū lugys varūni zyna vyslobuok, – Baļtinovys amatīrteatra Palādas” akters i Baļtinovys vydsškolys direktors Imants Slišāns. Par īspaidim vaicuojom i pošam Imantam Slišānam, i divejim izruodis skateituojim.

Imants Slišāns: “Maņ itū īspieju pīduovova izruodes „Latgola.lv” režisors Valdis Lūriņš. Jis pīzvaneja, a vāluok pats atbrauce mani satikt Baļtinovā i itū lītu izrunuot i kūpeigi puorsaviert izruodes īrokstu diskā. Pīkrytu, nabeja laika daudzi dūmuot. Vajadzēja īt iz skotuves Ontana lūmā Ulda Dumpja vītā juo veseleibas apstuokļu deļ. Divejas dīnas pyrms izruodes aizbrauču iz mieginojumu, a 10. janvars maņ beja pyrmizruode iz Nacionaluo teatra skotuves.”

Voi paradzāta vēļ kaida Latgola.lv” izruode, kur jius byusit iz skotuvis?
Nā, šūbreid konkrets datums nav nūlykts, partū ka Uldis Dumpis ir otkon dorba īryndā i Ontana dīnā – 18. janvarī – jau pats beja iz skotuves izruodē „Latgola.lv” . Bet es esu kai “rezerves Ontans”, ka gadejumā vajadzātu aizvītuot Uldi Dumpi.

Voi pyrms izruodis nabeja lels uztraukums, zynūt, cik daudz skateituoju sēd zalā? Voi tei beja leluokuo auditoreja, kurys prīškā asat spielejs?
Beja uztraukums, bet tys taidā lobā nūzeimē. Uztraukums, kas pyrms izruodes mobilizej, lai izdareitu piec īspiejas lobuok. Tei beja lela atbiļdeibas sajiuta. Laikam gon tei beja leluokuo auditoreja, kuras prīškā spieleju. Vieļ ari ar “Palādom” “Ontanu i Anni” vairuokas reizes asam spielejuši Reigas centrā – kino “Splendid Palace” zalā, kur ari cīši lela auditoreja. Bet golvanuo atbiļdeiba iz Nacionaluo teatra skotuves beja deļ tuo, ka spieleju kūpā ar profesionalu akteru trupu, kas ar izruodi “Latgola.lv”  guojuši pi skateituoju vaira kai 200 reižu!

Kai beja sasaspielēt ar profesionalim akterim? Cik lelā mārā tys atsaškeire nu Palādu” izruodem?
Saspiele ar profesionalim akterim i režisora nūruodejumi maņ beja loba škola. Lels paļdis par tū! Ari Ontana lūmas atveiduotuojs Uldis Dumpis mieginuojumā i izruodes laikā beja aiz kulisem i man juta leidza, atbaļsteja. Sasaspielēt ar akterim nabeja gryuši. Jī ir cīši atvārti, sirsneigi i pozitivi nūskaņuoti gon pret mani, gon vysu “Palādu” kolektivu. Mes esam pazeistami nu 2010. goda, kod Nacionaluo teatra akteru trupa divejas dīnas gasteja pi myusu pa Baļtinovu.
Nu “Palādu” izruodem profesionaluo teatra izruode atsaškeire ar tū, ka “Palāduos”  mes vaira improvizejam, nasaturam tik cīši pi dūtuo teksta, varam vairuok breivi kū ni dasaceit nu sevis, breivi kū ni maineit, ja kas sajiuk. Izruodē “Latgola.lv” ir apvīnuotas pyrmuos 3 daļas nu Danskovītes “Ontana i Annes”. Myusim kotra daļa ir atseviška izruode iz 2 stundem. A jim Nacionalajā teatrī tys vyss salykts kūpā daudz kompaktuok, vaira koncentreits, leluoka dinamika. Teksti eisuoki nakai “Palādu”  variantā. Jim tūtīs kluot īt breineiguos Valda Zilvera dzīsmes i Imanta Urtāna fotobiļdes iz leluo ekrana. Jis brauce iz Baļtinovu i deļ izruodes vysūs godalaikūs biļdeja myusu cylvākus, kuormus, dobu, ainovas i nūskaņas.

Kai viertejat Nacionaluo teatra akteru latgalīšu volūdys progresu 3 godu garumā nu pyrmizruodis?
Paļdis Valdim Lūriņam i vysim akterim, ka iz skotuves Reigā skaņ latgalīšu volūda (Baļtinovas izlūksnes variantā). Volūdas progress ir. Jī ir molači, latgaliski runoj labi. Bet vyspuor nadūmoju, ka byutu juoviertej jūs latgalīšu volūdas prasme. Tys šūreiz nav golvonais. Es zynu, ar kaidu cīnu i simpateju pret Latgolu, Baļtinovu i myusu volūdu Valdis Lūriņš veidova itū izruodi. I tys jam i vysai trupai ir izadevs! Tys ir attīksmes vaicuojums. Reigā iz skotuves skan latgalīšu volūda, a iz vītas Latgolā paši latgalīši, kai teik koč nalelā prīkšnīka krāslā, tai kaunejuos runuot tautas volūdā. Es dūmoju, ka taidi cylvāki kai Valdis Lūriņš, verūtīs iz Latgolu nu molas, lobuok radz myusu vierteibas nakai mes paši iz vītas.

Kas, jiusupruot, ir izruodis Latgola.lv” fenomens, kas tai pīsaista skateituojus?
Nui, tys ir fenomens. Atjaunuotuos Latvejas vaļsts viesturē tei ir vysvairuok apmaklātuo teatra izruode, caturtajā godā piec pyrmizruodes zals arvīn pylns, visas biletes izpierktas. Danskovītes “Latgolā.lv” jeb “Ontanā i Annē” ir paruodeita dzeive i dzeivi cylvāki. Vīnkuoršas ikdīnas lītas i pamatvierteibas ir sūpluok i puorsakluoj. Jūki i dvieseles smeļdze, smīkli i osoras ir tik cīši kūpā – tai, kai tys ir ari dzeivē. I nav najaušeiba, ka Latvejas popularuokuo izruode uzrunoj cylvākus latgaliski. Tik daudzi cylvāki sadzierd sovu sirdsbolsu, jo jūs saknes ir Latgolā. Ka “Latgola.lv” nabyutu īstudāta latgaliski, tys vairs nabyutu tys. Danskovīte jeb Anita Ločmele i režisors Valdis Lūriņš ir izdarejuši breineigu dorbu! Paļdis!

Voi izruode Latgola.lv” ir mainejuse Palādu” dzeivi?
Ir mainejuse i tikai lobā nūzeimē. “Palādom” tādin ir draugi – Nacionaluo teatra izruodes “Latgola.lv” trupa. Mes jūs uzjiemem gostūs i otkon gaidam gostūs Baļtinovā. A jī myusus kai sovejūs sagaida Reigā. Man līkuos, ka tagad Baļtinovu i “Palādas”  vysā Latvejā zyna vieļ vairuok. Daudzi cylvāki nūsaver izruodi Nacionalajā teatrī, a tod jim rūnuos interese redzēt “pyrmolūtu” – “Ontanu i  Anni” “Palādu” versejā. Valdis Lūriņš ar vysu akteru trupu ir izdarejs lelu dorbu, popularizejūt Latgolu, Baļtinovu i latgalīšu volūdu. Na veļti jis sajieme latgalīšu kulturas goda bolvu “Boņuks 2010”.
Maņ prīca, ka cylvākim vajadzeiga Nacionaluo teatra izruode “Latgola.lv” Reigā, maņ prīca, ka cylvākim dažaiduos Latvejas vītuos vajadzeigas Baļtinovas “Palādu” izruodes “Ontans i Anne”. Tys nav aprokstams, cik daudz pozitivu emoceju mes sajamam vysur, kur braucam ar izruodem.
Bet īspieja maņ Ontana lūmā byut izruodē “Latgola.lv” iz Nacionaluo teatra skotuves beja unikals nūtykums ar breineigom emocejom. Paļdis Valdim Lūriņam i vysai jaukajai “Latgola.lv” komandai!

10_01_14_latgola.lv_0593Izruodi “Latgola.lv” ir nūsavārušs jau vaira nakai 60 tyukstūšys skaiteituoju, bet pavysam mozai daļai nu jim beja īspieja iz skotuvis redzēt eistu baļtinovīti golvonajā lūmā. Ar sovu redzīni doluos diveji 10. janvara izruodis skateituoji: profesionals akters Madars Zvagulis i studente nu Latgolys Daina Leščinska.

Akters-breivmuokslinīks Madars Zvagulis: “Kod izzynuoju, ka izruodē spielēs amatīrteatra akters, jau apbreinuoju juo drūsmi i nervu sistemu. Saceišu, kai ir, ka nazynuotu, tod napasaceitu, ka jam ir bejs tik vīns voi pusūtrs mieginuojums. Saprūtu, ka itū lūmu jis ir daudz spieliejs amatīrteatrī, bet puorpiļdeits Nacionaluo teatra lelais zals, kurā ir 800 cylvāku, ir pavysam kas cyts. Nikaida uztraukuma, satraukuma, sasprynguma! Apbreinuojami!
Prūtams, jemūt vārā, ka beja zynoma itei situaceja, tod šaļtīs, kod iz skotuvis beja Imants, nazynu, voi tys beja apzynuoti voi naapzynuoti, bet vysu laiku vierūs iz jū (varbyut tys ari koč kaids profesionalais kretinisms). Capuri nūstyn jam! Dūmoju, ka daudzi profesionali cīši padūmuotu, voi pīkrist itaidai avanturai (pošam ir bejuse taida pīredze, partū zynu tū stresu).
Tai kai izruode nūteik latgaliski, tod par izrunu, dikceju i taidom lītom nikuo navaru pasaceit, partū ka pyrmū cielīņa pusi pavadeju, lai pīrostu pi volūdys.
Izruode patyka, tī nikuo dalikt voi atjimt. Pateikama izklaide ar vajadzeibu i padūmuot. Nav taids plyks zvīdzamais gobols.”

Daina Leščinska: “Kod pyrms izruodis skateituojim paziņuoja, ka Ulda Dumpja veseleibys problemu deļ iz skotuvis kuops eists latgalīts, daudzu sejuos varēja redzēt sašutumu, īspiejams, pat naapmīrynuoteibu. Es gon tū uztvieru kai pīdzeivuojumu. Pīdzeivuojumu i maņ, i akterim. Ir skaidrs, ka diveju dīnu laikā nav īspiejams pīrast pi vysu rekvizitu i samieginuot tik cīši, cik varbyut grybātūs, bet tys nivīnā izruodis šaļtī, nivīnā ainā, nivīnā teikumā nabeja radzams.
Nui, varēja just, ka Ontans ir eists latgalīts. I volūdys ziņā, i tuos eipašuos harismys, energejis ziņā. Ka kod nakod profesionalajim akterim kaids vuords ari nabeja eistynā latgalīšu volūdā, tod Ontans runuoja takūši, breivi i vysod saprūtami. I es eistyn jutu patīsū, spieceigū latgalīšu goru i temperamentu.
Es nazynu, kaida byutu izruode, ka es tū radzātu taidu, kaida tei beja paradzāta. Bet tei, kū es redzieju, beja ospruoteiga, dzeivisprīceiga i breineiga izruode. I capuri nūstyn Slišāna kunga prīškā par uzadreikstiešonu i izcylū tāluojumu. Ka nazynuotu, napasaceitu, ka jis nav profesionaļs.”

Rokstu sagataveja: Laura Melne
Kartenis: Imants Urtāns

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars