22. janvarī Kruoslovys parkā tyka atkluota plāksne grafa Leona Broel-Plātera i cytu 1863. goda janvara sasaceļšonys varūņu pīmiņai.

Pīminis plāksne ir izgataveita Pūlejā, leidzekļus – apmāram 4000 eiro – tam daškeire Pūlejis fonds “Brīvība un Demokrātija”.

Janvara sasaceļšona (1863–1864) beja bruņota sasaceļšona pret Krīvejis imperejis varu Pūlejā, Boltkrīvejā i Lītovā, lai atjaunuotu piec Pūlejis daleišonys sagrautū Pūlejis-Lītovys kūpvaļsti 1772. goda rūbežūs.

Sasaceļšona tyka nažieleigi apspīsta, daudzus tuos dalinīkus izsyuteja iz Sibiri, šļahtys lūceklim, kas atbaļsteja sasaceļšonu, atjēme eipašumus. Suocēs Pūlejis i Lītovys zemu rusifikaceja. Latgolys viesturē suocēs latiņu drukys aizlīguma periods.

Golvonī sasaceļšonys sasagataveišonys centri Latgolā atsaroda Antoneja Rika muižā pi Viļakys i Stanislova Mola muižā Viškūs. 1863. goda 13. majā pi Kruoslovys nūtyka bruņuots uzbrukums krīvu karaspāka vīneibai. Vaini par uzbrukuma organiziešonu uzajieme Leons Broel-Plāters, kuru sūdeja ar nuovi Daugovpiļs cītūksnī.

Plāteram par gūdu ir sacerāta latvīšu dzīsme. Juo vacuokuo muosa Ludvika Plātere bruoļa pīmiņai pīraksteja “Drāmu bez nosaukuma”, bet Rainis – dzejūli “Svētdiena un grāfs Plāters” (nu kruojuma “Saules gadi”).

Kazanovys muižā, kurā leidz sovai tragiskajai nuovei dzeivuoja Leons, juo muote Antonina Plātere pastateja “Dēla krustu”, kas tyka iznycynuots paguojušuo godu symta 60. godūs Kruoslovys–Kombuļu ceļa byuvis laikā. 1998. godā krysts tyka atjaunuots.

Leons Plāters dzims 1836. godā Kombuļu muižā grafa Jozefa Broel-Plātera i Antoninys nu Soltānu dzymtys saimē. Leona tāvs Inflantejā beja zynoms kai lobs saiminīks, plašys izgleituošonys leidzdalinīks, raksteja apceriejumus žurnalam “Rubon”, beja autors saimnīkuošonys godagruomotai. Daudz cīts nu Krīvejis vaļdeibys, partū ka beja radinīks Emilejai i Cēzaram Plāterim, kuri pīsadaleja sasaceļšonys akcejuos 1830. godā Dinaburgys apleicīnē, vysbeidzūt Jozefs deve jim patvārumu sovā pusmuižā, lai pagluobtu nu Sibira. Itei līta tyka atkluota, Jozefu Plāteru ar saimi izsyuteja iz Smoļensku. Tī paguoja Leona Plātera bierneiba. Kod daguoja laiks vuiceitīs, Leons tyka syuteits iz Reigys gimnazeju. Reigā par jū ryupējuos vacuokais bruoļs Augusts, kurs struoduoja pi generalgubernatora. Nu Reigys Leonu puorcēle iz Mītavu (Jelgovu), kur jis pabeidze gimnazeju. Atsagrīze sātā, bet tāva jau nabeja, Kombuļūs saimnīkuoja bruoļs Jevgenijs, bet Leons eipašumā sajēme Kazanovys pusmuižu, kur ari palyka leidz myuža beigom.

Karteņa: LaKuGys arhivs