Par jaunu naudu, jaunu godu i jaunu sirdsapzini

Par jaunu naudu, jaunu godu i jaunu sirdsapzini

sergejsAr jaunū godu veikalūs i “točkuos” suoce lītuot jaunu valūtu – euru. Kūpumā cenys vaira nav cik opolys, cypari palykuši leluoki, bet gola rezumē apmāram tys pats. Golvonais, naturit naudu zečēs puoruok ilgi, cytaiž dabuosit vest iz Reigu, Daugpili ci Līpuoji maineit – cytur tok Latvejis Bankys filialu navaidoj. Lai itū prīcu saguoduotu, goda garumā škārsteiklā, radejā i TV nūtyka vīnvirzīņa, Kremļa kārmanu kanalu cīneiga kampaņa. Klausiejūs daudzi, saprotu, ka pasuocīņa zeimeiba ir izsokama munys tymseibys i idejis autoru pruota gaišuma procentualajā starpeibā. Visi syta ar kulaku pi kryušu par itū bezgola integrejūši cyldonū sūli. A kū ta vaira es…

Apbreinojamā kuortā Reigys piļs dyumūs daiļruneiba pīsluopa – atsakluoja, ka tū nav ar kū dzēst.

Tuos datryuka ari piec Zolitūdis nūtykumim. Te as saprotu, kū myusim ir davuse jurisprudencis studentu produkceja vaļstī. Lykumā moralu voi politisku atbiļdeibu byutu gryuts definēt. Moralys atbiļdeibys definiceja var na viņ atsaškiert kotrā situacejā, bet ari tikt skaidruota pa sovam nu kotra skotu punkta i nav nikaidu juridisku prīkšrokstu, kas tū līgtu darēt. Taitod, cylvāki, kuri pīsadaliejušs napareizu lāmumu pījimšonā, ir gotovi iz vysu, tikai na sovu klaidu, sovys leidzdaleibys atzeišonu, narunojūt par atbiļdeibys uzajimšonu.

Iz vīna lelveikala sakrytom ekspremjers ir nūdrūšynuojs sev karjeru Eiropys Savīneibys strukturuos i starta laukumu daudzim vacim, caurkrytušim dinozaurim, kuri gatavej sovu atsagrīšonu. „Napaguo i nedeļa”, kai mes lātticeigai aizmiersom par sovu i jūs atbiļdeibu.

Vysleluokuo spākuošonuos vysod ir pošam ar sevi. Tū iztureit, kai redzīs, ir gryuts sevkotram, kai amatpersonai tai sabīdreibys bīdram. Ka kotram izadūtu tikt golā ar sovim kārdynuojumim, tod nu tuo kūpejuo morale tikai augtu aba attīksme pret myusim ir myusu attīksmis apgrīzts atspīdīņs.

Laimeigu visim itū 2014. kūka zyrga i karinejūšū makaronu godu!

Autors: Sergejs Čakāns, breivdūmuotuojs

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Mar
26
Svā
all-day Intys Rukys fotografeju izstuode @ Latgolys viestnīceiba GORS
Intys Rukys fotografeju izstuode @ Latgolys viestnīceiba GORS
Mar 26 all-day
Latgolys viestnīceibys GORS 1. stuova seminaru telpā eksponātys 2020. godā Bolvu Nūvoda muzeja kruojumā tykušuos fotografejis nu Intys Rukys kolekcejis “Zem tām pašām debesīm”. Kolekceja veiduota treis godu garumā – vosoruos, fotografei gastejūt Bolvu nūvodā[...]
all-day Izstuode “Maraṇasati. Latgales m... @ Latgolys viestnīceiba GORS
Izstuode “Maraṇasati. Latgales m... @ Latgolys viestnīceiba GORS
Mar 26 all-day
Juoņa Šneidera i Guntara Gritāna izstuode “Maraṇasati. Latgales māju stāsti” ir div autoru redziejums par laiku, kas īvīš izmainis Latgolys sātu liktiņūs. Izstuodis koncepceja pyrmajā šaļtī, ruodīs, aicynoj reflektēt par aktualu problemu Latvejā – lauku[...]
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 26 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
29
Tre
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Mar 29 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]