Tys vyss vēļ ir tikai Latgolys suokums/Par romanu “Klūgu mūks”

Tys vyss vēļ ir tikai Latgolys suokums/Par romanu “Klūgu mūks”

Klugu_muks500Tim, kas labi zyna, kas ir (beja) Fraņcs Trasuns i Jezups Baško, itamā gruomotā nabyus daudz jaunu faktu, bet tūs nav slyktai ari atkuortuot. Vēļ gruomota dūd vareibu pasavērt iz cylvāka i bazneicys klaidom (grākim) nu osuoka autoris redzīņa pusis, i reizē vysu romanu caurauž Latgolys latvīšu (latgalīšu) spāku olūta izskaidruojuma mekliejumi.

Romanam par pamatu jimtys realys personeibys, bet, kab nabyutu juoatsaskaita par kaidu viesturisku naprecizitati voi par daudz spylgtu interpretaceji, tod visim gruomotys varūnim ir maineitys pavuordis (uzvuordi). Romans ir sapuškuots ar aizraujūšom sižetiskajom linejom (mistika, doba, liktiņa paviersīni, natycamys sasagadeišonys, tragiski i breižim klaji nažieleigi nūtykumi) boguoti kruosainā volūdā, kas gona veiksmeigai nūtur skaiteituoja interesi leidz pat pādejai lopai. Naratai var maneit, ka autore ir pamateigi pietejuse Mikeļa Bukša “Latgaļu atmūdu”, Dektera “Dorvas cīma ļaudis”, poša Franča Trasuna dorbus i cytus olūtus (kuru saroksts ari ir davīnuots), deļ tam gruomota byus eipaši vierteiga tim skaiteituojim, kas par latgalīšu sabīdriskūs darbinīku dzeivi nav nikuo daudz da šam dzierdejuši. Par skrīņmašynu (lidmašynu) pilotu pasauļa slavanū Jezupu (Baško) jaunuokajai latgalīšu paaudzei vēļ byus stypri vaira juoizpietej.

Sevkuru, bet it seviški nalatgalīšu skaiteituoji, puorsteigs naīrostu vuordu i apzeimiejumu dajaukums tradicionali īrostajai “pareizajai” latvīšu literarajai volūdai – tī gondreiž kotrā ryndu ailē ir Latgolys spieceigī vuordi (apleicīne, besi, ceisteiba, sola, gamanēt, kūzuls, kuormi, mienesnīks, pylnats, patmalis, šārmys, siņces, snuotine, tāvaine i daudzeji citi), kurim gruomotys beiguos īdūts skaidruojums davīnuotajā vuordineicā. Poša autore gruomotys piecvuordā Latgolys latvīšu volūdu nūsauc par juos dvēselis pīdzeivuojumu – tei asūt kai “zelta birste, kas (vysai latvīšu) valodai noņem pelēko eļļas krāsas virsmu” i vēļ jei tī dalykuse itaidu ryndkūpu:

klugu muks citats

Jau visi, kas stuosta par itū romanu, ir raudzejuši izskaidruot gruomotys nūsaukuma izvēli: taitod nu vīnys puses “mūks” vysim latvīšim saprūtamais gareiguos kolpuošonys ceļa guojiejs-vīntuļnīks, bet nu ūtrys puses teik atkluots Latgolys latvīšu izpratnis dziļuoks sluoņs, kur “mūka,mūceņa” ir krystā systuo Dīva dāla atveids – “kūkā izgrīztys cīsšonys” caur kurom dzymst jauna cereiba pat vysgryutuokajā breidī. I romanā na reizi viņ autore atsagrīž pi kuorklu atzolom caurauguša krucifiksa, kū gona precizai izskaidroj romana beiguos: “Ne velti balto vītolu sauc par Māras koku, bet Latgolu par Māras zemi. Jo kur vienu stumbru vējš izgāž, tur septiņas atvases ataug (..). Latgola nekad nav nekas viens, tā allaž un mūžam ir bijusi daudz – dzeraunēs, solās, saimēs. Te pat uzvārds nav katram savs, bet veselam ciemam viens (..), zeme dalīta šņorēs, sapīta kā no lūkiem. Klūgu pinumus viegli lietot – (..) tos var atjaunot, bojātās vietas izņemot un aizpinot ar citām. No klūgām vēl aizvien darina šūpuļus un gaisa balonu grozus, jo lūki ir viegli kā putnu kauli ar gaisu serdē un atļauj (..) viegli pārlaist nelaimi un neražu, viegli aizlidot sapņos un īstenībā. Klūgas ir lokanas un greznas kā latgaliešu prāti, klūgas var nokapāt, bet nevar iznīcināt. Tās stāda tad, kad grib iztīrīt kādu aizindētu, mirušu zemi.”

Kaids soka – latgalīšim beja atmūda tod, kod Fraņcs Trasuns, Fraņcs Kemps, Nikodems Rancāns pa zemis viersu staigova i aktivai struodova, cyts stuosta, ka paguojušuo godusymta deveņdesmytajūs godūs bejs gona lels pacālums i pyrma godim četrim ci pīcim ari. Kai romans “Klūgu mūks”, stuosteidams par vacūs laiku nūtykumim i styprajim culvākim, rauga aicynuot baļtīšus nasabeit i pa druskai sauc gostūs pi latgalīšu, ir tikai ceļa suokums, tai ari myusu dīnu latgalīšu sasnāgumi ir tikai pyrmī sūli, lai tyktu pi tūs idealu i tūs kulturys rezultatu, par kurim īsastuoja pyrma symts i īsastuos piec vēļ tik pat godim. Kotrai paaudzei pošai ir otkon nu jauna juoatkluoj i juoizceina sova personeiguo i vysys tautys gora breiveiba!

Autors: Jurs Viļums
Karteņa: nu LaKuGys arhiva

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.