Latgalīši Sibīrī 19. godusymta beiguos i 20. godusymta suokuos

Latgalīši Sibīrī 19. godusymta beiguos i 20. godusymta suokuos

Latgalīšu izceļuošonys īmasli

Gondreiž kotrys Latvejis īdzeivuotuojs ir dzierdiejs par izsyuteitajim latvīšim Sibirī, kuri tī tyka Ūtruo Pasauļā kara laika nasaudzeigūs nūtykumu rezultatā. Ka teik runuots par latvīšim Sibīrī, tod parosti īt pruotā izceļuojušī i izsyuteitī cylvāki kara i pieckara laikā, tok cīši moz apsazynoj, ka itaida veida nūtykumi jau ir nūsarysynuojuši agruok. 19. gs. beiguos beja vāruojams vysai lels izceļuojušūs latgalīšu skaits nu Latgolys, kuri lobuokys dzeivis mekliejumūs devēs iz mežūneigajom i saiminīciski naapgiutajom Sibira zemem.

 Latgalīšu izceļuošonys cālūni meklejami carisma ekonomiskajā, socialajā, politiskajā i gareigajā sistēmā. Latgalīšu izceļuošonu spieceigi ītekmēja 1861. godā atcaltuo dzymtbyušona, kas zemnīkim paredzēja breiveibu. Pyrmajā šaļtī ruodīs, ka tik ilgi gaideituo breiveiba spieja atrysynuot vysaiduos zemnīku nalaimis, tok tai nabeja. Piec dzymtbyušonys atceļšonys formali mainejuos muižinīku i zemnīku attīceibys, līkūt uzsvoru iz reiceibys breiveibu, kas tyka pīduovuota zemnīkim. Tok dabuotuo breiveiba beja maļdeiga, partū ka realitatē zemnīki nu muižinīku dzymtcylvākim palyka par nūmnīkim, deļtuo ka zemnīkim pakuopeniski beja juoizpierk sova zeme, taidā veidā kai zemnīku zeme, tai poši zemnīki jūprūjom palyka muižinīku puorziņā. Izceļuošonys ekonomiskī faktori beja na tikai zemnīku atkareiba nu muižinīkim, kas turpynuojuos piec dzymtbyušonys atceļšonys, bet ari pakuopeniskuo zemnīku izputiešona, kas ilga godim, leidz zemnīki beja spīsti dūtīs paceli nu Latgolys zemis i lobuokys dzeivis mekliejumūs. Dzymtbyušonys atceļšona i ceņtīni puorīt iz racionalu, kapitalistisku saiminīkuošonu nadeve vajadzeigūs impulsu zemkūpeibys straujai atteisteibai.

Tikpat nūzeimeiga ītekme latgalīšu izceļuošonai beja zemis i mežu boguoteibys vylynuojums Sibirī, partū ka beja vajadzeigi cylvāki saiminīciski naapgiutu teritoreju apstruodei i vysaidu augu kulturu kultiviešonai. Saleidzynojūši nalela daļa Sibira izceļuotuoju palyka ari par struodnīkim, deļtuo ka 19. gs. 90. godūs tyka byuveita leluo Transsibira dzeļžaceļa magistrale, kas pīsaisteja lelū īceļuotuoju masu, tymā storpā ari nu Daugovpiļs, Rēzeknis i Ludzys apleicīnis. Deļtuo ari 19. gs. beiguos aktivi dorbuojuos ļauds, kas jau godim atsaroda peļnis nūlyukūs Sibirī i aicynuoja arviņ jaunus cylvākus, sūleidami jim tikpat kai puosokainu zemu boguoteibu i breiveibu. Mihails Kolotkins nūruoda, ka kūpumā Sibira dzeļžaceļa ceļtnīceibā pīsadaleja apmāram 15 000 cylvāku nu Latgolys. Ari nūbraukušūs tyvinīku raksteituos viestulis par dzeivi Sibirī ītekmēja daudzu cylvāku lāmumus par dūšonūs iz tīni. Leidz ar tū suokuos beja vāruojama nalelu cylvāku grupu nūbraukšona nu Latgolys, kas vāluok palyka par masveideigu cylvāku izceļuošonu iz Sibiri. Izceļuošonys kusteibys oculīcinīks F. Trasuns par tū raksteja: „Uz Sibriju ir aizgõjušas un aizīt ne tikai vasalas saimes, bet arī vasali cīmi.” Latgalīšu izceļuošonā na mozuok nūzeimeigi beja religiskī, socialī i izgleiteibys faktori. Pareizticeiguos bazneicys eistynuotī vairuoki konversacejis viļni laikā nu 19.gs. vyda leidz 19.gs. beigom lyka daudzim cylvākim, kas grybēja palikt katuoļticeibā, bēgt nu Latgolys. Taipat ari gribiešona dabuot leidztīseigu socialū statusu i īspieja īsavuiceit skaiteit i dabuot izgleiteibu nūskaņuoja latgalīšus par lobu izceļuošonai iz Sibiri, kur bez bailem tū beja īspiejams sasnīgt. Koč ari latgalīšu izceļuošonys motivi nav izskaidrojami vīnkuorši, partū ka vysa viesturiskuo aina ir dīzgon sarežgeita, skaidrys ir tys, ka vysnūzeimeiguokais īmasls, deļkuo cylvāki izlēme spert itaidu sūli, beja naapmīrynūšais zemnīku ekonomiskais i socialais stuovūklis 19.gs. beiguos piec dzymtbyušonys atceļšonys.

Izceļuojušūs latgalīšu skaits

Nav īspiejams precizi apriekinuot 19. gs. beiguos iz Sibiri izceļuojušūs latgalīšu skaitu. Tū ītekmēja daudzi faktori, pīmāram, tys, cik cylvāku izceļuoja iz tīni, cik palyka, cik atsagrīze, cik pa ceļam guoja būjā utt. Par izceļuojušūs cylvāku skaitu īspiejams runuot tikai aptuvanūs skaitļūs. Pyrmūs ībrauciejus i pat leluokys grupys tuo laika oficialuo statistika naruodeja, partū ka īceļuošonā puorsvorā vaļdeja stihiskums, kai ari juojam vārā nalegali īceļuojušūs i būjāguojušūs skaits, kuru nav īspiejams izskaitļuot. Krīvejis imperejā pyrmuo tautys skaiteišona nūtyka 1897. godā, laikā, kod aktivi nūsarysynuoja latgalīšu masveida migraceja imperejis teritorejā, taipat ari nabeja īspiejams nūsaceit, cik preciza beja itei skaiteišona, kai ari anketuos mynātuos atsaceišonys varēja byutiski atsaškiert, pīmāram, kai sovu dzeivisvītu nūruodūt tikai Sibiri ci ari konkretu guberņu i tml., deļtuo dabuotī dati varēja byut pat vysai napiļneigi. Nūviertēt izceļuojušūs skaitu traucēja na tikai dinamiskuo cylvāku plyusma, bet ari izceļuojušūs apzeimiešona. Bīži beja sastūpama izceļuotuoju daleišona latvīšūs i latgalīšūs, baltīšūs; jiedzīņs „latgalīts” tyka aizstuots ar jiedzīnim „inflaņtīts”, „vitebskīts”, „poļaks” i.c., pi tam inflaņtīšūs i vitebskīšūs bīži īskaiteja vysus ībrauciejus nu Latgolys, naatkareigi nu nacionaluos pīdareibys. Itaida breiva īceļuotuoju apzeimiešona, napīvieršūt uzmaneibu jūs pīdereibai, statistikā radeja vēļ leluoku haosu. Viesturnīki ir miniejuši vysaidu izceļuojušūs skaitu, suocūt, piec L.Jefremovys ziņom, nu 23 995 leidz 68 217 latgalīšu – piec B.Brežgo ziņom. Tūmār vysbīžuok mynātais i, īspiejams, patīseibai tyvuokais skaitlis par izceļuojušūs latgalīšu skaitu 19. gs. beiguos i 20. gs. suokuos ir 60 000.

Koč ari izceļuošonys viļņs suocēs 19. gs. ūtrajā pusē, mainūt dinamiku, tys turpynuojuos leidz pat 20. gs. divdasmitajim godim. Ir juojam vārā ari tī cylvāki, kuri izceļuoja nu Latgolys Pyrmuo pasauļa kara laikā, dūdūtīs biegļu gaituos iz Krīveju. Laika periodā nu 1915. goda leidz 1917. godam iz Krīveju nūbāga aptuveni 10 000 latgalīšu. Tok tymā pošā laikā latvīšu (i ari latgalīšu) skaits Krīvejā sasamazynuoja, partū ka beja kars, cylvāki tyka mobilizāti armejuos, kai ari 20. gs. 20. godu suokuos beja vāruojama latvīšu masveida atsagrīzšona Latvejā.

400_TimofejevkaTimofejevka. Karteņa: kalnakopa.blogspot.com

 Latgalīšu apsamesšonys vītys Sibīrī

Par vīnu nu pyrmajom latgalīšu kolonejom Sibīrī skaiteita Alinovkys (Aleksandrinovkys) apmetne, kas dybynuota 1883. godā. Nu 1885. goda latgalīši suoce apsamest ap Ačynsku i Taigu. Ite vāluok dybynuotys Kreslavkys, Krivošeinys Tjaženis, Topku i cytys kolonejis. Masveidā kolonejis veiduojuos laikā nu 1896. leidz 1898. godam. Ūtrais masveida izceļuotuoju viļņs iz Sibiri nūbrauce 20. gs. suokuos, bet, piec K. Skryndys raksteituo, apmāram trešdaļa īdzeivuotuoju tūmār atsagrīze Latgolā. Īceļuotuoji Sibīrī raudzejuši puorsaceļt iz jaunū dzeivis vītu it kai ar vysu dzymtuos pusis vidi, vysmoz ar agruokuos dzeivis vītys nūsaukumu. Tys pasaruoda daudzu koloneju nūsaukumūs: Bukmuiža, Kreslavka, Čornaja, Malinovka, Dvinka i c. Dažkuort kolonejis tyka nūsauktys puorsaceļšonys vadeituoju vuordūs. Taida beja vīna nu leluokajom latgalīšu kolonejom Timofejevka. Tei beja nūsaukta Timofeja Marnauza vuordā i beja dybynuota ap 1895. godu. Timofejs Marnauza kūpā ar Ludzys apleicīnis cīmu īdzeivuotuojim – Breidakim, Luočim, Kravalim, l, Trukšānim i c. – taipat kai tyukstūšom cytu Latgolys latvīšu, nūbrauce iz Sibiri 19. gs. beiguos. Gareidznīks i publicists Kazimirs Skrynda, kurs 20. gs. suokumā devēs vizitacejā iz Sibiri i Tuolajim Zīmelim, apraksteja sovys gaitys vairuokuos publikacejuos gazetā „Dryva”. Par pamatu jemūt Skryndys dūtūs datus – 1908. godā Timofejevkā bejuši 540 īdzeivuotuoju. Ituo cīma īdzeivuotuoju ideņtitate laika gaitā palyka pīļuoveiguoka, vaira tik stingri nanūdolūt latvīšus i latgalīšus. Timofejevkys cīma myusudīnu apvaicuotī latgalīši sauc sevi vysaiži, pīmāram, par latyšim, latgalīšim, cīma īdzeivuotuoja Zina Ivule soka: „Mes že latyši, kai mes varom pa krīvyskam runuot.” Bet Vera Matuleva soka: „Latgalec i latyš – nikaidys raznicys.”


Timofejevka — latgalīšu cīms Sibirī

Natuoli nu Timofejevkys iz dzeivi apsamete bezzemnīku grupa nu Rēzeknis apriņča Bykovys sādžys. Jī nūdybynuoja Borisoglebskys koloneju, i pyrmī tuos īdzeivuotuoji beja Brenču, Puisānu, Sondoru, Baltusu i c. saimu ļauds. Vysuvaira izplateituos latgalīšu apsamesšonys vītys beja Minusinskys īploka, Barabinskys stepis, Tomskys i Krasnojarskys apleicīne, kai ari daži cyti Jenisejis upei pīgulūšī Rītumu i Austrumsibirejis rajoni. Omskys guberņā latgalīši nūdybynuoja Jelizavetinkys, Saltikovkys, Sosnovkys (Kulačijes), Malinovkys cīmus. Tomskys guberņa beja cīši nūzeimeigs Ludzys apriņča zemnīku golamierkis jau nu 19. gs. 80. godim, seviški 19. gs. 90. godūs i 20. gs. suokuos. Golvonuo īdzeivuotuoju masa tī īsaroda laikā nu 1907. leidz 1908.  godam. Pyrmī īceļuotuoji nu Latgolys tī konstateiti vēļ 1894. godā. Dokumentali ir pīruodeits, ka Sibirī latgalīši apdzeivuoja vaira nakai 100 kompaktus cīmus (sādžys) aba kolonejis. Kanskys, Ačinskys, Minusinskys i Krasnojarskys apriņčī latgalīši beja izavītuojuši iz pastuoveigu dzeivi gondreiž 50 apdzeivuotuos vītuos. Īguojieji Sibirī Pyrmuo pasauļa kara godūs voi nu struoduoja ryupneicuos, kas atsaroda piļsātuos, voi ari piļdeja kara i civiluos administracejis dīnasta pīnuokumus, dīnēja militarajuos daļuos, voi ari apsamete jau asūšajuos latvīšu lauksaimnīceibys kolonejuos. Piec Februara i Oktobra revolucejom Krīvejā daudzvīt mainejuos kai bejušūs, tai jaunūs ībraucieju vītys. Na mozums latgalīšu nūbrauce atpakaļ iz Latveju. Daļa devēs iz piļsātom, cyti devēs vuiceitīs, bet vēl daļa cylvāku puosarcēle ci tyka nūreikuoti dorbā iz vēļ attuoluokom vītom.

19. gs. beiguos i 20. gs. Suokuos, viesturiskuos situacejis apstuokļu spīsti, latgalīši masveidā devēs nu Latgolys iz Sibiri lobuokys dzeivis meklejumūs. Nav precizi zynoms izceļuojušūs latgalīšu skaits, tok skaidrys, ka daļa izceļuojušūs cylvāku varēja īsakuortuot iz dzeivi plašajā Sibirī – par tū līcynoj itūs latgalīšu piecteči, kas jūprūjom dzeivoj jūs senču dybynuotajūs cīmūs.

Roksta autore: Elīna Veismane

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
25
Sai
19:00 Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
May 25 @ 19:00 – 21:00
Līpuojis koncertzālis pavasara sezonys nūslāgumā iz leluos skotivis varēs pīdzeivuot eipašu mageju, kū veiduos mejīdarbeiba tautys i akademiskuos muzykys vydā – grupa “Raxtu Raxti” i kamerorkestris “Sinfonietta Rīga” dirigenta Normunda Šnē vadeibā. Kūpeigajā koncertprogramā skanēs[...]
19:00 Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
May 25 @ 19:00 – 23:00
Zaļumballi īskandynuos grupa “TRIO Rāzna +”, bet vokora ūtrajā daļā apmaklātuojus energiski i skaneigi izklaidēs grupa “Stradivari”.   Īīšonys moksa 4,00 eiro.   Biletis “Biļešu paradīzes” kasēs i Lūznovys muižā.