Ir vysaidi veidi, kai izpaust sovys dūmys i sajiutys, var gleznuot, raksteit i var komponēt muzyku. Juoņs Ivanovs izavielēja muzyku, koč jauneibā nūsadorbuoja ari ar gleznīceibu i pat apsvēre dūmu stuotīs Latvejis Muokslys akademejā. Tūmār kū nibejs nu gleznuotuoja jis saglobuoja ari sovā muzykalajā daiļradē. Jis beja vīns nu ratajim komponistim, kurs muzykys skoņkuortys i tonalitatis redzēja kruosuos.

Juoņs Ivanovs dzims 1906. goda 9. oktobrī tagadejā Preiļu nūvodā – Babru sādžā. Mīreigū bierneibu Latgolā puortrauce Pyrmais pasauļa karš, kod saime devēs iz Vitebsku i vāluok iz Smolensku. Tī ari nūtyka pyrmuo sasatikšona ar muzyku, kod komponists vuicejuos Smolenskys dzeļžacelinīku kluba studejā, kur īsavuiceja klavīru spēli i dzīduoja jauktajā kuorī. 1920. godā saime atsagrīze Latvejā i 1924. godā tyka suoktys studejis Latvejis Vaļsts konservatorejā. Sovu dzeivi veļteja muzykai, struodojūt par dirigentu Latvejis Radio simfoniskajā orkestrī, nu 1944. goda pasnādzūt Latvejis Vaļsts konservatorejā, vadejs Latvejis radio muokslinīciskū daļu, kai ari aktivi pīsadalejs i sekuojs leidza nūtykumim i procesim pasaulē i Latvejā ari nu politiskuo skotupunkta. Tū paruoda fakts, ka nu 1950. leidz 1958. godam bejs PSRS Augstuokuos Padūmis deputats. Piec Ūtruo pasauļa kara seviški uzatrauce par mīru pasaulē, pat nūsyutūt viestuli ANO, kur izsaceja sovys dūmys par itū vaicuojumu.

Nivīnam cytam latvīšu komponistam nav izadevs sacerēt tik daudzi simfoneju, kūpskaitā 21. Sovā daiļradē bejs cīši daudzpuseigs. Muokslinīciskais diapazons aptvēre kai liriskys, tai dramatiski konfliktejūšys simfonejis. Melodejis ir smagnejis i skumeigys, kai ari prīceigys i tautys rytmūs raiti plyustūšys. Tūmār pamats daiļradei vysod tyka maklāts dzymtuos Latgolys motivūs, tū lelā mārā aplīcynoj skaņdorbu nūsaukumi: „Zilie ezeri”, „Rāzna”, „Latgales simfonija” i cyti.

J. Ivanova 6. simfoneja aba “Latgolys simfoneja”

Vīns nu nūzeimeiguokajim skaņdorbim ir 6. aba Latgolys simfoneja, kas saraksteita 1949. godā. Itei simfoneja ruoda na tikai izcilū muzykalū veikumu, bet sevī sliep ari dziļu stuostu, autora i varys attīceibys. Latgolys simfoneja ir kai simbolisks demonstriejums Juoņa Ivanova lojalitatei pret pastuovūšū varu. Tūmār puori vysam ituos simfonejis nūzeimeigums sliepās tuos dziļajā muokslinīciskajā davumā i Latgolys nūskaņā, kas teik atkluota. Simfoneja sastuov nu 4 daļom, kas pakuopeniski izvierš stuostejumu par Latgolys cylvākim i jūs liktinim. Vielme piec atmūdys i pastuovūšūs važu saraušona. I, lai aplaimuotu tymā laikā voldūšū varu, kai paleigs itymā ceiņā teik attāluota leluo kaimiņu tauta – krīvu tauta.

Leluokais muokslinīka nūviertiejums ir tys, ka juo dorbi turpynoj dzeivuot ari piec juo nuovis. I, napuorprūtami, Juoņa Ivanova dorbi dzeivoj i dzeivuos, partū ka aptver latvīšu tautys viesturi vaira kai pīcdesmit godu garumā.

Roksta autore: Laura Keiša
Karteņa: kulturaskanons.lv (Muzykys muzeja arhivs)