Juoņa Klīdzieja symtgadis pasuokumi

Juoņa Klīdzieja symtgadis pasuokumi
klidzieja jubilejaMaja suokums Rēzeknis nūvodā aizritēs rakstnīka Juoņa Klīdzieja symtgadis zeimē.

Atceris pasuokumu cikls suoksīs sastdiņ, 3. majā 12.00 Juoņa Klīdzieja bierneibys sātys vītā “Upmaļūs” Kantinīku pogosta Lyužā, sovukuort 13.00 sevkurs interesents byus gaideits iz pīminis breidi Kantinīku kopsātā. Rakstnīka symtgadei veļteitī pasuokumi turpynuosīs Fraņča Trasuna muzejā “Kolnasāta” Sakstagolā, kur nūtiks Klīdzieja pruotulu gruomotys “Viss ir uz labo…” atvieršona (gruomotys sastateituoja Ināra Ducsaliete), kai ari bārnu dūmrokstu konkursa “Par labu bērnu būt ir tik grūti…” i zeimiejumu konkursa “Ar Boņuka acīm” uzvarietuoju apbolvuošona.

15.00 byus pīminis breids pi Juoņa Klīdzieja stateituo ūzula Sakstagola Juoņa Klīdzieja pamatškolys pogolmā. Kluotyn asūšī tiks aicynuoti ari apsavērt “Boņuka ustobu” i bārnu zeimiejumu izstuodi “Ar Boņuka acīm”. Atceris pasuokumu cikls turpynuosīs 5. majā 18.00, kod pi krysta Klīdzieja dzymtajā cīmā Rikovys pogosta Kurpnīkūs nūtiks Maja dzīduojumi, sovukuort J.Klīdzieja dzimšonys dīnā – 6. majā – nūtiks rakstnīka jubilejis svineibys Sakstagola J. Klīdzieja pamatškolā.

Juoņa Klīdzieja symtgadei veļteitūs pasuokumus organizej Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba, Fraņča Trasuna muzejs “Kolnasāta”, Sakstagola J. Klīdzieja pamatškola, bīdreiba “Cilvēka bērns”, kai ari Sakstagola i Kantinīku pogosta puorvaļdis.

Juoņs Klīdziejs – rakstnīks, sabīdriskais darbinīks, Treju Zvaigžņu ordiņa kavalers. Rakstnīka šyupeļs kuorts 1914. goda 6. majā, tānejā Rēzeknis nūvoda Rikovys pogosta “Kurpnīkūs”, bet bierneiba i pusaudža godi pavadeiti Kantinīku pogosta “Upmaļūs”. Piec Ūtruo Pasauļa kara sekuoja emigraceja,  myuža leluokū daļu jis pavadeja svešumā, kur ASV peļneja iztiku kai uorsts-psihiatrs, tok naktīs, rokstūt gruomotys, sovuos dūmuos rakstnīks atsagrīze Latvejā. Ne veļti Juoņs Klīdziejs i juo gruomotu varūni vysu myužu dūmuojuši par pasauļa celim i atsagrīsšonu.

Juoņa Klīdzieja personeibu leluokais vairums Latvejis īdzeivuotuoju vyslobuok īpazynuši, nūsaverūt J. Streiča kinu “Cilvēka bērns”, kas radeita piec Juoņa Klīdzieja romana par juo bierneibys smeļdzeigajom atmiņom, kas caur sprygonū, daudzkruosainū Boņuku (rakstnīka prototips) i “suoleitim” izteicīnim ir kai tuolūs godu romantisks atspulgs. Tei ir pyrmuo kina, kas uzjimta latgalīšu volūdā. Kina sovā laikā ir dabuojuse Latvejis golvonū kino bolvu “Lielais Kristaps”, plyukuse laurus Sanremo storptautiskajā festivalā i vēļ daudzūs cytūs.

Atsarūnūt trymdā, Juoņs Klīdziejs Latveju apmeklēja treis reizis: pyrmū reizi 1978. godā, vēļ Padomū Savīneibys sastuovā, piec tam – 1992. i 1993. godā, piec Latvejis naatkareibys atgiušonys, kod gasteja ari sovuos dzymtajuos vītuos Latgolā. Juoņs Klīdziejs nūmyra 2000. goda 2. majā, piec treis godu ilgys ceinis ar ceļu satiksmis nagadejuma atstuotajom sekom iz veseleibu. Juoņs Klīdziejs i juo sīva Emileja puorapglobuoti Kantinīku pogosta kopūs 2008. goda 31. julī – piec vaira nakai 60 svešumā pavadeitim godim izcylais rakstnīks pīpiļdeja sovu dzeivis laikā lūluotū sapynu atsagrīzt dzimtinē.

Ziņa sagataveita piec Rēzeknis nūvoda informacejis

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars