Senejī īdzeivuotuoji Upisgola leiča apmetnē

Senejī īdzeivuotuoji Upisgola leiča apmetnē

Upisgola leiča apmetne, saukta arī par Iča II, ir vīna nu akmiņa laikmata apmetnem i tyka atkluota 1965. godā. Tei atsarūn Bolvu nūvoda Bieržpiļs pogostā. Itū apmetni apdzeivuoja kemmis keramikys kultura, vīna nu spylgtuokajom videjuo neolita kulturom na tikai Latvejis teritorejā, bet vysā Austrumbaltejā. Itei kultura teik saisteita ar sūmugru ciļtim, kas migrēja nu Uralim iz rītumim, i teik datāta ar laika pūsmu nu 3400. leidz 2300. g.pr. Kr. Apmetne atsarūn vacupis lobuo krosta mineralzemis pacālumā, lītojūt vītejūs īdzeivuotuoju izvālātū toponimu – Oreņu (Areņu) uzkaļneņā. Apmetne ir izvītuota ūtrpus Ičys upei izvītuotajai Ičys vāluo neolita apmetnei.

Arheologiskī izrokumi apmetnē nūtyka 1990. godā. Tūs laikā atsagtys pavordu vītys, muola kruosnis palīki. Pamatzemē tyka konstatātys atseviškys stobu vītys, kurys ir saisteitys ar ceļtnīceibys palīkim. Par seviški veiksmeigu atkluojumu skaitomi slīteņa tipa ceļtnis palīki izroktuos kanavenis veidā. Iz zīmelim nu ceļtnīceibys kompleksa beja atsagti cylvāka apglobuojuma palīki. Itymā apmetnē kemmis keramikys kulturys puorstuovi sovus myrušūs guļdejuši tīpat dzeivisvītuos, kas ir dīzgon ratai sastūpama paruodeiba videjuo neolita apmetnēs. Kopi ir bejuši bez kopu pīdevom. Juoatzeimeoj, ka piec Zvejnīku kopulaukā atrostajim apglobuojumim, kas atsatīc iz kemmis keramikys kulturu, cylvāku sabīdreiba itymā laikā jau beja sociali diferencāta. Upisgola leiča apglobuotajim nabeja rakstureigs ari okera apbārums, kas beja cīši izplateits videjuo neolita cylvāku apglobuošonys tradicejuos. Īspiejams, itymā apmetnē apglobuotī cylvāki nav pīderiejuši augstuokai sabīdreibys kuortai.

Upisgola leiča apmetnē keramikys izgataveišonys muoka jau beja sasnāguse augstu leimini. Muola masa beja labi sagataveita, trauku apdadzynuošonys pakuope pīteikama, trauku viersma beja ryupeigai ornamentāta. Kemmis keramikys kultura Latvejis teritorejā ir īguojieja, kurai navar konstatēt genetiskus sakarus ar agruo neolita keramiku. Keramika atsaškir i piec pījaukuma muola masai, i formom, kai ari ornamenta. Golvonuos atškireibys tūmār vāruojamys ornamenta izkluošonā, kemmis keramikys kulturai rakstureiga vysa trauka ornamentaceja atškireibā nu ieprīkšejuom kulturom, kur tys tics izkluots fragmentari.

DSCF3046Karteņa: apmetnis topografiskais izvītuojums.

Upisgola leiča apmetne nav teirs kemmis keramikys komplekss, tymā ir atrosti ari pūrainuos keramikys fragmenti, kas līcynoj, ka apmetni, īspiejams, apdzeivuoja divejis kulturys vīnā laikā, partū ka itymā laikā pastuovēja tai saucamuo vītejuo kultura aba pīstenis tipa kultura. Upisgola leiča apmetnē kemmis keramika ir labi sasaglobuojuse. Keramika piec sovys veidmasys īdaloma divejuos grupuos: ar zviergzdu pījaukumu i organiskūs vīlu pījaukumu, kur muola styprynuošonai ir izmontuoti organiskī pījaukumi (sasmolcynuoti glīmiežvuoki, zuole, putynu māsli), kas apdadzynuošonys rezultatā ir pazuduši. Keramikys pūdi piec sovys formys ir bejuši kotlveida ar augšmolys atvāruma diametru nu 18 leidz 46 cm.

Kemmis keramikys izgataveišonai Upisgola leiča apmetnē ir rakstureiga lentveida trauka sīneņu sastyprynuošona, tyka izmantuoti „U” i „N” veida lenšu savīnuošonys pajiemīni. Keramikys pūdu augšejuos molys viersma tyka rūtuota ar kemmis īspīdumu ryndu, pierstu nūspīdumim, bedreišu ryndom i gluduo spīdūga īspīdumim. Keramikys pūdi ar pierstu nūspīdumim beja cīši dekorativi. Pūdu profili beja vysaiži, tim augšejuo mola beja nūsleipynuota iz īkšpusi, dažim drupeit izvierzeita iz uoru.

Upisgola leiča kemmis keramikys rūtuošonai izmontuotī ornamenta motivi ir itaidi: kemmis īspīdumi, gluduo spīdūga nūspīdumi, opolys, ovalys i četrstyurainys bedreitis. Keramikys pūdi tyka ornamentāti ar kemmis īspīdumu ryndu, geometriskūs ornamentu, bedreišu ryndom i gluduo spīdūga īspīdumim. Trauki tyka ornamentāti na tikai nu uorpusis, bet ari ornaments ir izkluots nu trauka īkšpusis. Traukim ornaments tyka izkluots pa vysu trauka viersmu. Keramikys trauki apmetnē piļdeja vysaidys funkcejis. Keramikys pūdūs gataveja ēst, kai ari nu tim ēde. Tymūs varēja globuot kai iudini, tai ari puortyku, kuru varēja saglobuot ilguokam laika pūsmam.

Upisgola leiča apmetnis arheologiskajūs izrokumūs tyka atrostys vysaidys senlītu grupys, kas veidoj 161 vīneibu i labi paruoda kemmis keramikys kulturys puorstuovu saimnīceibys formys i kontaktus. Vysuleluokū artefaktu grupu veidoj taišni kroma reiki, tod sekoj kaula i dzintara izstruoduojumi. Pavysam nalelā skaitā atrosti akmiņa i sluonekļa reiki, kai ari smiļšakmiņa fragmenti.

Leidz ar bāzis mītņu izaveiduošonu i īdzeivuotuoju adaptaceju jaunapgiutajā teritorejā kemmis keramikys kulturys puorstuovim arviņ aktualuoks palyka vaicuojums par kasdīnā lītuojamū kroma reiku papyldynuojumu, partū ka pakuopeniski suoce sasamozynuot leidza atnastī kroma resursi, bet Latvejis austrumu i rītumu daļā nabeja ni izcilys kvalitatis kroma sagulu sluoņu, ni ari sluonekļveida kromu, deļtam kemmis keramikys izgotoveituoji izvērse aktivu darbeibu mainis sistemys organiziešonā, kab apguoduotu sevi ar lobys kvalitatis kromu. Par mainis ekvivalentu palyka dzintars.

Nu kroma reikim tyka izgataveiti medeibu reiki. Medeibuos lītuoja vīneigi kroma lopysveida i rombveida bultu golus, kai ari bultu golus ar izteiktu īdzeitņa daļu. Naatjamams medeibu pīdarums beja kroma naži i dunči, taipat škāpu goli. Kasdīnys vajadzeibom tyka gataveiti vysaidi dorbareiki. Kūka, kaula i roga apstruodei izmontuoja kroma sleimestus i grīžņus, uodys apstruodei – kroma nažus i kaseikļus.

Kroma reiki izgataveiti golvonūkuort atškilu tehnikā. Reikim izmontuots lobys kvalitatis kroms palākūs, bryuneigūs i malnūs tūņūs, kas dabuots mainis ceļā nu Volgys augštecis baseina īdzeivuotuojim i Valdaja augstīnis, kai ari Lītovys dīnavydu dalis īdzeivuotuojim. Reiki nu atvastajom konkrecejom ir izgataveiti apmetnē – par tū līcynoj lels daudzums atrostūs škilu i atškilu, kai ari kroma apstruodis atkrytumu.

Upisgola leicī apmetnis senejūs lītu kolekcejā ir daži sluonekļa reiki. Vīns nu spylgtuokajim sluonekļa reikim apmetnē ir rūtuots riņča fragments. Tys ir rūtuots ar sešom mozom īgrīztom sveitrom. Itam fragmentam ir ovals škārsgrīzums. Sluoneklis, taipat kai kroms, beja īvasts izejmaterials nu kaimiņūs dzeivojūšom ciļtim zīmeļūs, partū ka Latvejis teritorejā sluoneklis nav atrūnams. Tys tics īmaineits nu kaiminim Karelejā, kai ari Sūmejā dzeivojūšom ciļtim, kur ir atrūnamys sluonekļa atradnis.

Upisgola leiča apmetnis pieteitajā daļā smiļšakmiņa reiki beja izplateiti praktiski pa vysu kultursluoni. Daļai smiļšakmiņa fragmentu ir radzami apstruodis pādi – paralelys ci krusteniskys taisnys linejis, kas līcynoj par kaula ci cytu reiku apstruodi. Upisgola leicī tyka atrosts boguoteigs kaula reiku skaits, kuri puorstuov bultu golus, harpunys, kaula riņčeišus, kaula eilyna fragmentus, kaula mokšeru kuoseišus, kaula kalti, kaula pūga. Atrosts ari individuali lītuotys rūtys dzeivinīka zūba pīkareņa fragments.

Kaula bultu goli tyka izmontuoti medeibom leidz ar kroma bultu golim. Īspiejams, tī beja paradzāti mozuoka medejuma nūgiušonai. Apmetnē atrosti divi kaula harpunu fragmenti, pyrmajam nu tim sasaglobuojuse vydsdaļa. Harpunys beja vīns nu svareiguokajim medeibu reikim. Harpunom rakstureigi zūbveida izcālumi vīnā nu suonu molom, ar kuru paleidzeibu varēja vīgļuok nūzvejuot zivi. Tyka atrosts ari kaula mokšeris kuoseits, kas sasaglobuojs tikai fragmentarā veidā, tam ir nūlauzts kuoseiša gols.

Apmetnē atrosts lels skaits kaula eilynu. Upisgola leiča apmetnē atrosts ari kaula riņčeiša fragments, kas lyuzs pa vertikalū asi, kai ari eipatnieja kaula pūga, kurai ir segmentveida škārsgrīzums. Juoatzeimoj, ka kaula pūgys nav nimoz tik bīži atrūnamys kemmis keramikys kulturys apmetnēs. Īspiejams, kaula pūga tykuse apmetnē apmainis ceļā ci ari tradiceja pajimta nu kaidom cytom tymā laikā dzeivuojūšom kulturom.

 Upisgola leiča apmetnē dzintara senlītys puorstuovātys ar vasalim, fragmentarim eksemplarim i tūs sagatavem. Apmetnē atrosti dzintara pīkareņu fragmenti, kai ari trapecveida dzintara pīkareņa fragments, kam ir sasaglobuojuse pīkareņa apakšdaļa, kai ari radzama frontala cauruma urbuma vīta. Dzintara pīkareni tykuši veiduoti nu oranžeigi dzaltona ci dzaltonys kruosys dzintara. Upisgola leiča apmetnis kemmis keramikys kulturys puorstuovi izgataveja ari ripveida, pūgveida i cauruļveida krellis. Krellei ir radzami sleipiejuma pādi, tei izgataveita nu caurspeideiga oranža dzintara.

Kemmis keramikys kulturys puorstuovi Upisgola leiča apmetnē beja īnasuši kai jaunys tradicejis, tai ari puorjāmuši vacuos. Itei kultura aktivi īvīse mainis kontaktus, kas beja faktors vysaidu saimnīceibys formu īvesšonai, pīmāram, pīauga mednīceibys nūzeime, tok ari zvejnīceiba saglobuoja sovu nūzeimi. Ituos kulturys puorstuovi dzeivuojuši vierszemis sātuos i sovus myrušūs apglobuojuši dzeivisvītuos.

Roksta autore: Rita Gruševa

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]