Redzīni par “Vuolyudzānim” i latgalīšu volūdys olimpiadi

Redzīni par “Vuolyudzānim” i latgalīšu volūdys olimpiadi

26. aprelī Rēzeknē nūtyka jau 14. skotuvis runys konkurss “Vuolyudzāni” i latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, kurai ūtrū godu ari vaļsts atkluotuos olimpiadis statuss. Ar rezultatim var īsapazeit ite, nu itūreiz LaKuGa vaicuoja žūrejis dalinīkim, kaidys puordūmys jim ir par ituo gods nūtikšonom. Īteikumus sajam na tik konkursa dalinīki i organizatori, nu ari masu medeju puorstuovi.

Anna Rancāne: ““Vuolyudzāni” ir palykuši breivuoki, atraiseituoki, artistiskuoki, tūmār ir jiutams, kuram latgalīšu volūda ir saimis volūda, kuram nav, tī vairuok juopastruodoj školuotuojim. Ari pi dorbu izvielis – nareši cenšās izavieleit “smīkla gobolus”, pat naatbylstūšus vacumam, bet smīdynuot nav lela muoksla, gryušuok ir nūpītnu dorbu aiznest da klauseituoja. Deļ tam mož vajadzātu styngri īrūbežuot – vīnu jautruoku, vīnu nūpītnuoku gobolu, lai paruodeitu prasmis i vīnā, i ūtrā žanrā. Organizatorim – reizi par vysom reizem juodūmoj par datuma maiņu, lai nasakrystu ar Pūdnīku dīnom.”

Jurs Viļums: “Vysod prīca byut itymā pasuokumā. Itūgod beja augsta kvalitate daiļrunuotuoju vydā (viertieju suokumškolys i vydsškolys vacuma školānus), koč ari lelajim byutu juopasaver ari kaidi nūpītnuoki dorbi – sovam vacumam atbylstūšuoki.
Olimpiade koč i īkļauta vaļsts oficialūs vydā, tūmār pagaidom nūteik sastdīnē (cik saprūtu, puorejuos olimpiadis nūteik vuiceibu dīnuos), izaver, ka daudz kas atkareigs na tik nu školys, bet attīceiguos pošvaļdeibys, kas var ci gryb apmoksuot ceļa izdavumus i pušdīņu izmoksys.
Byutu labi apdūmuot par kaidu papyldu prīcu/motivaceju bārnim, kab jim byutu leluoks stimuls vuiceitīs, braukt i pīsadaleit! Varbyut kaidu kūpeigu koncerta apmekliejumu GORĀ?
I vēļ – seņ nav radzāti iz “Vuolyudzānim” žurnalisti. Varbyut iz cytu godu tūmār juodaspīž LRT atīt i ar kaidim bārnim pasarunuot, školuotuojus paintervēt, lai tys vyss īt plašumā!”

Ilga Šuplinska: “Olimpiadē itūgod spylgti varēja redzēt teņdenci, ka tī aizdavumi, kas mozuok prosa zynuošonys (radūši voi poša pīredzi vaicuojūši), tī pasadeve lobuok. Školāni ir palykuši breivuoki, azartiskuoki sova redzīņa pausšonā. Prūtams, ka tei ir olimpiade, grybātūs, ka ari zynuošonys teik papyldynuotys i paruodeitys. Bet paļdis sevkuram školānam, školuotuojam, kas īsasaista. Var tik cerēt, ka ari rēzeknīši, kas jau godu vuicuos nūvodvuiceibu, nuokušgod pīsabīdruos komandom. A to tai čudnai, ka Rēzeknē olimpiade jau 14.reizi, a rēzeknīši ir vysmarginaluokuo paruodeiba daliņīku skaitā.”

Lideja Leikuma: “Muns ituogods aizdavums beja leidzeigs īprīkšejim – sataiseit aizdavumus par latgalīšu volūdu i Rēzeknis Augstškolys kolegom paleidzēt viertiešonā, punktu skaiteišonā.
Beja prīca satikt kolegys, tymā storpā školuotuojus, viertēt myusu gudrūs (iz olimpiažu švakī nabrauc, a 6 pīsadaleituoju komandys — lobs ruodeituojs!) Latgolys bārnus.
Ka konkretuok par aizdavumu “rysysnuotuojim” volūdā, itūreiz beja sajiuta, ka školānim leluokys gryuteibys saguodoj na pats aizdavums piec satura, a aizdavuma nūsacejumu, kurī saprūtamā kuortā teik raksteiti latgaliski, puorskaiteišona i pareiza saprasšona…
I pat na pa tam, ka aizdavuma nūsacejumi raksteiti latgaliski, a pa tam, ka školys vīlu
na vysod labi zinim.

Saceisim, 3. aizdavums beja itaids:

Anna Rancāne dzejūļūs lītoj t. s. apvyda vuordus — taidus, kaidi rakstureigi juos
dzymtajai pusei. A kaidus cytus Tu zyni jūs vītā? Pīroksti!
(Apvyda vuordi ite — tymsim burtim.) (2 p.)

Pi ituos sātys viņ besakūks
Īaug smuordeigs i ryugts,
Sytās kai kuozu stuomačs,
Gaideits, a naīlyugts.

I besakūks vītā sajēmem: paegle, īva, cārmyuška,
a stuomača vītā — vādars…

Īsacejums var byut tikai vīns — školā (i sātā) vairuok skaiteit latgaliski!
I paļdis vysim, kas reikoj olimpiadi i dailrunuotuoju konkursu,
gatavej tim bārnus, taisa aizdavumus, viertej i pīsadola vysā
ar sovu pruotu i sirdi! Latgola dzeivoj!!”

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]
May
12
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 12 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krucifiksu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krucifiksu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdini 14.00 stuņdēs dzīduos pi krucifiksu.  Itūnedeļ – pi Mastarīgas krucifiksa.