Latgalīšu izgleiteibys i kulturys dzeive Sibirī 20. gs. 20.–30. godūs

Latgalīšu izgleiteibys i kulturys dzeive Sibirī 20. gs. 20.–30. godūs

Latgalīšu školu sistema Sibīrī

Dzeivojūt Sibīrī, latgalīšim ari cīši nūzeimeiga beja izgleiteiba i kultura, īspieja īgiut zynuošonys i vuiceitīs. Sibirī pyrmuos školys latgalīšu rokstu volūdā suoce dorbuotīs piec Latgolys latvīšu masveida izceļuošonys 20. gs. 20. godūs. Suokumā gon leluokuo daļa školu, kuruos vuicejuos Latgolys latvīšu bārni, dorbuojuos krīvu volūdā. Školā vuiceitīs latgaliski navarēja kai školuotuoju, tai ari vuiceibu leidzekļu tryukuma deļ. 1927. godā Krīvejis vaļdeiba pījēme lāmumu pīvērst uzmaneibu nacionalajom minoritatem ar mierki paaugstynuot nacionalū īdzeivuotuoju kulturys leimini, kas paredzēja nacionalūs minoritašu školu dybynuošonu i volūdys styprynuošonu. Tyka suokts dorbs latgalīšu nacionaluos izgleiteibys atteisteišonā. 1927. godā ostoņūs Sibira apriņčūs tyka saskaiteita 41 škola: 25 latvīšu i 16 latgalīšu školys. Latvīšu školuos tyka saskaiteiti 39 školuotuoji, bet latgalīšu školuos tikai 11. Ituo īmesļa deļ latgalīšu školuos vuiceibys vadeja krīvu školuotuoji, bet pedagogu tryukuma deļ treis školys tyka slāgtys. Saleidzynojūši labvieleiga situaceja ar školom beja Ačynska i Tomskys apriņčūs, kur beja 8 latvīšu i 6 latgalīšu školys, tymā skaitā 11 pyrmuos pakuopis školys (četrgadeiguo izgleiteiba), bet Tarskys, Omskys i Kanskys apriņčūs nabeja nivīnys školys. Sibirī tyka atseviški nūdaleitys latvīšu i latgalīšu školys, tok latgalīšu školuos situaceja bārnu apvuiceibai beja mozuok labvieleiga nakai latvīšu školuos, partū ka tryuka vuiceibu leidzekļu i školuotuoju. 1929.–1930. godā Sibirī latgalīšu apdzeivuotajūs punktūs tyka saskaiteitys jau 27 pyrmuos pakuopis školys.

Koč ari latgalīšu bārnim beja pīejama apvuiceiba, vairuokums školu āku beja cīši nūlaistys, deļtam bīži viņ vysim daguoja vuiceitīs īrātuos zemnīku sātuos vīnā ustobā. Stalinistiskūs represeju laikā cīši bīži školu i kulturys īstuožu liktiņs beja atkareigs nu vītejuos varys organu pozicejis i saiminīceibys vadeituojim, partū ka daudzi nu jim izaturēja ītīpeigi pret školys i školuotuoju vajadzeibom. Taipat ari problematisks beja školuotuoju tryukums, partū ka iz 1929. godu Sibirī beja 27 školuotuoji-latgalīši, nu kurim tikai trejim beja specialuo izgleiteiba. Školuotuoju sagataveišona nūtyka specialūs kursūs, i suokūtneji latgalīši tymūs vuicejuos kūpā ar latvīšim. 1929. goda vosorā kursūs Ačynskā vuicejuos 40 latgalīšu i latvīšu školuotuoju, bet jau 1931. godā nūsarysynuoja pyrmī kvalifikacejis paaugstynuošonys kursi deļ latgalīšu školuotuoju, kurūs pīsadaleja 22 pedagogi. 1931. gadā Ačynska Pedagogiskajā tehnikumā tyka izveiduota latgalīšu nūdaļa, kurā vuicejuos aptuveni 90 cylvāku, bet 1935. godā tūs jau beja 125. Latgalīšu pedagogu apvuiceiba specialajūs kursūs i tehnikumā atrysynuoja školuotuoju napītīkameibys problemu latgalīšu školuos. Leidz ar pedagogu pītīkameibu ari vuiceibu kvalitate pasaaugstynuoja latgalīšu školuos, par kū līcynoj 1935. goda pietejums vairuokuos desmitēs školu, ka ir tikai 26 ūtrgodnīki. Taipat ari školāni aktivi dorbuojuos vysaidūs puļceņūs, pīmāram, dramatiskajā, kora i fiziskuos kulturys puļceņā. 1935. godā Sibirī beja jau 54 latgalīšu školys, kai ari beja izdūts īvāruojams daudzums latgalīšu autoru gruomotu i brošuru. Ar bīdreibys „Prometejs” latgalīšu sekcejis i gazetys „Taisneiba” redakcejis atbolstu, tyka izdūtys 17 vuiceibu gruomotys vysaidūs prīkšmatūs latgalīšu volūdā.

Latgalīšu apdzeivuotajuos teritorejuos bez školom pasaruodeja ari „muojenis-skaiteitovys”, kuruos ari beja īspiejams izagleituot, taidā veidā arviņ vaira samozynojūt analfabetismu īdzeivuotuoju vydā. Cīmu īdzeivuotuoji lobpruot pīsadaleja itūs muojeņu ceļtnīceibā, kuruos nūsarysynuoja skaiteišonys vokori, tyka izvastys izruodis, tyka eistynuota agraruo i sanitaruo propaganda. „Muojenis–skaiteitovys”, suocūt ar 1936. godu, suoce puorveiduot par kulturys bazem, nu kurom izvērst izgleituojūšū i kulturys darbeibu tuoluokajūs rajonūs. Cīmūs nūzeimeiga palyka agronomiskuo apvuiceiba, kas paredzēja praktiskūs īmaņu īsavuiceišonu jaunajūs apstuokļūs, saiminīkuošonys pajiemīni, dorbs ar saimnīceibys tehniku i tt. Ka suokūtneji latgalīšu školuos 20. godu beiguos vairums školuotuoju vuiceja krīvu volūdā pedagogu tryukuma deļ, tod jau 1936. godā tyka īvīsts latgalīšu volūdys zynuošonu minimums, kas beja juoizpylda kotram pedagogam. 1937. goda represejis skuore ari latgalīšus Sibirī. Tyka represāti vairuoki školuotuoji i školu direktori, kai ari nu publiskajom bibliotekom i školom tyka izjimtys gruomotys latgalīšu i latvīšu volūdā, pīmāram, Rūdolfa Blaumaņa, Linarda Laicena, Leona Paeglis gruomotys, kai ari dainys. Koč ari pakuopeniski tyka atteisteita školu sistema i gataveiti pedagogi latgalīšim, tymā pošā laikā vēļ beja daudzi tryukumu izgleiteibys sistemā. Meklejuma procesā vēļ tikai izastruoduoja apvuiceibu metodika, kai ari tryuka skaidru kritereju zynuošonu nūviertiešonai. Tok, nasaraugūt iz tryukumim, latgalīšim Sibirī beja pīeimama izgleiteiba sovā volūdā, kai ari īspieja kliut par pedagogim, kas veicynuoja skaiteitprasmi Sibiris latgalīšu vydā.

Latgalīšu teatris

Latgalīšu storpkolhozu teatris tyka izveiduots 1934. goda novembrī piec bīdreibys „Prometejs” i gazetys „Taisneiba” redakcejis iniciativys. Itys teatris beja īcarāts kai ceļojūšais teatris, i finansialūs leidzekļus teatra organizacejai īdaleja bīdreiba „Prometejs” i apgobola organizacejis. Par pastuoveigu teatra uzaturiešonuos vītu tyka izvālāta Ačynska piļsāta Krasnojarskys apgobolā. Suokūtnejā teatra darbeibys periodā trupa sastuovēja nu 8 muokslinīkim, i jī tyka komplektāti nu struodnīkim i kolhozu jaunatnis. Profesionalū trupys kūdulu sastateja latgalīšu muokslinīki nu Leningradys. Teatris suoce cīši strauji atsateisteit, i teatra repertuarā beja izruodis latgalīšu i krīvu volūdā, dzīsmis, tautys danči, latvīšu, latgalīšu i krīvu dzejnīku dzejūļu daiļskaiteišona, kai ari dorbuojuos steigu orkestris. Teatris cīši dreiži palyka populars īdzeivuotuoju vydā, i trupa aktivi ceļuoja pa Rītumsibiri, ruodeidama vysaidus īstudiejumus i koncertus, kai ari teatra muokslinīki paleidzēja organizēt vītejūs talantu pošdarbeibys skatis. Tok ar laiku teatrim daguoja na tikai īstudēt lugys, bet ari aktivi pīsadaleit vysaidūs politiskūs masu pasuokumūs i atsaskaiteit par izdareitū dorbu konjunkturys lobā. Tys īspaiduoja kolektiva muokslinīciskū nūskaņu, deļtuo daudzi muokslinīki pīsavērse vēļ vaira sovu talantu realizacejai, lai izavaireitu nu politikanisma. Teatrī materialī apstuokli beja vysai īruobežuoti, bet 1937. godā teatris puorsacēle iz Novosibirsku. Tok materialuo situaceja tikai palyka švakuoka, beja vāruojams ari cylvāku tryukums kolektivā. Situaceju padareja švakuoku ari represejis, kas skuore latgalīšu teatri 1937. godā. Nu repertuara tyka izjimtys vysaidys lugys i dzīsmis, kas nasakryta ar partejis ideologiskajom nūstuodnem, kai ari tyka eistynuota stingra kontrole attīceibā iz teatra repertuaru. Koč ari tyka raudzeits pasakļaut vysom izmaiņom i īvāruot ideologeju, tys teatra darbinīkus nu represejom napasorguoja, pīmāram, teatra direktoru Donatu Ceiruli apsyudzēja tymā, ka jis „it kai pīsuorņuoja teatra kolektivu ar škiriski naideigim elementim i c.”, i 1938. goda 4. janvarī jam tyka pīsprīsta nūšaušona. Koč ari represejis skuore teatri i tuo personalu napamatuoti, deļtuo ka taida beja politiskuo vide i taktika 30. godu beiguos, iz latgalīšu teatri i tuo darbeibu var raudzeitīs kai iz muokslinīciskuo kolektiva veiksmis stuostu, partū ka materiali gryutūs apstuokļūs tyka īstudāts lels daudzums lugu i snīgti koncerti, kas bīži viņ vīnkūpus puļcēja pat vairuokys tyukstūšys cylvāku.

Latgalīšu gazeta „Taisneiba”

 Latgalīšim Sibirī beja īspiejams na tikai īt iz školu i vuiceitīs latgalīšu volūdā, apmeklēt teatra izruodis un klauseitīs koncertus, bet ari veiduot i skaiteit pošim sovu gazetu „Taisneiba”. Gazetys vadeituojs beja Aleksandrs Eisuļs, kurs par redaktoru palyka 1928. godā. Vīneiguo latgalīšu gazeta „Taisneiba” PSRS suoce izīt 1926. goda majā; pyrmais numers izguoja 15. majā. Izdavuma periodiskums svuorstejuos – pyrmajūs godūs gazeta izguoja 4 leidz 8 reizis mienesī, nu 1935. leidz 1936. godam – 10 reizis mienesī, bet 1937. – 8 reizis mienesī. Kasmieneša tiraža dažaidūs godūs beja nu 1 leidz 2 tyukstūšom eksemplaru. Lobvieleigi apstuokli pastuoveigai gazetys izdūšonai beja svuorsteigi, partū ka leidz 1928. godam beja vāruojamys vysaidys organizacejis gryuteibys. Nu 1929. goda uzalobuoja apstuokli i ari materialuo situaceja gazetys izdūšonai, cikom 1930. godā otkon beja vāruojami vysaidi sarežgejumi i saasynuojumi izdūšonā. Itaidys svuorsteibys beja vāruojamys vysus gazetys pyrmūs pastuoviešonys godus. Ar laiku gazetys materialuo baze, abonentu skaits i tiraža nūsastyprynuoja, pīmāram, 1935. godā beja 1320 abonentu, bet 1937. godā jau divejis tyukstūšys. Par skaiteituoju auditoreju kliva vysa vaļsts, i pasaplašynuoja struodnīku i zemnīku korespondentu skaits. Seviški aktivi gazetā dorbuojuos Marija Meikšāne, Aleksandrs Loginovs, Ontons Skrūzmans, Ontons Spruguls i c. Tematika gazetā beja cīši plaša, bet golvonūkuort tei skuore vysaidys saimisteibys i sabīdriski politiskuos dzeivis pusis, deļtam ari beja vysaidys publikacejis par kulturys īstuožu darbeibu. Prūtams, gazetys saturs beja atbylstūšs tuo laika politiskajai situacejai i ideologiskajom nūstuodnem, nasaraugūt iz tū, ka tei beja latgalīšu gazeta, beja juoīvāroj padūmu varys politiskuo lineja. Gazeta tyka pakļauta cenzurai, i daudzi materiala nimoz nadaguoja pi skaiteituoju, pīmāram, par emigracejis nūskaņuojumu Abakanys apgobola latgalīšu vydā, par sausumu tymā pošā rajonā, par maizis tryukumu i tml. Beja ari raudzeits izdūt bārnu gazetu „Pionieru Taisneiba” ar tiražu 1500 eksemplaru i gazetys izīšonys periodiskumu treis reizis mienesī, tok itys plans natyka realizāts finansialu leidzekļu tryukuma deļ. Gazetys redaktors Eisuļs beja planavuojs pakuopenisku gazetys tiražys i izīšonys bīžuma pasalelynuošonu, tok itūs planus puortrauce Ūtruo pasauļa kara suokšonuos. 1936. godā gazeta „Taisneiba” nūsvieteja desmit godu jubileju, tok dreiži viņ redakceju skuore represejis. Jau 1935. godā NKVD pīpraseja darbinīku sarokstu i detalizātu informaceju par tim, bet 1937. godā redaktors Aleksandrs Eisuļs tyka apcītynuots. Spīdīņs pasalelynuoja vēļ vaira, i kūpumā tyka arestāti 22 cylvāki, daudzim nu kurim pat nabeja saisteibys ar redakceju. Līceibys pret itim cylvākim beja safabricātys, tok jūs reabilitēja tikai 1956. godā. Piec arestim redakcejis darbeiba vīnkuorši tyka paralizāta, i pādejais gazetys numers izguoja 1937. goda 7. novembrī.

Kūpumā radzams, ka latgalīšim beja atteisteita kulturys dzeive i izgleiteibys apstuokli Sibirī, kas beja paradzāti taišni deļ jūs. Īspieja sajimt izgleiteibu latgaliski nūdrūsynuoja skaiteitprasmi leluokajai daļai latgalīšu, kas paaugstynuoja kūpejū atteisteibys i intelekta leimini. Aktiva latgalīšu teatra dorbuošonuos spieja apvīnuot sevī i nūdrūsynuot latgalīšim kai izgleitojūšys, tai ari izklaidejūšys programmys, kas deve prīcu vysim īdzeivuotuojim. Gazetys „Taisneiba” nūzeimi latgalīšim Sibirī ir gryuts puorvērtēt. Tei spēja salīdēt apgobola latgalīšus, paceļt jūs pošapziņu i sabīdriski politiskū aktivitati, kai ari atteisteit kulturu i tautys izgeiteibu.

Roksta autore: Elīna Veismane 

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
13
Sai
all-day Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 13 all-day
Izstuodē tiks eksponātys muokslinīka gleznys nu Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys kolekcejis, kas puorsvorā atspīgeļoj juo agreimū rodūšū darbeibu 20. g. s. 70. godūs, kai ari 80. godu rodūšajā pylnbrīdā radeituos lelformata figuraluos kompozicejis i portretus.
18:00 Bronislavai Martuževai veļteits ... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Bronislavai Martuževai veļteits ... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Apr 13 @ 18:00 – 19:30
“Topi stipra, sirds” – koncertizvadums, kas veļteits izcyluos latvīšu dzejneicys i dzīsmineicys Bronislavys Martuževys 100. jubilejai. Koncertizvaduma muokslinīcyskū koncepceju veidoj dirigente Aira Birziņa i aktrise Baiba Broka. Dzejneicys Bronislavys Martuževys (1924–2012) symtgade tiks svieteita 2024.[...]