Reigys Sv. Pītera bazneicā izstuode “No vienas debesu puses”

Reigys Sv. Pītera bazneicā izstuode “No vienas debesu puses”

Da 8. juņa Reigys Sv. Pītera bazneicā apsaverama gleznu izstuode “No vienas debesu puses”.  Izstuodis dalinīki – Jezups Pīgoznis, Juoņs Streičs i Gundega Rancāne – treis izcilys personeibys, kurys vīnoj gleznīceiba i dzymtuo Latgola.

Jezups Pīgoznis dzims 1934. goda 15. septembrī Rēzeknis apriņča Ružinys pogosta Odumānu sādžā. Vuicejīs J. Rozentāla Reigys muokslys vydsškolā, absolviejs Latvejis Muokslys akademejis Gleznīceibys nūdaļu. Izstuodēs pīsadola nu 1958. goda. Latvejis Muokslinīku savīneibys bīdrs nu 1964. goda.

Ellis gleznīceibā pazeistams kai breineigs ainavists. Tīcuos piec vyspuorynuota dobys tāla atkluosmis realistiski tvartuos ainovuos i mozpiļsātu skotūs. Kotra glezna ir poša piļneiba, kurā rezumejās harmoneja i latviskuo mentalitate. Vaira nakai 25 personalizstuodis reikojs Reigā i Latvejis regionūs, kai ari Brēmenē, Moskovā i Norvegejā. Dorbi atsarūn Latvejis Nacionaluo muokslys muzeja i Latvejis Muokslinīku savīneibys īpašumā, Vroclavys Medaļu muokslys muzejā Pūlejā, Kazanlikys muokslys galerejā Bulgarejā, Boltkrīvejis Vaļsts Muokslys galerejā Minskā, Permys Vaļsts muokslys galerejā i cytur, kai ari privatkolekcejuos Latvejā i uorvaļstīs.

Juoņs Streičs dzims 1936. goda 26. septembrī Daugovpiļs apriņča Preiļu pogosta Anspokūs. Vuicejīs Rēzeknis Pedagogiskajā školā, kur zeimiešonys školuotuojs mudynuojs jū vuiceitīs tuoļuok, tok jis pīsavierss teatrim, vāluok – kino. Beidzs  Latvejis Vaļsts konservatorejis Teatra fakultatis režijis nūdaļu, vāluok gleznuotuojs Juoņs Anmanis, izzynuojs par J. Streiča aizaraušonu, mudynuojs gleznuošonu atsuokt.

Rodūšajuos izpausmēs cīši daudzpuseigs, tyva ir ellis gleznīceiba. Dzymtuos Latgolys ainovuos dominej kruosu harmoneja, kas atainuota ar dziļu i patīsu mīlesteibu. Gondreiž desmit godu pīsadola izstuodēs i plenerūs. Personalizstuodis Reigā, Rēzeknē, Daugovpilī i cytur Latvejā.

Gundega Rancāne dzymuse 1973. goda 28. junī Rēzeknis rajona Makašānūs. Beiguse Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolu, vuiceibys turpynuojuse Latvejis Muokslys akademejis Gleznīceibys nūdaļā pi Alekseja Naumova i Kaspara Zariņa, turpynojūt studejis maģistranturā (2000).

“Es nabeidzu breinuotīs par Latvejis dobu vysūs godalaikūs – par miļjonim tūņu, fakturom, gaismys i ānu spēlem, par skaņom i smuordim… Nav īspiejams īraudzeit azaru voi zīdūšū kļovu voi solnu divejis reizis vīnaidu.” Pyrmuo personalizstuode nūtykuse Rēzeknis Kulturviesturis muzejā. Tai sekuoja izstuodis Reigā, Daugovpilī i cytur Latvejā, kai ari Helsinkūs, Briselē i Varšovā. Dorbi atsarūn Daugovpiļs muzejā, Rēzeknis muzejā un privatkolekcejuos Latvejā, ASV, Australejā, Vuocejā, Zvīdrejā, Francejā, Beļgejā, Pūlejā, Kanadā, Sūmejā i Izraelā.

Beleta cena izstuodis apmekliejumam EUR 2.00, školānim EUR 1.00

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars