Leivuonā tiks atkluota keramikys izstuode

Leivuonā tiks atkluota keramikys izstuode

14. junī 14 stuņdēs Leivuonā, Latgolys muokslys i omotnīceibys centra izstuožu zalā, tiks atkluota keramikys izstuode “Mantojums”, kurā radzamūs dorbu autore ir muokslineica Viola Anna Bīriņa. Izstuode byus apsaverama leidz 17. juļam.

“Vysa cylvāka dzeive ir pīredze, kas ir montuojums, kuru var kotrs tik sev rakstureigā veidā nūdūt tuoļuok. Tys ir myusu naradzamais montuojums. Radzamajam montuojumam nav tik ilgs myužs – tū navar nūdūt paaudzēs caur dzeivisziņu, bet ari tam var ļaut dzeivuot tuoļuok laikmata elpā,” tai par temu montuojums izstuodis sakarā soka muokslineica.

Muokslineica Bīriņa ir dzymuse Leivuonā i sovys bierneibys atminis saista ar Līpu īlu, kur dzeivuojuši krystvacuoki. Ari veids, kai apraksteitys atminis par mozpiļsātu, Dubnys smuordu, eipašū leivuonīšu volūdu, līcynoj par mīlesteibu pret piļsātu.

Ceļš iz izgleiteibu aizveds tūpūšuo muokslineicu iz golvyspiļsātu, kur jei absolvējuse Reigys 3. vydsškolu, Jāzepa Mediņa muzykys vydsškolu, Latvejis Muzykys akademeju i Latvejis Kulturys akademeju, sovys studejis turpynojūt doktoranturā jau aiz Latvejis rūbežim Čehejā – Prāgys Kārļa Universitatē.

Najaušs atvalinuojums Latvejā izmaineja vysu Violys dzeivi. Īsapazeišona ar piečuokū veiru keramiki Staņislavu Viļumu lyka jai atsagrīzt dzimtinē i stabiluo i nūdrūšynuotuo dzeive Prāgā tyka nūmaineita pret dzeivi Latgolys laukūs.

Dzeivis vidis i veida nūmaiņa izmaineja vysu Violys dzeivi. Veira dorbuošonuos ar laiku lyka muokslineicai ari pošai paraudzeit struoduot ar muolu. Process īsapatyka, roduos vysaidys idejis. Kod nūsastyprynuoja īmanis, process deve vys vaira prīcys. Violys veiduotūs dorbus suoce īvāruot i pasyuteit Reigys saloni. Suoce izaveiduot sovs piercieju lūks. Dorbus suoce atpazeit piec rūkroksta i eipašajom trauku formom i fakturys.

Mamys skapī atrostais babys tamburietais goldauts dabuoja ūtru elpu – paleidzūt veiduot ornamentus i nūspīdumus iz muola traukim. Itaidā veidā, spielejūtīs ar fakturom, ari roduos izstuode ar nūsaukumu “Mantojums”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]