Daugovpiļs skrošu fabrika – Eiropys mārūga kulturys pīmineklis

Daugovpiļs skrošu fabrika – Eiropys mārūga kulturys pīmineklis

Daugovpilī Varšavys ūļneicā 28 atsarūn Eiropā eipašs objekts – vacuokais vys vēļ struodojūšais skrošu līšonys tūrņs, kai ari vacuokuo municejis ryupneica Baļtejā. Daugovpiļs skrošu fabrika ituo gods aprelī tyka īkļauta Vaļsts aizsorgojamūs kulturys pīminekļu sarokstā kai vaļsts nūzeimis industrialais pīmineklis.

Daugovpiļs aba Dinaburga 19. godu symtā palyka par īvāruojamu Latgolys ryupnīceibys i tierdznīceibys centru. Godu symta beiguos – 1897. godā – itei piļsāta beja Vitebskys gubernis leluokuo piļsāta ar 70 tyukstūšom īdzeivuotuoju. Saleidzynojūši – myusu dīnuos piļsātā dzeivoj par 30 tyukstūšom īdzeivuotuoju vaira.

Pyrms pīsavērst ryupneicys viesturei, juosuoc ar nalelu īskotu skrošu ražuošonys procesā. Skrošu izgataveišonai beja vajadzeigs augsts tūrņs. Suokūtneji tuo augstums beja 30–35 metri. Tūrņa augšdaļā atsaroda sīts, caur kuru cauri lieja izkausietū svynu ar pījaukumim. Škeistuos svyna lasis, kreitūt zemē, gaisā atdzīst, i, īkrytušys apakšā nūvītuotā iudiņa tvertnē, piļneibā zaudej sovu korstumu. Tuoļuok dabuotuos skrots sasejuoja piec lelumu i nūpulēja, i tuos beja gotovys puordūšonai.

Tehnologejom atsateistūt, uzalobuoja skrošu ražuošonys process. Amerikaņs Smits izdūmuoja, ka tūrņa apakšā var ībyuvēt īreici, kura pyuš spieceigu gaisa struovi iz augšu pa tūrni. Kū itys jaunynuojums deve? Skrots ari taidā veidā atdzysa, bet tūrņa augstumu varēja samozynuot gondreiž divejis reizis – leidz 15 metrim i par trešdaļu šauruoku.

skrosu fabrika1911. godā caltais tūrns, karteņa nu 192?. goda. Karteņa: zudusilatvija.lv

Daugovpiļs skrošu ryupneicys tūrņs vys vēļ ir 40 m augsts. Suokumā itamā piļsātys augstuokajā vītā atsaroda 28 m augsts kūka tūrņs, kas beja izrūtuots ar greznim vieja ruodeituojim. 1884. godā caltajai ryupneicai ar nalelajom darbneicom pītyka ar itū kūka tūrni. Tymā struoduoja viņ 5 struodnīki, i tuos eipašnīks beja Meijers Reisers. Ituos ryupneicys ražuojumim beja cīši lels nūīts ari uorpus Daugovpiļs rūbežu.

20. godu symts skrošu ryupneicys viesturē īzeimēja jaunu pūsmu. 1911. godā nūdaga kūka tūrņs, i tuo vītā izcēle ceglu tūrni. Suocūtīs Pyrmajam pasauļa karam Latvejis teritorejā, ryupneicys darbeiba tyka puortraukta.

Tok sešus godus piec Latvejis Republikys dybynuošonys Daugovpiļs skrošu ryupneica atsuoce sovu darbeibu Leiba Reisera vadeibā kai „Latvejis Pyrmuo skrošu i svyna apstruoduošonys fabrika”. Piec treju godu – 1927. godā – ryupneicys eipašnīks L. Reisers 63 godu vacumā nūmyra, i 1929. godā Hipoteku banka tū nūdeve puordūšonā.

Piec mozuok nakai 10 godu ryupneica tyka centraluos savīneibys „Tureiba” eipašumā i tymā ražuoja tik skrots. Tei ryupneica, apguodojūt medinīkus ar skrotim, turpynuoja sovu darbeibu leidz Latvejis okupacejai 1940. godā. Vysus padūmu varys godus leidz pat 1993. godam ryupneica beja Latvejis Patārātuoju savīneibys i Centraluos savīneibys puorvaļdeibā. Tik 1993. godā tei otkon dabuoja atpakaļ nūsaukumu „Daugovpiļs skrošu fabrika”.

fabrikaTūrns myusu dīnuos. Karteņa: wikipedia.org

Myusu dīnuos ryupneicā teik ražuotys lūdis, renkuli i skrots, kai ari tei ir pīeimama turistim apsavieršonai.

Daugovpiļs skrošu fabrika jau nu 19. godu symta ir īvārojams piļsātys objekts. Senatnē tei izacēle ar sovu preču davumu tyvuokā i tuoluokā apleicīnē, bet myusu dīnuos paraleli sovai ryupnīciskai darbeibai tei dūd apmaklātuojim īskotu skrošu ryupneicys darbeibā kai fabrika ar Eiropā vacuokū skrošu līšonys tūrni, kurs vys vēļ dorbojās.

Roksta autore: Maija Ārena

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
16
Ūtr
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Apr 16 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]
Apr
18
Cat
12:00 Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
Apr 18 @ 12:00 – 14:00
Latgolys dīna @ Vacsalīnys muižys piļs
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Aizkrauklis kulturys centrs
Apr 18 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]