Latgalīšu sleja žurnalā “Ir” par pyrmkursnīku dzeivi

Latgalīšu sleja žurnalā “Ir” par pyrmkursnīku dzeivi

Reizi mienesī žurnalā “Ir” teik publicāta latgalīšu sleja, kas viestej par aktualim nūtykumim i vaicuojumim. Septembra sleju ir sarakstejuse Latvejys Universitatis 1. kursa studente Regita Zeiļa nu Rēzeknis.

Slejis autori ir dažaidi Latgolys ļauds — kotru reizi cyts autors, cyta aktualitate, cyts stuosts. Autori teik aicynuoti eisā rokstā izsaceit sovu redziejumu par latgaliskū pasauli i latgaliskuo vītu pasaulī, pastuosteit par sovu pīredzi voi izsaceit sovu redziejumu par aktualim vaicuojumim i nūtykumim.

Regita stuosta par tū, ka itamā vosorā TOP vaicuojums ir “A kū že tu, bierneņ, studiesi?”. Piec atbiļdis “Kulturys i socialū antropologeju” parasti sekoj vysmoz vēļ div vaicuojumi vai ari naizpratne – a kas tys ir, kū jī dora, deļkam jī tū dora i kas tu byusi, kod pabeigsi vuiceibys.

“Saprūtams, ka antropologeja skaņ tai cīši smolki, ari izrunuot gryušai. Kaids pazeistamais tū raksturuoja vīnkuoršuok – nuokūtnē es pieteiškūte Latvejis indiaņus. Cyti viņ nūsoka, ka nazkod byušu izgleiteibys ministrs…” roksta Regita. “Izgleiteiba naīdadzynoj konkretuos profesejis atpazeistameibys zeimi, nadūd garanteju izadūšonai, īgiutais grāds na vysod ir tys, kū nuokūtnē dareisi. Tei dreižuok ir tik plus zeimeite tam, kas esi, a tys, kū ar tū dareit, jau atkareigs nu poša. Kliustūt par studentu, teik dūta izvielis breiveiba. Tu pats nūsoki sovu dzeivi, i vaira nav nikuo, kas byutu jau nūsaceits.”

Regitys Zeilis rokstu skaiti ituos nedelis (4.09.-10.09.2014.) žurnalā “Ir” voi ari škārsteiklā ite.

 

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
18
Cat
14:00 Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Jul 18 @ 14:00 – Jul 20 @ 23:45
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
16:00 Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Jul 18 @ 16:00 – 17:30
18. julī 16.00 stuņdēs Rotko muzeja konferenču zālē nūtiks storptautyskuos rezidencis nūslāguma izstuodis atkluošona.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys finansātuo projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” laikā Rotko[...]