Nūtiks pasuokumi piļsātu Reigys īluos

Nūtiks pasuokumi piļsātu Reigys īluos

Itūgod Eiropys kulturys montuojuma dīnu tema ir “Reigys īlys kulturviesturiskais tāls Latvejā”. Taida tema izvālāta, partū ka Reiga 2014. godā ir Eiropys Kulturys golvyspiļsāta, kurā goda garumā nūteik daudzveideigi i ploši kulturys pasuokumi, pi tuo vēļ 65 Latvejis piļsātuos i apdzeivuotuos vītuos ir Reigys vuordā nūsaukta īla, laukums voi ir bejs golvonais ceļš, kas vad iz Reigu. Latgolā pasuokumi nūtiks Reigys īluos Leivuonā, Daugovpilī i Kruoslovā 13. septembrī.

Garuokajā Reigys īlā Latvejā (4,12 km), kas atsarūn Leivuonā, 13. septembrī nu 10.00 leidz 12.00 nūtiks vēļ nabejuse akceja “Dzeivuo tautysdzīšmu kēde garuokuos Reigys īlys garumā”.

Dzeivuo tautysdzīšmu kēde suoksīs sastdiņ 10.00 pi bārnuduorza “Rūķīši” (Reigys īla 13) i vierzēsīs Reigys vierzīnī, ap 11.00 sasnādzūt Leivuona nūvoda kulturys centru (Reigys īla 105) i ap 12.00 nūsaslādzūt pi DUS “RNS-D”.

Akcejis laikā i leli, i mozi Leivuona dzeivuotuoji aicynuoti stuotīs tautysdzīšmu kēdē  sevkurā vītā vysys Reigys īlys garumā, sagaideit, kod pi jim “atrypuos” simboliskais tautysdzīšmu komuļs, kuru kotrs, kurs nūskaiteis sovu tautysdzīsmi, padūs tuoļuok nuokamajam tautysdzīsmis skandietuojam. Taidā veidā tautysdzīšmu komuļs tiks nūdūts nu rūkys rūkā cauri vysai piļsātai. Tautysdzīsmi varēs na tik skaiteit, nu ari izdzīduot i izdoncuot. Akceju dažaidūs Reigys īlys pūsmūs kuplynuos ari vairuok nakai 10 Leivuona nūvoda tautys muokslys kolektivi.

Akcejis dalinīki par kotru nūskaiteitū tautysdzīsmi preteimā sajims simbolisku tautiskys jūstys gabaleņu. Vīnā reizē kotrs varēs skandēt tik vīnu tautysdzīsmi, tuoļuok nūdūdūt tautysdzīsmis komuli nuokamajam skaiteituojam. Čakluokī tautysdzīšmu skaiteituoji, kas byus skandiejuši tautysdzīsmis vairuokūs kēdis pūsmūs, paruodūt dabuotūs jūstys gabaleņus, akcejis nūslāgumā Leivuona kulturys centrā varēs sajimt puorsteiguma bolvys nu Leivuona nūvoda pošvaļdeibys (orientejūši ap 12.00).

Daugovpilī pasuokuma ītvorūs paradzātys bezmoksys ekskursejis pa Reigys īlu. 11.30 suoksīs ekskurseja krīvu volūdā, bet 12.00 latvīšu volūdā. 13.00 byus ekskursejis nūslāgums i Eiropys kulturys montuojuma dīnu karūga paceļšona pi Daugovpiļs nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja Reigys īlā 8.

Nu 18.00 paradzātys gaismys, muzykys i muokslys saspielis “Kruosainuo pastaiga Reigys īlā”. Pa Reigas īlu ceļuos objekts “Sapynu glīmiezs” – bārni i jaunīši varēs zeimēt, izkruosuot glīmiežus, nūtiks žūga Reigys i Vīstura īlys krystceļūs apgleznuošona. Pasuokumā byus vareiba satikt “Dzeivuos skulpturys” – škūrstynslauki, muokslinīku, kaļvu, uokstu, damu malnā, zalta damu i stiklinīku. Vaļsts aizsorguojamī kulturys pīminekli Reigys īlā (kuormi Nr.1/3, 6, 8,16, 22, 39, 611, 64, 69, 71/73) tymsajā laikā tiks izgaismuoti ar dažaidim prožektorim; iz kuormu tiks demonstrietys foto i kino projekcejis “Viesturiskuo Daugovpiļs”. Taipat byus ari performaņce “Klasiskuos muzykys šedevri iz pūdnīka rypys” i vareiba baudeit dzeivū muzyku.

Kruoslovā Eiropys kulturys montuojuma dīnu karūgs tiks pacalts 12.40 Reigys īlā 51. Tam 13.00 sekuos lelformata karteņu “Senejuo Kruoslova” i foto kluba “Zibsnis” pīktuo fotoplenera “Kruoslova” atkluošona Reigys īlā 34. 15.00 Kruoslovys Kulturys nomā tiks atkluota foto puļceņa “Kadrs” izstuode “Reigys īlys sātys i tūs dzeivuotuoji”, kai ari nūtiks bārnu i jaunīšu centra rodūšuos darbneicys, bet 16.00 Kruoslovys Viesturis i muokslys muzejā atkluos fotoizstuodi “Kruoslovys Reigys īlys kulturviesturiskī objekti. Senatne i myusu dīnys”. 17.00 byus foto orientiešonuos saceņseibys “Īpazeisti Reigys īlu Kruoslovā”, bet 18.00 – ekskursejis pa Reigys īlu “ar puorsteigumim”. Pasuokumu 19.00 nūslēgs kino vokors – lekceja “Piļsātys ainova fotografejā” Kruoslovys kulturys nomā.

Karteņa: profaniefonti.lv

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]