Sāta, kur dzymtai puļcētīs…

Sāta, kur dzymtai puļcētīs…

Nui, taišni tai, Pūriskūs Rupaiņu sāta ir vīta, kur Rupaiņu dzymtai puļcētīs. Ari itūrudiņ 20. septembrī Pūriskūs nūtyka dzymtys puļciešonuos. Beja atbraucs rakstnīka Ontona dāls Juoņs nu ASV Denverys, Pītera bārni: Anna, Marija i Jurs, Jezupa meitys Jadviga i Anna ar saimem, mozmeita Elga nu Muokūņkolna, Juoņa dāls Guntis ar saimi, sābri i Genis paleigi juos lelajūs i nabeidzamajūs dorbūs tāva sātā, radeni nu Jezupa sīvys Vladislavys zora.

Genovefa Rupaine, kai vysod, vysus laipni sagaideja. Geņa ir gondareita i lepna ar padareitū Pūriskūs, pateiceiga sovim paleigim i pošu sātā, i muosai Jadvigai, kura paleigūs brauc voi kotru ūtrū nedeļu nu Valmīrys. (Interesanti tys, ka vīna nu kinys “Valmieras meitenes” varūnem ir taišni Jezupa Rupaiņa meita Jadviga Lejiņa (dzymuse Rupaine). Nazkod te, Rupaiņu sātā, itai kinai ir filmāts sātys pogolms i tymūs tuolajūs godūs vēļ jaunuo cansūne, Valmīrys stykla škīdrys jaunuo darynuotuoja – Jadviga Lejiņa (dzymuse Rupaine).

Itūreiz, kai jau dzejis mienesī, bejom puļciejušīs iz dzejis dīnom. Geņa ir atroduse akmini, kurs beja īmyurēts vacuos sātys pamatūs, kura calta, kod Pūrisku sādža izguoja vīnsātuos. Pyrmuo sāta bejuse tīpat kluotyn jaunajai sātai. Tod nu tamā vītā, kur nazkod gulēja itys viesturiskais akmiņs, mes, pasuokuma dalinīki, ari puļcējamēs. Vītu Geņa ar sovim paleigim beja attīceigai nūformējuse. Dzeja tyka skandēta sātys pyrmajim saiminīkim – Annai i Stanislavam Rupainim, tuoļuok jūs pīcim bārnim: Jezupam – kai ituos sātys saiminīkam, Ontonam, kurs beja spīsts dzeivuot svešumā, Pīteram, kurs piec profesejis beja agronoms, Helenai, kura nazkod dzeivuoja tepat natuoli Cīmotā, i jaunuokajai muosai Annai, kura beja izavuicejuse i struoduoja par školuotuoju Jelgovys rajona Ūzuļnīkūs. Bārnim dzejis rynduos īsaklausūt, nūbyra ari pa asareņai, sovus seņčus atguodojūt. Pīmāruotu dzeju izjusti skaiteja poši radinīki, Rupaiņu dzymtys piecguojieji: Geņa, Elga, Guntis.

Tyka īkūrts dzymtys puorta gunkurs, dzīduota Pūrisku himna “Munai tautai” (Elgys vuordi i muzyka), kai ari cytys latviskys i latgaliskys sirdei tyvys dzīsmis. Naiztyka bez daņču i Genis deveiguo cīnasta. Ka sātā, kur pat elektreibys nav i plita kuknē nasadorboj, Geņa muok uzbūrt treis leidz četrus syltūs iedīņus, par ruletim, vysaidu veidu maizeitem i salatim narunojūt, tod tys līcynoj tik par tū, ka Geņa ir vīnkuorši geniala saimineica na tik sātu īkūpūt, nu ari kuknē i pogolmā pi kamina saimnīkojūt. Tik trausla, vīgla kai taurineits vysus sovus gostus aplidoj, nu reizē ar taidu krampi, kaida daudzim veirīšim myusu dīnuos tryukst.

Paļdis, Geņa, par jaukajom šaļtim Tovūs skaistajūs, vīsmīleigajūs Pūriskūs! Kab Tev stypra veseleiba, kab Tovi izsapņuotī sapyni i vīzejis pīsapylda!

Rudinī Pūriskūs byus daudz dorba pi sātys sakūpšonys zīmys guļai. Aicynoj draugus, rodus, školys bārnus, atsauceigus cylvākus paleigūs!

Teksta autore: O. Rupaiņa muzeja vadeituoja Olga Pekša

 

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
18
Tre
15:00 Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
May 18 @ 15:00 – 16:30
Nu 10. maja Latvejis Nacionaluo teatra Jaunajā zalē apsaverama Lienītis Slišānis izstuode “Uzdevums”. Izstuodi īspiejams apmeklēt stuņdi pyrma izruožu suokuma i izruožu laikā. Lienīte Slišāne ir gaismu muokslineica i 2020. goda beiguos sajēme “Spēlmaņu nakts”[...]
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Mozūs Ratnīku krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Mozūs Ratnīku krysts
May 18 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
19:00 Teuvo Tulio filma “Mīlestības kr... @ "Splendid Palace"
Teuvo Tulio filma “Mīlestības kr... @ "Splendid Palace"
May 18 @ 19:00 – 21:00
KINOLEKTOREJS “TAS, KO TU NEDRĪKSTI NEZINĀT XVII: MĀJUP” “Mīlestības krusts”, “Rakkauden risti”, 99’, 1946, Teuvo Tulio, Sūmeja Lektore: Kristīne Želve   Sovpateiguo Sūmejis kino legenda, akters i režisors Teuvo Tulio (dzims Teodors Tugajs) ir izaudzs[...]