Daugovpilī apsaverama kryušu nūzeimu izstuode

Daugovpilī apsaverama kryušu nūzeimu izstuode

Leidz 2. janvaram Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā teik atkluota Leonarda Donika Latvejis Republikys militarūs i militarizātūs strukturvīneibu kryušu nūzeimu (1990-2014) privatkolekcejis izstuode “Gūds kolpuot Latvejai”.

Leonards Donikis dzims 1954. goda 26. februarī politiski represātūs saimē Omskys apgobolā, Krīvejā. Latvejā saime atsagrīze 1959. godā.

Školys gaitys Leonards suoce 1961. godā i 1971. godā absolvēja Elejis vydsškolu Jelgovys rajonā. Tymā pošā godā īsastuoja Daugovpiļs aviacejis tehniskajā karaškolā i piec tuos absolviešonys turpynuoja dīnastu PSRS bruņuotūs spāku Kara aviacejā Tuolajūs Austrumūs i Aizkarpatu apgobolā, Ukrainā. Dīnasta gaitys puortrauce 1992. godā. Pādejais omots – lidmašynu radioelektroniskuos aparaturys grupys inženers.

1992. goda decembrī īsastuoja dīnastā 4. Daugovpiļs rūbežsorgu bataļjonā i turpynuoja tū leidz 2008. goda februaram, kod aizguoja izdīnys pensejā. Itymā laika pūsmā piļdeja dīnasta pīnuokumus ari Vaļsts rūbežsardzis Golvonajā i Reigys puorvaļdēs i paraleli dīnasta gaitom dabuoja 2. leimeņa augstuokū izgleiteibu ar specializaceju “Tīseibu zynuotnis”. Pādejais omots – Vaļsts rūbežsardzis Daugovpiļs puorvaļdis prīkšnīks, pulkveds.

Kolekcionēt Leonards suoce jau školys godūs i izveiduoja nalelu banknošu, monetu i spičku etikešu kolekceju. Aizjimteiba, pyldūt dīnasta pīnuokumus, naveicynuoja kolekcejis materiala dabuošonu, izpieti i nūformiešonu. Aizeimūt izdīnys pensejā, Leonards kolekcioniešonai veļteja jau daudz vaira laika i resursu, kū dora ari itūšaļt. Kryušu nūzeimu kolekcioniešonai Leonards pīsavērse 1996. godā, kod sajēme sovu pyrmū apbolvuojumu – Aizsardzeibys ministrejis “Kryušu nūzeimi”. Laika gaitā nūzeimu kluosts tyka papyldynuots ar jaunim prīškmatim i niu tūs skaits sasnādz gondreiž četrus symtus i aptver Latvejis Republikys militarūs i militarizātūs strukturvīneibu reprezentacejis i kryušu nūzeimis, kai ari tūs miniaturys.

Kryušu nūzeimu kolekcejis izpietis laikā Leonards guoja pi secynuojuma, ka nav veikta ituo materiala katalogizaceja. Pyrma sešu godu jis nūpītni apsvēre vareibu pošam sastateit kryušu nūzeimu katalogu i givuos pi informacejis dabuošonys, analizis, sistematiziešonys i apkūpuošonys. Kab varātu pylnvierteigai nūdrūšynuot īcarātū, Leonards nūdybynuoja cīšus kontaktus ar nūzeimu pasyuteituojim, izgataveituojim i kolekcionarim. Rezultatā topa gruomota “Latvijas Republikas militāro un militarizēto struktūrvienību krūšu nozīmes (1990. – 2014.)”. Gruomotys leidzautors ir kolekcionars Jezups Buļs.

Leonarda mozdāls Romāns ari sper pyrmūs kolekcionara sūļus, kruojūt monetys i banknotis.

 

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]