Izstuode “Portrets gleznuos i grafikuos” Preiļūs

Izstuode “Portrets gleznuos i grafikuos” Preiļūs

Leidz 30. novembram Preiļū golvonajā bibliotekā apsaverama izstuode “Portrets gleznuos i grafikuos” nu Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzeja kruojuma.

Portrets ir vīna nu svareiguokajom pasauļa viesturis temom. Eipaši daudzveideigs ir gleznuotais portrets, kas daudzu godu symtu gaitā eiropeiskuos kulturys ītvorūs palics par vīnu nu golvonajim tāluotuojmuokslys žanrim.

Dažaidūs portreta muokslys atteisteibys periodūs tāla sakriteibys pakuope ar modeli varēja byut dažaida – portrets beja voi nu naturalistisks, voi idealizāts, voi abstrahāts -, tok zynoma atbiļsteiba modeļam vysod tyka skaiteita par rakstureigu ituo žanra īpašeibu.

Daudzim 20.gs. suokuma portretim pīmeit tradicionalais naturalisms, portretiskais tāls tyka pīleidzynuots vizualajai realitatei, uzsvārti detalizejūt tāluojumu, i reprezentēt, i aprokstūši fiksēt modeli. Portretejamuo socialū statusu, juo dīnasta pakuopi cytreiz nūruodeja gūda zeimis voi – rešuok sarežgeitu kompoziceju gadīņūs – kaids aksesuars. Svareigs itymā aspektā ari svātdīneigs, kuorteigs mūdis tārps, sakuortuota – ari mūdis frizura.

Akcents, kū, pasasokūt impresionisma izraiseitajai “revolucejai”, īzeimoj 20. godu symta suokums ir plenera, leidz ar tū ari gaismys i dobys motivu, īīšona portretā i muokslinīka atsabreivuošona nu naturalisma, dobys kopiešonu atstuojūt fotografejis ziņā i vaicojūt cytu “realitati”.

Reizem gleznīceiba i grafika ir vīneigi formys vaicuojums, kod mierkis ir nūkluot gleznys plakni ar linejom i kruosom. Itymā gadīnī cylvāka figura ir tik vīns nu sižetiskūs motivu, i muokslinīks tū attāloj taipat kai puorejūs objektus, atsasokūt pīškiert tai psihologiskys voi eipašys dramatiskys nūzeimis.

Izstuode ir nalels pīskuorīņs portreta žanram, kurā apsaverami i parosti portreti, i figuralys kompozicejis, i laikmatam rakstureiguos īzeimis muokslinīku dorbūs. Vairuoku autoru dorbūs (A. Zelčs, V. Kokorevičs, J. Plivda  i cyti) portretāti i regiona, i ari Preiļu nūvoda cylvāki. Pītera Gleizdāna (1934-2013) draudzeigī sarži atainoj tyvys, ar izcylom rakstura īpašeibom apveļteitys personeibys, kurys roda, vaicoj i papyldynoj kulturys vierteibys, līkūt skanēt Latvejis vuordam pasaulī.

20141103_portrets_izstade

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
28
Cat
18:30 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 28 @ 18:30 – 20:00
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Mar 28 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]