11. novembrī Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejā tiks atkluota liduotuoja, generaļa Jezupa Baško (1889-1946) i Pyrmuo pasauļa kara symtgadei veļteituos izstuodis “Jezups Baško – gaisa fūrmanis” 1. kuorta.

Sadarbeibā ar Latvejis Kara muzeju izstuodis 1. kuortā varēs redzēt unikalus prīškmatus: generaļa J. Baško mundīri, J. Baško avariejušuos lidmašynys atlyuzu, liduotuoja capuri, Krīvejis apbolvuojumus, kai ari cytus prīškmatus, paraudzeit izgleitojūšū programu – digitalū testu par Jezupu Baško i Latvejis aviaceju, kas radeits sadarbeibā ar Preiļu Vaļsts gimnazeju. Pyrmī 10 izstuodis apmaklātuoji i uzvarātuoji dabuos bolvu – Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzeja goda suveniru.

2. kuorta tiks atkluota ituo gods 27. decembrī (piec vacuo stila J. Baško dzimšonys dīnā), kod tiks prezentāta ekspoziceja “Iļja Muromietis”, kū atbaļsteja Latvejis Kulturys ministrejis projektā i leidzfinansiejumu pīškeire Preiļu nūvoda dūme. Iz pasuokumu izsacejuši vieliešonūs īsarast generaļa Jezupa Baško mozdāls Jezups Baško, liduotuojs, ilgus godus Spilvis aviacejis muzeja vadeituojs Aivars Grahoļskis.

Izstuodē varēs izsekuot, kai nu vīnkuorša Latgolys lauku gonu puikys, ceņteigu vuiceibu i dorba rezultatā J. Baško palyka par īvāruojamu kara liduotuoju, eskadrilis “Iļja Muromietis” komandīri, Latvejis Gaisa karaspāka organizatoru, Aviacejis divizionu komandīri, Armejis Aviacejis vierspavieļnīku, generali, nu piec sovys byuteibys dzili religiozu cylvāku, vīnaiž taisneigu pret viersnīkim i sovim padūtajim, klusu, nanūgurstūšu sova dorba dareituoju. Aviacejis jūmā lelu autoritati na tik Latvejā, nu ari uorpus tuos rūbežu, kas pādejūs godu desmitu laikā bejs napamatuoti aizmiersts.

Pīsadalejs Pyrmajā pasauļa karā i apbolvuots ar vysim tuo laika augstuokajim Krīvejis apbolvuojumim. Jezups Baško pyrmais izsuocs liduojumus zīmā i grupu liduojumus – pa sešom, deveņom i divpadsmit lidmašynom. Jis izstuodejs ari tuo laika liduojumu tuoluma, ilguma, augstuma i dreizuma pasauļa rekordus.

Sova dīnasta laikā Latvejis Aviacejis armejā Jezups Baško turpynuojs veiduot lidlauku teiklu i styprynuot Latvejis Aviaceju, īpierkūt jaunys, modernys kara lidmašynys. Nūzeimeigs ir J. Baško īguļdejums militarajā rakstnīceibā. Jis saraksteja daudzys publikacejis i gruomotys aviacejis nūzarē: “Aeronavigaceja”, “Gaisa flotis darbeiba” 2 daļuos, “Aviaceja”, “Ceiņa ar lidmašynu katastrofom”, “Dreizuma grafika”, “Aviacejis taktika”, “Aviacejis darbeiba pīmārūs” i cytus dorbus. Par dīnastu Latvejis aviacejis armejā sajiems pateiceibys, apbolvuots ar III škirys Treju Zvaigžņu ordini , II škirys Vīstura ordini, kai ari sajiems uorzemu apbolvuojumus.

Juo vuords īraksteits Luija Blerio Zalta gruomotā (Parīzē) lobuokū liduotuoju vydā.