Izsludynuots Lūcejis skulpturys skiču projektu konkurss

Izsludynuots Lūcejis skulpturys skiču projektu konkurss

Ludzys nūvoda dūme īceriejuse izveiduot unikalu vidis dizaina objektu – Lūcejis skulpturu, kas veicynuos Ludzys atpazeistameibu i byus palīkūša piļsātvidis tāla sastuovdaļa. Pošvaļdeiba aicynoj pīduovuot sovys idejis atkluotajam skiču konkursam “Mozuos arhitekturys formys – Lūcejis skulpturys skiču projekta izstruode”. Konkursa rezultātā byus izvālāts originaluokais i atbylstūšuokais skiču projekts Lūcejis skulpturai. Piec tam īceri paradzāts realizēt metalā i izvītuot skulpturu Ludzys piļskolnā.

Legenda viestej, ka Ludzys piļsāta ir nūsaukta par gūdu Lūcejai – senejuos piļs saimineicai. Lūcejis vuords ir nūstuostu i nūslāpumu apveits.

Konkursā aicynuoti pīsadaleit arhitekti, profesionali izgleituoti tielnīki voi muokslinīki, autoru kolektivi, kai ari atbylstūšūs nūzaru augstškolu vacuokūs kursu studenti. Lobuokuos skicis autoram tiks pīškierta naudys bolva 800 eiro apmārā.

Autori konkursa dorbus ir aicynuoti īsnīgt leidz 2014. goda 28. novembra 16.00. Ludzys nūvoda pošvaļdeibā, Raiņa īlā 16, Ludzā, Ludzys nūvodā, 312. kabinetā. Īsnādzamūs skiču skaits nav īrūbežuots, tok kotrs īsnāgtais pīduovuojums juonūformej atseviški nūlykumā nūteiktajā kuorteibā.

Konkursa nūlykums

Karteņa: ludza.lv

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]