Kotram sovs “Menuets”

Kotram sovs “Menuets”

Ruodīs, ka vyslobuok Latvejis vaļsts svātkus var sagaideit, siežūt pi televizora i verūtīs lobys kinys par mums nūzeimeigom personeibom. Par pīvadumu, par Čaksti. Nu var raudzeit īt i pasavērt iz taidim cylvākim, kas spieliejuši i spielej nūzeimeigu lūmu Latvejis kulturā. Par pīvadumu, aizīt iz “Menueta” koncertu Latgolys Viestnīceibā GORS. Just i sajust tūs 45 godus jūs daiļradī, īelpuot vāsmis i dzierdēt jūs pošus dzīsmu tekstūs i ritmūs.

Eisai piec beletu īsaguoduošonys kaids lobs, muzykals paziņa saceja, ka nav vārts īt – tei byus viņ pošatražuošona. Jī tok nasacer nikuo jauna. I drusku baist man i beja – ka tik jam naizaruoda taisneiba. Nu atlyka viņ atsasēst zalā, kur storp cytu, breivu vītu nabeja vyspuor, i es saprotu, ka byus pamateigs emoceju luodeņš. Muna interese par “Menuetu” suocēs napaseņ – viņ 2009.godā. Leidz tam lykuos, ka “Viņi dejoja vienu vasaru” nav nikas cyts kai šlāgers. Niu i pošai tys ruodīs drupeit smīkleigai. Juopīzeimoj, ka “Menuets” 2008.g. paziņuoja, ka vaira koncertu jim nabyus nikod. Deļ tuo lykuos, ka itei koncertture ir vēļ nūzeimeiguoka na tik deļ jūs, nu deļ klauseituoju. I eipaši deļ tūs, kas 2008.g. beja par mozu, kab saprostu, kas par fenomenu ir “Menuets”.

Tys, kas mani koncerta laikā puorsteidze, beja grupys dalinīku spieja atdūt sevi vysu – kotrs, kas spielēja, dzīduoja, beja iz skotuvis – jis deve sevi piļneibā, nataupeja ni drupeitis. Varēja just jūs patīsumu, gūdeigumu – jī beja taidi, kaidi jī beja. Maņ ruodīs, ka bīži viņ ituos spiejis tryukst jaunuom grupom – jī it kai ir, bet jūs it kai nav ar klauseituojim. “Menuets” sovukuort itū rūbežu nūjauce. I varbyut jim iz tū ir leluokys tīseibys: gondreiž pusi godu symta jī ir ar sovim klauseituojim. Tū, cik cīši sovejī jī ir, paruodeja na viņ tys, ka jim daguoja atkuortuot “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Krīt visbaltākie sniegi” (storp cytu – pyrmuo A. Kukuvasa saraksteituo dzīsme), nu ari daguoja raudzeit nūīt nu skatuvis i atsagrīzt atpakaļ vēļ i vēļ. Cylvāki vīnkuorši stuovēja kuojuos i aplaudēja. Sovejī. Cyta storpā juopīmatynoj, ka J. Kulakovs iz skotuvis atzyna, ka ir vuiciejīs Leivuonā. Taitod divkuort sovejais.

“Menueta” repertuars tyka sadaleits divejuos daļuos: pyrmajā vaira beja taidu siereiguoku, zynomuoku i intimuoku dzīšmu, par pīvadumu, “Femme fatale”, “Dziesma, ar ko tu sācies” i cytys. Ūtrajā daļā vaira prīcys beja par dzīsmem nu animaceju kinom i teatra izruodem. Ūtrajā daļī i klauseituoji vaira nasakauneja dzīduot leidza, i tys tik beja koč kas breineigs! “Menuets” lobuok skaņ dzeivajā, ni youtube.com. I ka ir vareiba, tod nūteikti aizejit iz kaidu nu jūs breineiguos koncertturis “Esam!” koncertu. Ir tuo vārts!

Roksta autore: Ligija Purinaša

Karteņa: Andrejs Vasjukevičs, latgalesgors.lv

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]