Aglyuna pyrms bazilikys

Aglyuna pyrms bazilikys

Aglyuna – vīta, kuru sauc par Latvejis golvonū kristīšu svātvītu, tei kotru godu puļcej tyukstūšom cylvāku na tik nu Latvejis, bet vysa pasauļa. Aglyunys atteisteiba beja cīši saisteita ar bazilikys i klūstera ceļtnīceibu itamā vītā, nu oplomai ir dūmuot, ka pyrms tim tī byutu bejuse tukša vīta.

Jau laikā nu 1800. leidz 500. gadam pr. Kr., taitod bronzys laikmatā, myusu dīnu Aglyunys nūvoda teritoreja beja seneja Baļtejis ciļšu apsamesšonys vīta. Kūpumā vyspuor Latgola beja pīmāruota apsamesšonys vīta, partū ka tamā beja i vys vēļ ir daudz azaru, kai ari meži, kurūs varēja medeit iztykai. Par poguoniskajom svātvītom Aglyunys apleicīnē var runuot, jau suocūt 1. gs. pr. Kr. Tyvuokuo svātvīta ir Ciriša azarā, tai sauktuos Upursolys. Iz ituos solys atsarūn muoksleigi veiduots paugurs, kū sauc par Upurkolnu. Arheologs Jurs Urtāns uzskota, ka paugura pakuojē ap 1. g. t. vydu veiduojusēs apmetne.

Pyrmī rakstiskī olūti par Aglyunys apleicīni ir, suocūt nu 13. gs. vyda. Itī olūti saistuos ar Madelānu piļskolna liktini. Piļskolns ījēme cīši svareigu lūmu tuo laika Aglyunys regiona ekonomikā i politikā. Piļskolna pakuojē arheologs Jurs Urtāns atroda arheologiskuos līceibys par tū, ka agruok tī bejuse seneja latgaļu apsamesšonys vīta.

madelānu pilskolnsMadelānu piļskolns myusu dīnuos. Karteņa: aglona.travel.

Nuokamais nūzeimeigais nūtykums Aglyunys viesturē beja legenduos teitī nūstuosti par Aglyunys saisteibu ar Lītovys karali Mindaugu. 1236. godā Mindaugs sakuove zūbynbruoļu ordiņa karaspāku i suoce puorvaļdeit īvāruojamu teritoreju. Bet 1251. godā jis pījēme kristīteibu. Daudzmoz drūsai var apgolvuot, ka vīna nu Mindauga sīvu beja Madelānu piļskunga meita Marta. Daudzsīveiba itymā laikā senejā Lītovā (ari Kūrzemē) beja izplateita, bet svareigi atzeimuot, ka taišni Marta beja oficiali krūnātuo karalīne. Tuoļuok jau suocās legenda, kura, vystycamuok, rodusēs 17. godu symtā. Legenda viestej, ka zvīdru hronists i evaņgeliski luteriskais muoceituojs Johaness Rīviuss 1618. godā Aglyunā veics izrokumus. Itūs dorbu laikā jis ir atrads malnu marmora kopa pluoksni ar uzrokstu latiņu volūdā, kurys tulkuojums skaņ itai: “Ite zemē dus Mindaugs, lītaunīku kunigaitis… dzeivuoja… kuram dzeivuot… i miert beja gūds… karaļs i kunigaitis, vacuokais kristīts, divkuortiejs elku pīlyudziejs, vacuma drānys… nažieleigi ar vyltu… nūgalynuots atpesteišonys 1263. goda 12. septembra dīnā. Nūslapkavuotuo Lītovys karaļa Mindauga miersteiguos atlīkys.”

Mindaugs kūpā ar dālim Rukli i Rupeiki patīsai tykuši nūslapkavuoti, bet voi tys teišom bejs Latgolā? Konkretu ziņu nav, tūmār tei ir vīna nu verseju. Par itū kopu pluoksni, kas laika gaitā, prūtams, pagaisuse, myusu dīnu viesturnīki soka, ka tys bejs vyltuojums, partū ka uzrokstu forma līcynoj, ka tuos nav tuos rokstu zeimu formys, kurys lītuoja 13. i pat na 14. godu symtā. Tok legenda palīk.

Aglyunys dīvanoma pyrmsuokumi

1621. godā Latgolā īguoja “Jezus sadraudzeiba” aba Jezuitu ordiņs. Izdzeiti nu Reigys, jezuiti devēs iz Latgolu, kab styprynuotu cylvāku ticeibu, kura piec pīdzeivuotūs karu i cytu gryuteibu beja palykuse vuojuoka. Tok poguonisms itymā laikā beja cīši izaplatejs, partū veiskups Nikolajs Korvins-Poplavskis uzaicynuoja ari dominikaņu mūkus nu Lītovys. Pyrmuo grupa īsaroda Pasīnē 1694. godā. Piec treju godu, 1697. godā, Viškovys muižneica Īva Justina Selicka-Šostovicka uzaicynuoja dominikaņus izceļt klūsteri i bazneicu. 1700. godā storp obejom pusem tyka nūslāgts leigums. Dominikani kai duovynuojumu sajēme zemis gobolu, kas sastuovēja nu 17 cīmu i 90 zemnīku sātom.

Bazneicys i klūstera ceļtnīceibai jī izalaseja klusu i nu apdzeivuotu vītu nūškiertu vītu storp divejim azarim. Bazneica tyka calta bīzā egļu mežā. Jau pats Aglyunys nūsaukums saisteits ar vītejim egļu mežim. Filologs, etimologs L. Latkovskis, sen. skaiteja, ka tys veiduojīs nu vuorda egle – ägl’ä. Ari obeju azaru nūsaukumi saistuos ar kūkim – mozuokais azars ir Eglis azars, bet leluokais Ciriša azars, kura nūsaukums veiduojīs nu vuorda “ciervs” voi “cireits” (mozs cierveits), partū ka azara forma atguodynoj ciervi ar kuotu.

1698. godā pyrmais dominikaņu tāvs, kas īsaroda, beja teologejis doktors Remigijs Mosakovskis, kurs beja ari pyrmais klūstera prīkšnīks. Pyrmuo bazneica beja veiduota nu kūka.

Aglyuna 01 Kartena LaKuGaAglyunys bazilika 21. gs. Karteņa: LaKuGys arhivs

Ap Aglyunys kai kristīšu svātvītys rasšonūs pastuov vysaidys legendys i par vītu, i par svātbiļdi. Vīns nu nūstuostu viestej, ka 1698. goda 15. augustā Jaunova Marija pasaruodejuse Annai, jaunai latgalīšu kolpyunei nu Viškovys muižys. Anna skaitejuse vokora lyugšonu, kod storp kūkim pasaruodejuse Marija, lobajā rūkā turūt Jezu. Piec tam Anna leidz myuža golam vuicejuse mārgys draudzis školā i tykuse apglobuota bazneicys kapenēs.

Cyts nūstuosts viestej, ka pats tāvs Remigijs Mosakovskis riedziejs vīzejā boltu bazneicu ar augstom smailem. Itaidi stuosti ir par suokūtni, bet pastuov ari legenda par Aglyunys Dīvmuotis obrozu. Vīna nu verseju ir taida, ka Marijis attāls tics atrosts prīdis zorā i taidā veidā palics par svātbiļdi.

Tycamuoka ir verseja, ka dominikani, īsarūnūt Latgolā, atvaduši svātbiļdi sev leidza. Aglyunys Dīvamuotis svātbiļde ir cīši leidzeiga Traķu svātbiļdei, i teik skaiteits, ka Aglyunys svātbiļde ir Traķu svātbiļdis kopeja. Traķu svātbiļde teik dateita ar 16. godu symtu, bet tuos suokūtnejais variants ir 14. godu symta kompoziceja. Svātbiļde gleznuota senejā tehnikā, kaida izmontuota ikonu topšonā Krīvejā, bet itū tehniku turpynuoja izmontuot ari baroka laikā. 1993. godā Aglyunys dīvmuotis gleznai tyka veikta izpiete i restauraceja. Tyka secynuots, ka glezna topuse 16. godu symtā, koč i da tam skaiteja, ka 17. godu symtā. Glezna topuse iz audakla, kas pīleimāts pi vairuoku eļkšņu dieļu veiduotys pamatnis.

Ap Aglyunys rasšonūs i atsateisteišonu ir naskaitomys legendys, i reizem gryuši nūdaleit, kur ir patīseiba i kur – legenda. Tok nanūlīdzami, ka leluokuo daļa legendu ir saisteitys ar Aglyunys senejuokū kruošņū mežu i skujkūkim, kas pasaruoda na vīnā viņ nūstuostā.

Roksta autore: Maija Ārena

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
17
Pīk
16:00 12. Storptautyskuo keramikys muo... @ Rotko muzejs
12. Storptautyskuo keramikys muo... @ Rotko muzejs
May 17 @ 16:00 – 18:00
Šudiņ muols apvīnoj pūdnīceibu, dizainu, tieļnīceibu i cytus muokslys medejus. Tikom simpozeja rodūšuos aktivitatis apvīnoj muokslinīkus, kas ar tū struodoj. 12. Storptautyskajā keramikys muokslys simpozejā pīsadaleja Roberts Bučeks (Robert Buček, Čeheja), Ilona Romule (Latveja), Otars[...]
19:00 Izruode “Mantojums” @ Dirty Deal teatro
Izruode “Mantojums” @ Dirty Deal teatro
May 17 @ 19:00 – 20:30
“Mantojums” baļsteits dzejneicys i dramaturgis Annys Belkovskys personeigajā stuostā par jū i juos tāvu, partū muokslineica gryb skateituojus iz izruodi aicynuot ar itaidu viesti: “Kod pyrma diveju godu kūpā ar Jāni i Viesturu suocem dorbu[...]