Roksta autors: Edgars Pastars, konstitucionalūs tīseibu jurists*

Pādejūs mienešu laikā bīži skaitomys i dzierdomys diskusejis par „Latgolys karūgu” – zylu ar boltu sveitru ci zylu ar boltu sveitru i vydā attāluotu gierbūni ar Pūļu Inflantejis vojevodistis simboliku – greifu ar zūbynu i krūni.

Itū diskuseju turpynojūt, grybu izsaceit dažys sovys jurista puordūmys, kas bolstās iz munom dorba gaitom, kuruos bīži viņ saguojs sasaskart ar simbolikys vaicuojumim, tymā storpā, veidojūt lykuma reguliejumu itymā jūmā. Skaitūt diskusejis par itū vaicuojumu, teik izvierzeits naargumentāts apgolvuojums, nu kura es aicynuotu atsaturēt, prūti, Reigys kungi pret Latgolu. Vaļsts i regionu simbolus naroda pošdarbnīki ci šaurs personu lūks, ari zynuotnīki tū vīni poši navar i nadreikst dareit. Ir vajadzeiga vairuoku grupu mejīdarbeiba, kurys nav bejs. Pat ka ir uzkuopts vysaugstuokajā kūkā, nikod nav par vālu atsasaukt draudzeigam aicynuojumam nu tuo nūkuopt i rast kompromisu.

Es aizstuovu uzskotu pausšonys breiveibu, ari veidojūt sovus karūgus, logotipus i pat gierbūņus, nu īvārojūt dažus byutiskus nūsacejumus. Pyrmkuort, ka tū dora privatpersonys sovom vajadzeibom ci vaļstiskā leiminī plašuokam personu lūkam. Ūtrkuort, ka tys styprynoj vaļstiskumu. Treškuort, ka tys īsader Latvejis simbolikys tradicejuos. Piec munim dzili subjektivim īskotim, „Latgolys karūgs” naatbylst nivīnam nu izvierzeitajim nūsacejumim.

Maņ kai nu Latgolys nuokušam itys karūgs naizraisa nikaidys pozitivys emocejis, deļtuo ka maņ pīteik ar vīnu karūgu – Latvejis vaļsts karūgu. Myusu dīnu geopolitiskajā situacejā ir beistamai atteisteit simbolus, kuri varātu kolpuot vaļstiskuma graušonai, it eipaši, ka itūs simbolus suoc izmontuot vaļsts ci pošvaļdeibu īstuodis. I itys ir satraucūšuokais „Latgolys karūga” sakarā.

Imants Lancmanis interneta žurnalam Satori sovulaik nūruodeja, ka piec Latvejis naatkareibys izceineišonys gierbūņūs pamatā atsasaceja nu krūnim, tys ir, elementa, kas radzams Latgolys karūgā. Cyts atzeits heraldikys specialists Armands Vijups rokstā delfi.lv atziņs, ka tik namaineitā veidā (tryukstūt tikai dažom detaļom) gierbūņs roda puoruok spieceigys asociacejis, ka Latgola jūprūjom ir kaidys cytys vaļsts (ni Latvejis) sastuovdaļa.

Runojūt par Latvejis vaļsts gierbūni, kas ir kompromiss storp politiku, viesturi i heraldikys praseibom, Latvejis Satversmis sapuļcis Heraldikys apakškomisejis vadeituojs Marģers Skujenieks atzyna, ka heraldiskī zvāri nūruoda iz tū, ka Latvejis teritorejis sastuovdalis jau agruok beja atzeiti vaļstiski veiduojumi i ir naatjamama Eiropys kulturys, viesturis daļa. Pi tam lauva i greifs teik plošai izmontuoti daudzuos Eiropys vaļstīs. Latvejā tūs naizavēlēja lītuot viesturiski namaineitā veidā.

Latvejis gierbūņa sastuovdaļa ir ar zūbynu bruņuots sudroba greifs – viesturiskais Puordaugovys hercogistis gierbūņs. Tūmār 1930. godā apstyprynuotais i 2012. godā otkon lykumā nūstyprynuotais Latgolys gierbūņs nav pat taids, kaids senlaikūs bejs, prūti, Latgolai greifs tyka attāluots preteji vārsts, izaraugūt ari zylū lauku, kas pīstuovātu Latgolai kai zylūs azaru zemei. Kai truopeigi atziņs Armands Vijups rokstā delfi.lv, pret itū rysynuojumu 3. Saeimā naībylda ari tymā puorstuovātī Latgolys parteju i politiskūs apvīneibu deputati.

Ka karūgā ci kaidā cytā objektā teik lītuots gierbūņs (sevkura organizāta zeime, kas attāluota vairūgā), tys pakļaunams lykuma reguliejumam. Atbylstūši Latvejis Administrativūs puorkuopumu kodeksa 204.¹⁵ panta pyrmajai daļai Vaļsts policeja pīmāroj sūdu vaļsts ci pošvaļdeibys īstuodis vadeituojam leidz 70 euro par gierbūņu registrā naregistrāta gierbūņa lītuošonu, naatkareigi nu tuo, voi gierbūņs izmontuots karūgā ci kai cytaiž teik lītuots. Tys, prūtams, naatsatīc iz privatpersonom.

Itys ir taišni taids gadīņs, partū ka „Latgolys karūgā” lītuotais Pūļu Inflantejis vojevodistis gierbūņs, kas attāluots karūgā, nav i pat navarātu tikt registrāts gierbūņu registrā, deļtuo ka naatbylst viesturiskom Latvejis heraldikys tradicejom. Turkluot izmaiņom juridiskajā statusā sekoj izmainis gierbūnī, kas „Latgolys karūgā” napasaruoda ci – taišni ūtraižuok – pasaruoda tys, ka Latgola jūprūjom ir Pūlejis sastuovdaļa. Juojam vārā, ka simboli runoj poši par sevi i ītekmej cylvāku pruotus, pat myusim pošim tū nanūjaušūt. Es nūteikti nagrybātu, ka itei viests tyktu izmontuota muoksleiga seperatisma kultiviešonai. Kaids var vaicuot – ka var pūļu laika simboliku, deļkam navar krīvu laika?

Ka teišom Latgolys ļauds gryb sev karūgu, tod par tū ir juobyut plašai diskusejai. Latvejā nav karūgu politikys uorpus Latvejis vaļsts karūga i dažu instituceju karūgim. Tī pateišom nikur nav juoapstyprynoj, izjamūt gadīņus, kod sevkurs tymūs lītuoj atributiku ar vaļsts gierbūni ci vaļsts ci pošvaļdeibu īstuode lītoj kaidu gierbūni. Ari itūšaļt „Latgolys karūgu” var lītuot bez gierbūņa tymā, ci dreikst lītuot gierbūni, kaids nu 1930. goda ir ar lykumu apstyprynuotais Latgolys gierbūņs bez krūnim i reinkarnacejis pīgaršys. Interesanti, ka Latgolys planavuošonys regions ari tū saprota i lyudze Vaļsts prezidentam Andrim Bērziņam atļaut lītuot ar lykumu apstyprynuotū Latgolys gierbūni, kū Vaļsts prezidents 2013. goda 27. martā ari izdareja, izdūdūt attīceigu reikuojumu. Kas tod ir mainejīs?

„Latgolys karūgam” ir pasaruodejušs ari nakrītni uzbrucieji, kas tū izmontoj Ukrainys nūtykumu puornesšonai iz Latveju. Ka itymā karūgā byutu lītuots ar lykumu apstyprynuotais gierbūņs, tod tam byutu ari aizsardzeiba ar vysu lykuma bordzeibu, partū ka itys gierbūņs pīleidzynuots vaļsts simbolam, nu Pūļu Inflantejis vojevodistis gierbūņs, prūtams, nateik aizsorguots ar publiskūs tīseibu lykuma spāku.

 __________

* Itys ir autora personiskais vīdūklis, kas nav saistoms ni ar bejušū, ni asūšū dorba devieju. Autors bejs Vaļsts prezidenta i Saeimys Juridiskuo biroja juridiskais padūmnīks, struoduojs Satversmis tīsā, nu itūšaļt ir vaļsts kontrolīris padūmnīks juridiskajūs vaicuojumūs. Roksta autors ir vairuoku publikaceju i gruomotu publiskajuos tīseibuos autors i leidzautors.