Meistarus satyka ari Baļtinovā

Meistarus satyka ari Baļtinovā

Jau īrosts, ka marta mienesī vysā Latvejā īspiejams pīsadaleit rodūšuos darbneicuos, vuiceitīs jaunys prasmis, īmanis omotu meistaru vadeibā, pasuokumā “Satiec savu Meistaru!”. Pasuokuma byuteiba – viesteit plašuokai sabīdreibai par cylvākim, jūs zynuošonom i prasmem, kas saglobuotys i puormontuotys nu paaudzis paaudzē. Tradicionali – ari Baļtinovys nūvoda meistari laipni aicynuoja interesentus pīsadaleit sagataveitajuos aktivitatēs.

27. martā Baļtinovys audiejis kūpā ar cytim interesentim brauce gostūs iz Ruguojim, iz darbneicu “Ziemeļlatgales tautas tērpu darināšana. Brunči. Zeķes.” Sovukuort Baļtinovys etnografiskuo ansambļa sīvys puļcēja vydsškolys 1.- 6. klasis, kai ari pyrmsškolys izgleiteibys klasi iz atraktivū darbneicu “Rotaļdejas”.

Darbneicys suokumā ansambļa sīvys aicynuoja bārnus atsvaidzynuot atmiņu, izdoncojūt dejis, kas paguojušajā godā īvuiceitys itymā pasuokumā – “Kupla līpa”, “Eima eima”. Kūpā īsavuicejom ari jaunys dejis “Krauklīts sēž ozolā” i “Mēs ejam pa Pēterburgas tiltu”.

Pasuokuma ūtrajā dīnā – 28. martā- audiejis, adeituojis, rūkdarbneicys puļciejuos Baļtinovys nūvoda muzejā audiejis Ivetys Gabrānis i muzeja vadeituojis Antrys Keišys gataveitajuos darbneicuos. Atkluojūt pasuokumu, muzeja vadeituoja izsaceja sovu pateiceibu i tyvajim, i tuolajim gostim, par īinteresieteibu i vēļmi sovuos prasmēs pasadaleit ar cytim. Piec nūsavārtuo video, kurā īmyužynuoti Baļtinovys audieju puļceņa dalineicu i vadeituojis stuosti, suocēs diskuseja par temu “Pyura skreinis”. Ar izgleitojūšu prezentaceju Zanda Keiša kluotynasūšūs īpazeistynuoja ar Baļtinovys nūvoda sīvu pyura skreinem, tūs viesturi. Daudzys nu ituom sīvom beja ari personiski īsarodušys iz diskuseju, kab pastuosteitu par pyura guoduošonu, daleišonu, mičuošonu. Puors skreinis tika ari izstuodeitys muzejā apsavieršonai. Kluotynasūšī īsapazyna ar Marijis Kanepis pyura skreinis stuostu, Aijis Jefimovys stuostejumu par sovys dzymtys pyura skreinis viesturi.

Inga Briede aizraujūši stuosteja sovys skreinis stuostu. Ari muzeja vadeituoja Antra dalejuos ar sovu kuozu, pyura skreinis stāstu. Kai izzynuom, Antrys skreine bejuse līcineica daudzom kuozom, ari vadakla Ginta sovu pyuru kuortuoja taišni itamā skreinē. Par myusdīneigys pyura skreinis gataveišonu pastuosteja meistara Raimonda Leicāna meita Gunta Pudnika, partū ka Raimonda gataveituo skreine prīcynuoja pasuokuma dalineicys izstuodē muzejā.

Nūskaidruojuši informaceju par Baļtinovys pyura skreine, vaicuom ari gostim – par pyura guoduošonu, daleišonu jūs pusē. Ruguoju nūvoda rūkdorbneica Marta Gailuma pastuosteja, ka juos skreini gatavejs kaids vītiejais meistars kūkdarbneicā. Sovukuort kaida školuotuoja nu Mātrīnys sovu skreini dabuojuse ar muosys paleidzeibu, kas tū nūsavāruse komisejis preču veikalā.

Dīvamžāļ pasuokuma laikā tyka secynuots, ka daudzom sīvom skreinis vairs nav sasaglobuojušys, partū ka tuos ceļuojušys nu vīnu kuozu iz ūtru, i tai ari nav atsagrīzušys. Tok vairuokom sīvom skreinis vēļ itūšaļt stuov sātā – bīži viņ klieteņā kai myltu globuotuve.

Diskusejis nūslāgumā Baļtinovys nūvoda bibliotekys vadeituoja Ināra Bubnova kluotynasūšūs īpazeistynuoja ar škārsteiklā i bibliotekā atrūnamū informaceju par pyura skreiņu viesturi Latvejā. Pasuokuma turpynuojumā ar sovom prezentacejom īpazeistynuoja gosti. Ruguojīši pastuosteja par zeču, rūkdorbu meistarim sovā nūvodā. Muojtureibys školuotuoja Inga Līvjaka nu Vangažu stuosteja par škoļneicu aktivitati juos školā. Inga atzyna, ka bīži viņ škoļneicys aizdūd vaicuojumu – parkū ir juosavuica adeit, ka varam tuos nūpierkt. Školuotuojis aizdavums ir radeit interesi i vēļmi vuiceitīs rūkdorbus. Kristeiguos internatpamatškolys muojtureibys školuotuoja Inga Careva īpazeistynuoja ar juos dorba specifiku, škoļneicu īinteresieteibu adeišonā. Rēzeknis Augstškolys pasnīdzieja Līne Zarembo kūpā ar muojtureibys 1. kursa studentim īpazeistynuoja ar sovu studeju kursu, studeju specifiku.

Atpyutys šaļtīs vysus prīcynuoja muosys Anna i Muora Laganovskys, kas izdzīduoja skaistys dzīsmis gitarys pavadejumā.

Puorrunuojušys adeišonys praksis vysaidys tehnikys, dzeju kruosuošonys vareibys ar dabiskajim materialim, darbneicu dalineicys givēs pi praktiskūs nūdarbeibu. Interesenti ari izmontuoja vareibu apsavērt adejumu i izšyvumu izstuodi.

Teksts: Madara Balode

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
7
Sai
16:00 Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Catūrtais pasauļa diktats latgal... @ Vyss pasauļs
Nov 7 @ 16:00
Catūrtais pasauļa diktats latgalīšu rokstu volūdā @ Vyss pasauļs
Diktats skanēs 7. novembrī 16 stuņdēs jaunīšu raidejumā “Pīci breinumi” vysuos Latvejis Radejis 5 frekveņcēs, tū varēs klauseitīs ari škārsteikla platformuos pieci.lv i lsm.lv, kai ari Latvejis Radejis Latgolys studejis i portala lakuga.lv kontūs socialajūs[...]