Turpynojam īpazeistynuot ar Naaizmērstulei veļteituo konkursa dorbim

Turpynojam īpazeistynuot ar Naaizmērstulei veļteituo konkursa dorbim

Turpynojam īpazeistynuot ar Naaizmērstulei veļteitajam Latgolys nūvoda školu jaunradis dorbu konkursa īsnīgtajim dorbim latgaliski.

Muni četri dzeivis celi

Muni četri dzeivis celi, četri godalaiki, četrys atzinis, četri dzejūli, četri… cylvāki.
Muni četri cylvāki. Muni meilī. Muni svareigī i naaizmierstamī. Muni.
Tī četri ceļi mani nazkur vad. I es pat nazynu, kur. Zinit, kai vēļ moza, tikai vēļ nikuo nasaprūtu. Var saceit, jī mani vad nazynomajā. Jī mani vad Eistineibā.
Pyrmais ceļš mani īvad, var saceit, kulturā. Maņ kai lauku bārnam dažreiz ir baist nu piļsātys dzeivis, a jei tik īt maņ tyvuok i tyvuok, viersā. Es palīku vacuoka, tai saceit. Jei poša dzeivoj piļsātā, atbrauc i pastuosta zylus breinumus. Principā, ka nabyutu juos, drūši vīn īītu piļsātā kai cytplanetīts. Tei ir muna muosa. Paļdis jai.
Nuokamais dzeivis ceļš man dažreiz ir paleidziejs atteisteit raksturu. Daļa nu juo, kas ir tagad, īspeid manī. Jis maņ pastuosta, kas nūteik pasaulī. Jis zyna tū lobuok par vysim laikam. Tys ir muns bruoļs. Jis struodoj Anglejā, reizi mienesī pīzvona. Maņ jau juo nažieleigai pītryukst, bet kū padareisi? Paļdis i tev, bruoļuk.
Kai saprūtams, asu jaunuokais bārns – atlase – saimē.
Vēļ div celi.
Trešais ceļš. Ha, muns povuors. Zynu, ka jis vysod mani bierneibā ir apkūpis, cikom mama beja dorbā. Jis ir bejs muns “atbolsts pa dīnu”, a mama vokorā. I jis mani nabar. Tik gryuši nūsapyuš, i es jau asu dabuojuse muoceibu. Paļdis, tēt!
I catūrtais, catūrtais, catūrtais… nu, dūmoju, ka tū ceļu jau pīminieju. Mama.
Principā, maņ jau nav vairs kuo stuosteit, deļtuo ka jei ir myusu saimis vysu “ceļu” apvīnuojums.
Supermama! =) Paļdis, mamuk! Par VYSU. Maņ vyspuor ir super saime. Paļdis vysim jums. Vuordūs naprūtu izsaceit tū pateiceibu par… par tū, ka es varu BYUT PASAULĪ.
Paļdis.

Autore: Kristiāna Nikola Pūdža
Prīkuļu pamatškola

Muna gimine

Muna gimine –
Muns spūžais gaismys stors,
Muns spāks
I dzeivis pamats muns.

Kod gryuta sirds,
Pi muotis īmu es.
Juos smaids –
Muns spāks, muns spūžais gaismys stors.

Jei vysod atrūn eistūs vuordus,
Kas mīrynoj i spāku dūd,
I saprast līk,
Kas dzeivē svareiguoks.

Muns tāvs –
Jis skūps iz vuordim,
Bet paslavēt jis vysod zyn,
Jo mīļoj mani jis nu sirds.

Juo uzslovys kai pakuopīņs,
Iz kura atsaspert,
Lai tuoļuok īt,
Lai napaklupt.

Muns lelais bruoļs –
Jis paraugs dzeivē maņ.
Jis aizstuovs muns
I paleigs vysūs dorbūs.

Jis pajūkuot zyn breidī gryutā,
Ar traktoru dūd braukt.
I kaidu meilu lītu
Nu piļsātys maņ atvad ar.

Muni babeņis i dzeds –
Par mani vysod uzatrauc,
Voi paāduse es asu labi,
Voi vasala, voi nasuop kas.

Jī munys skumjuos dīnys
Spiej padareit it spūžys!
Jī lutynoji i mīļoj mani
Ar bezgaleigi duosnu sirdi.

Muna gimine –
Muns spūžais gaismys stors,
Muns bolsts i ceļš
Iz gaišu, pīpiļdeitu dzeivi.

Autore: Alise Ivbule
Aglyunys vydsškola, 7. klase

Karteņa: LaKuGys arhivs

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars