Kaidreiz laukūs dzeivuoja meitineite Anceite. Anceite vuicejuos sastajā klasē i gribēja kliut par tīsnesi, bet juos klasisbīdri apsmēja meitinis izvieli par nuokūtnis profeseju. Lauku bārni pat nadūmuoja sapņuot par nūpītnom profesejom, kotrs mieginuoja īsasaisteit lauku dzeivē i izavielēt attīceigu fiziskū dorbu.

Anceite beja vīneiguo teicamneica lauku skūlā. Skūlūtuoji vysod atbaļsteja meitinis idejis i aicynuoja jū īsasaisteit papyldus nūdarbeibuos. Anceite cīši gribēja īgiut jaunys zynuošonys, bet jai nabeja taidu īspieju. Meitine dzeivuoja kūpā ar babeņu. Anceitis baba vielējuos, lai unučka kliutu par vetuorstu. Babeņai vysod beja napīcīšoma paleidzeiba, tai kai bez muojis dorbim vēļ vajadzēja riupētīs par muojdzeivnīkim. Gimineitei klāvā beja vystys, cyukys, zūss i Anceitis mīļuokuo gūteņa Pīnene. Vokorus meitine pavadeja Pīnenis kluotbyutnē. Gūteņa izgluobe Anceiti nu vīntuleibys i bailem.

Piec sešim godim Anceite vuicejuos skūlā pādejū mienesi. Jai izadeve pabeigt īprīkšejuos vīnpadsmit klasis ar teicamom atzeimem i sakruot dīzgon lelu naudys summu apmuoceibom. Meitine gatavejuos braukt iz Reigu, muoceitīs universitatē i nuokūtnē struoduot par tīsnesi.

Pādejā laikā Anceites gūteņa stypri slymuoja. Babeņai nabeja naudys, lai apmoksuotu uorsteišonu, i partū, ilgi nadūmuodama, meitine nūlēma krītni maineit sovus planus. Sovys vielmis Anceite atmete iz ūtrū planu. Tagad jai beja napīcīšama vetuorsta paleidzeiba. Meitine pajēme vysu sakruotū naudu i kūpā ar Pīneni devēs pi doktera. Atbraukuse nūteiktā vītā, Anceite izreiz pīsavērse gūtenis uorstiešonai. Izaruodeja, ka par vetuorstu struoduoja meitinis bierneibys draugs Ivars. Sasatikšonys laikā jī ilgi runuoja i puorsprīde par tagadejū dzeivi. Uzklausejs draudzini, Ivars pīduovuoja Anceitei dorbu veterinara klinikā. Prūtams, jai beja juopījem pīduovuojums, tai vysa sakruotuo nauda tīsneša sapyna pīpiļdeišonai tyka iztārāta. Anceite nasabāduoja, partū ka zynuoja, ka babeņai patiks juos pījimtais lāmums.

Uorstiešonys kurss beidzēs, i Anceite atsagrīze iz sātu kūpā ar dzeivisprīceigū Pīneni. Baba atbaļsteja mozmeitu i cīši prīcuojuos par taidim apstuoklim. Dreizumā gimene nūlēme puorsaceļt iz leluoku piļsātu, lai Anceite varātu mīreigi apmeklēt dorbu.

Dzeive turpynojās… Myusim ir juopījem nūteikūšais i juopuorstuoj uzatraukt par nuokūtni. Nuokūtne ir nalels nūslāpums… Nivīns nazyna, kas nūtiks tuoļuok. Kotram ir sovs nūteikts mierkis, i kotram ir īspieja tū sasnēgt. Bet plani var maineitīs. Vyss nūteik iz lobu!

Autore: Viktorija Razguļajeva, Zilupis vydškolys 8.c klase