Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā var apsavērt 5 jaunys izstuodis, kas sasasauc kūpā ar dobys, muokslys i dzeivis brīdumu. Vosorys vydā, kod vysapleik radzams plaukums i pylnbrīds, Rotko muokslys centrs aicynoj īsapazeit ar jau atzeitu i nūbrīdušu muokslinīku dorbim: Dainys Dagnejis, Benta Holšteina (Dāneja), Leonida Tugaļeva, Marijis Maijeris (Vuoceja), Inesis Uobulenis, Skaidreitis Cihovskys, Violetys Juotnīcis, Izabellys Krollis, Kornēlejis Ūzulenis, Siļvejis Šmidkenys dorbim.

Izstuode “Sievietes spēks un brīvība” īzeimej muokslineicys rodūšuos darbeibys byutiskuokūs pūsmus, paruodūt i agreimūs Dainys Dagnejis dorbus – Okinavys perioda kompozicejis – kruosainus, dzeiveigus i tymā pošā laikā simboliskus tālus, radzātus eipašajā Okinavys vidē, kas raksturoj muokslineicys gleznīceibu 60. godu beiguos i 70. godu suokuos, i muokslineicys jaunuokūs dorbus, kas ir sīvītis energejis, kosmosa spāka i pruota pylni. Vyss mejās, vynās, tīcuos, elpoj, jūņoj, trīcās, plyust i vyrmoj, atkluojūt muokslineicys energejis spāku. Dainys Dagnejis dorbi burtiski storoj, ļaunūt uzsmaideit i storuot.

Rotko muokslys centrā varēs apsavērt ari da šam vierīneiguokū dāņu muokslinīka Benta Holšteina dorbu izstuodi “Ferweh”, kurā muokslinīks puorsvorā attāloj dobu, īsadvesmojūt nu sovu daudzūs ceļuojumu i paruodūt sovu cīši personiskū dobys elementu interpretaceju. Muokslinīks napuortraukti eksperimentiejs ar jaunim materialim, i vīns nu juo nasanajim jaunatrodumim ir gleznīceibys apvīnuošona ar fotokarteņom iz alumineja.

Leonids Tugaļevs ir Latvejis fotografejis vacmeistars, kura daiļradi raksturoj cylvāka kluotbyutne. Klasiskuo malnboltuo fotografeja uzrunuos skateituoju ar zynomu muokslinīku, rakstnīku i cytu kulturā labi zynomu cylvāku portretim. Izstuodē “Fotogrāfs” varēs īraudzeit, par pīmāru, Pīteri Martinsonu, Imantu Zīdūni, Juoni Pauļuku i cytus.

Marijis Maijeris dorbu izstuode “Ziedēšanas laiks” apvīnoj maigū uguņuošonu nu naskaitamajim zīdu kruosu tūnim ar vairuokom foto kolažom i zeimiejumu serejom, kur radzamys abstraktys zīdu formys. Tok svareiguokais ir tys, ka vyss itys vīnreizeigums teik sintezāts sovpateigā muokslineicys redzīnī, kas parosti rauga attāluot urbanistiskus motivus, nu ite ar formom i kruosom ruoda dobu, kai ari tuos dabiskūs cyklu naatkuortojameibu. Laiks i telpa, kas ir muokslineicys daiļradis byutiskys temys, palīk radzami nu jauna.

“Ķīpsalas keramika” – 20. godu symta ūtruos pusis latvīšu muokslys i kulturys fenomens, kas veiduojs vairuokys keramiku paaudzis i ļuovs nūsastyprynuot latvīšu tradicejom keramikā, kai ari tapt laikmeteigajai keramikai Latvejā. Tys ir tilts, kas savīnuoja tradicionalū i profesionalū keramiku, nu obeju pajemūt lobuokū, i tū tyltu cāluši cylvāki, muokslinīki. Izstuodē pīsadola Inese Uobuleņa, Skaidreite Cihovska, Violeta Juotnīce, Izabella Krolle, Kornēleja Ūzuleņa, Siļveja Šmidkena, kurys puorstuov i keramikys zalta laikmatu, i kurys vys vēļ struodoj Kīpsolys keramikys darbneicuos, kai ari reikoj izstuodis i pīsadola cytūs muokslys dzeivis pasuokumūs.

Dainys Dagnejis, Benta Holšteina i Kīpsolys keramiku izstuodis varēs apsavērt da 15. septembra, sovukuort Leonida Tugaleva i Marijis Maijeris izstuodis byus radzamys da 15. augusta.