Goreiguos muzykys festivalam radeits skaņdorbs par karali Mindaugu i Martu

Goreiguos muzykys festivalam radeits skaņdorbs par karali Mindaugu i Martu

18. Goreiguos muzykys festivalam, kas nūtiks nu 18. augusta da 5. septembra, jaunu skaņdorbu par Lītovys karali Mindaugu i juo sīvu Martu, kas, īspiejams, bejuse nu Latgolys, saceriejs komponists Jākubs Jančevskis.

Jaundorbam ir ostonis dalis. Tys saraksteits koram, steigu orkestram, perkusejom i teiciejam, kurs stuosta legendu. Aktrise Zane Jančevska, kura skaņdorbā izpylda teiciejis lūmu i bejuse ari skaņdorba idejis autore, atkluojuse, ka pietejamais viesturis periods ir cīši sarežgeits i par itim cylvākim ir daudz nūslāpumu. Jei nūruodeja, ka radeitais dorbs ir stuosts par tū, kas, īspiejams, ir nūtics. Dorba teksts radeits apmāram sešus mienešus. Viesturis faktus paleidzieja vuokt Eva Mārtuža, sovukuort ar teksta dramaturgeju paleidzieja Lelde Stumbre.

Komponists ar itū dorbu gryb pasaceit, ka mums ar sābrim lītaunīkim ir daudz kūpeigu temu. Skaņdorbā apsavārta ari mīra i kara tema, atkluojūt sīvītis i veirīša atškireigū izpratni par tū, jo sīvīte sludynoj mīru, nu veirīts aizastuovūt īt karuot.

Pietnīku reiceibā asūšuo informaceja līcynoj, ka 1253. godā ar Rūmys pāvesta Innocenta IV svieteibu Mindaugs tyka krūnāts par Lītovys karali. Reizē ar jū tyka krūnāta ari karalīne Marta, kura beja cālusēs nu latgaļu virsaišu dzymtys i beja Madalānu piļskunga meita. Marta tyka krūnāta par Lītovys karalīni atbylstūši sova laika tradicejom – ar pāvesta svieteibu.

Kai viestej legenda, 1263. godā ceļā iz Aglyunu pi sīvys rodim Mindaugu i divejus juo mozgadeigūs dālus nūgalynuoja Lītovys augstmaņi. Karaļs tics paglobuots tīpat Aglyunā.

Itai versejai par lobu līcynoj 17. godu symta luteraņu muoceituoja Rīvija hronikā mynātais fakts, ka 1618. godā Aglyunā, nūvuocūt kaida trūņa drupys, ir atrosta marmora plāksne. Leidz myusu dīnu tei gon nav sasaglobuojuse, bet ir sasaglobuojs latiņu teksta nūroksts, kurā saceits:„Itamā zemē atsadus Mindaugs, kunigaits, lītuvīts, kuram dzeivuot i miert beja gūda līta…” Piec vīnys nu versejom, trūņa drupys atsarodušs pi tagadejim kopim, taipat ari pastuov uzskots, ka Mindaugs tics puorapglobuots bazneicā zam oltora.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Dec
6
Ūtr
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Dec 6 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]
22:00 Kina “Einaratīvs” @ LTV1
Kina “Einaratīvs” @ LTV1
Dec 6 @ 22:00 – 22:30
Jaunuos režisoris Betijis Zvejniecis dokumentaluo eiskina “Einaratīvs” ir unikals stuostejuma paveids, kas viestej par Preiļu dzejnīka (Preiļu konceptualisms) Eināra Pelša dzeivi. Kinys veiduošonā īsasaista ari pats varūņs, aizdūdūt vaicuojumu – kū myusu dīnuos nūzeimej byut[...]
Dec
7
Tre
10:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Dec 7 @ 10:00 – 11:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]
12:00 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Dec 7 @ 12:00 – 13:00
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]
17:00 Tradicionalūs latgalīšu kļocku t... @ Vīneibys noma Tradiceju sāta
Tradicionalūs latgalīšu kļocku t... @ Vīneibys noma Tradiceju sāta
Dec 7 @ 17:00 – 19:00
Aglyunys Maizis muzeja saimineicys Vijis Kudinis vadeibā varēs īsavuiceit izcept tautā īcīneituos mozuos kļockys, kurys ād apsautātys soldonā kriejuma mērcē. Dasasaceišona pa teleponu 26377313.