Voi, sagaidūt Latvejis symtgadi, pastateisim pīminekli Vladislavam Luočam?

Voi, sagaidūt Latvejis symtgadi, pastateisim pīminekli Vladislavam Luočam?

Roksta autori: Pīters Luocs, Latgaļu rakstnīceibys muzeja vadeituojs, i idejis dūmubīdri

Ar rakstnīka i gruomotu izdevieja Vladislava Luoča vuordu ir cīši saisteita latgaļu* kultura pyrmskara 20. godu symta 20.–30. godūs i okupaceju laikā Daugovpilī, Latgolā, Latvejā, taipoš Rītumu trymdys godūs breivajā pasaulī. Juo nūpalni nav puorviertejami latgaļu gruomatnīceibys, literaturys, presis, radio, izgleiteibys, katuoliskuos kulturys saglobuošonā i veiduošonā, cylvāktīseibu i religiskuos apzinis breiveibys aizstuoveibā. Trymdys godūs Luocs, byudams A. Jūrdža vuordā nūsauktuo latgaļu kulturys fonda vadeituojs, nasakavejūt atsasauce iz katuoļu Bazneicys paleigā saucīnim nu dzimtinis.

Paguojuši jau 30 godi, kai myužeibā pasaukts dyžonais Latgolys dāls. Vladislava Luoča lelumu i nūzeimi, laikam rytūt, izjiutam arviņ vairuok i skaudruok. Voi šudiņ latgalim ir taida personeiba, kura sovu dzeivi bez atlykuma spātu upurēt tikai i vīneigi tautys lobumam?! Vladislavs Luocs latgalim ir vīneiguo laiceiguos kuortys persona, kas vysa myuža garumā nanūgurstūši ir vairuojuse i aizstuoviejuse latviski latgaliskuos i katuoliskuos vierteibys.

Par nūžālu da šam izcyluo tautys dāla Vladislava Luoča pīmiņai nav atdūts pīnuoceigs gūds, kas byutu simbolisks aplīcynuojums tautys gora styprumam, goreigūs vierteibu adekvatai izpratnei, pamudynuojums turētīs pi tradicionalajom Latgolys kristeigajom vierteibom.

Itaidu ideju sevī varātu īmīsuot pīmineklis Vladislavam Luočam, tū pastotūt Daugovpilī, vītā, kas ir izdevieja i rakstnīka jaunu dīnu piļsāta. Tī paguojuši juo rodūšuos darbeibys augleiguokī godi.

Pīminekļa pastateišonys līta tyka suokta jau 1992. godā – pīmineklis tyka sagataveits i nūvasts iz Daugovpili. Tūlaik Latvejā beja vēļ juku i nanūteikteibys laiks. Aizabyldynojūt ar vandaļu uzbrukumim, dorbus īsaceja iz laiku atlikt.

Vladislava Luoča pīminis saglobuošonys vaicuojums atkuortuoti aktualizējuos 3. pasauļa latgalīšu saīta laikā Rēzeknē 2012. godā, juo symtgadē, i īkļauts rezolucejā vaļdeibai.

Līta tyka suokta rysynuot kompetentajuos Daugovpiļs laiceigajuos i gareigajuos institucejuos, bet dīvamžāļ ilgstūši palyka bez rezultata. Tieļnīks Ivo Folkmanis beja atsasaucs aicynuojumam i pīduovuojs sovu muokslinīka redziejumu V. Luoča pīminis īmyužynuošonai pi bazneicys Skulpturu skverā, kam sazīduoti jau vaira kai 1000 eiro. Kai līcynoj 1943. godā izsnāgtais dokuments, iz bazneicai pīguļuošuo zemis gobola Reigys īlā 41 atsaroda Vladislava Luoča privatuo gruomatneica, kurys beidzamais eipašnīks ir bejis jis pats.

Leluokuo Latgolys piļsāta – Daugovpiļs –ir saglobuojuse daudzu izcylu židu, krīvu i cytu tauteibu īdzeivuotuoju pīmiņu. Asam puorlīcynuoti, ka pīnuoceiga pīminis vīta latgaļu kulturys darbinīkam Vladislavam Luočam veicynuotu kristeigūs vierteibu pīviļceibu laiceigajuos aprynduos, partū ka katuolicisms vysod ir bejs par latgaliskū, caltu latviskuos identitatis apziņu Latgolys pamatīdzeivuotuojūs, aplīcynuotu Daugovpiļs i regiona viesturiskū multikulturalismu i vadynuotu turistus iz dziļuoku regiona kulturys izzynuošonu.

Vladislava Luoča personeiba i nasavteigais dorbs tautys lobā vīnnūzeimeigi peļnejs juo pīminis saglobuošonu. Vēļ aktualuoks vaicyojums par pīminekla pastateišonu palīk, tyvojūtīs 2018. godam – Latvejis symtgadei. Tautai ir byutiski sevi identificēt ar simbolu, kas veicynoj patriotiskys jiutys, motivej dorbam i roda pīdereibys sajiutu sovai zemei. Vladislava Luoča personeiba i juo paveiktais ir spylgta līceiba vyspuorciļvieceigom vierteibom i izgleiteibys nūzeimei tautys pošapzinis styprynuošonā.

Pīminekļa pastateišona Vladislavam Luočam byutu breineiga duovona myusim pošim, lagalīšim, sovys vaļsts 100. dzimšonys dīnā. Tys byutu ari vīns nu latviskuma simbolim, caur kuru izstuosteit Latgolys viesturi i tuos sarežgeitūs ceļus.

* Red. pīz. Roksta autori izmontoj trymdā lītuotū vuordu “latgali”, ar tū dūmojūt latgaliski runojūšūs Latgolys īdzeivuotuojus. Zynuotniskajā literaturā škir terminus “latgali” (vīna nu senejom austrumbaltu ciļtim) i “latgalīši” (myusu dīnu Latgolys pamatīdzeivuotuoji).

Karteņa: momenti.lv

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Dec
4
Sai
14:00 Dzejis festivals “Prima Vista” @ Ciesis, tīšsaiste
Dzejis festivals “Prima Vista” @ Ciesis, tīšsaiste
Dec 4 @ 14:00 – 23:00
Dzejis festivals "Prima Vista" @ Ciesis, tīšsaiste
“Prima Vista” ir storpautiskys literaturys i dzejis festivals, tys kotru godu nūteik Igaunejā, Tartu. Ituo gods festivala programu ar golvonū temu “Mozais pasauļs” (Mazā pasaule) 4. decembrī prezentēs ari Ciesīs. Dzejnīku i muokslinīku vydā byus[...]
17:00 “Gūdi” Upītē @ Namaterialuos kulturys centrs "Upīte"
“Gūdi” Upītē @ Namaterialuos kulturys centrs "Upīte"
Dec 4 @ 17:00 – 18:00
"Gūdi" Upītē @ Namaterialuos kulturys centrs "Upīte"
Ituo goda 4. decembrī Namaterialuos kulturys montuojuma centrā “Upīte” byus Namaterialuos kulturys montuojuma svātki “Gūdi”, kurūs sveiks i gūdynuos cylvākus, kas atbolsta i veicynoj “Upītes kulturtelpu”. Taipoš byus ari starpdisciplinars koncerts ar vairuoku muziku apvīnuojumu[...]
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Jelgavys Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Jelgavys Kulturys noms
Dec 4 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Jelgavys Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Dec
7
Ūtr
22:05 Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveib... @ Latvejis Radejis 1 eters
Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveib... @ Latvejis Radejis 1 eters
Dec 7 @ 22:05
Ilzis Spergys kruojuma "Dzeiveiba" radejis lasejumi - "Marabeju kolns" @ Latvejis Radejis 1 eters
Nu 7. da 11. decembra, kotru vokoru 22.05 Latvejis Radejis 1 eterā izskanēs pyrmī radejis lasejumi latgaliski – Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveiba” stuosti. Radejis lasejumu muokslinīcyskais vadeituojs ir Kristaps Rasims, bet stuostu klausamuos versejis golvonais[...]
Dec
8
Tre
22:05 Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveib... @ Latvejis Radejis 1 eters
Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveib... @ Latvejis Radejis 1 eters
Dec 8 @ 22:05
Ilzis Spergys kruojuma "Dzeiveiba" radejis lasejumi - "Puika mežā" @ Latvejis Radejis 1 eters
Nu 7. da 11. decembra, kotru vokoru 22.05 Latvejis Radejis 1 eterā izskanēs pyrmī radejis lasejumi latgaliski – Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveiba” stuosti. Radejis lasejumu muokslinīcyskais vadeituojs ir Kristaps Rasims, bet stuostu klausamuos versejis golvonais[...]