Izdūta monografeja par filozofu jezuitu Stanislavu Ladusānu

Izdūta monografeja par filozofu jezuitu Stanislavu Ladusānu

ladusansLatvejis Universitatis (LU) Filozofejis i sociologejis instituts Vaļsts Pietejumu programā “Letonika” ir publiciejs Muorys Kiopis monografeju “Klātbūtne. Latviešu un brazīliešu filozofa jezuīta Staņislava Ladusāna dzīve un darbs”, informej LU sātys lopa.

Tys ir pyrmais tik apjūmeigs pietejums par Latiņamerikā i vysā pasaulī zynomū filozofejis profesoru, kristeiguos filozofejis pasauļa kongresu organizatoru, Sanpaulu Universitatis rektoru, daudzu gruomotu autoru, pyrmū brazīlīti i pyrmū latvīti, kurs bejs pāvesta akademejis akademiks.

Monografejā autore atkluoj jezuitu tradicejis ītekmi iz Latvejis kulturvidi, analizej 20. godu symta vyda pūļu, italīšu, brazilīšu filozofiskū dūmu, stuosta par Stanislava Ladusāna dzeivis guojumu i paruoda juo daudzpuseiguo humanisma filozofejis veiduošonūs.

Skaiteit vaira par M. Kiopis pietejumu.

Stanislavs Ladusāns (1912-1993) dzims 1912. goda 22. augustā Ludzys apriņča Zviergzdinis pogosta Rudzeišūs. Piec Zviergzdinis sešklaseiguos pamatškolys i Ludzys Vaļsts gimnazejis beigšonys 1931. goda pavasarī jis īsastuoj Reigys Katuoļu Goreigajā seminarā. 1933. godā tyka uzjimts jezuitu noviciatā. Ūtrajā noviciata godā Stanislavs jau beja Krakovys Universitatis Filozofe­jis fakultatis students.

1936. goda 5. oktobrī goreiguo vadeiba syuteja S. Ladusānu iz Rūmu studeju turpynuošonai Sv. Gregora Universitatē. Jis pa­beidze filozofejis studejis 1938. goda pavasarī i iz reizis īsuoce teologejis studejis, kuruos pabeidze 1942. godā ar licenciata grādu. Par prīsteri īsvieteits 1941. goda 26. junī. Doktora grādu S. Ladusāns sajēme 1946. godā.

Stanislavs Ladusāns struoduoja Jaunfriburgys Pro Deo universitatē Brazīlejā. Brazīlejā jis nūdybynuoja i daudzus godus vadeja Brazīlejis Filozofu bīdreibu, nūorganizēja latvīšu pīsadaleišonu storptautyskajā Euharistiskajā kongresā Riodežaneiro 1955. godā. Ladusāns nūorganizēja Amerikys Katuoļu Filozofejis savīneibu i pats beja tuos vadeituojs. Sareikuojs divpadsmit storptautyskus filozofu kongresus, pīsadalejs daudzuos storptautyskajuos filozofu konfe­reņcēs i Amerikā, i Eiropā, vysod uzastuojūt kai latvīts. Jis ir sarakstejs i redigiejs 14 gruomotu i publiciejs 68 filozofiska satura rokstus portugaļu, itāļu, latīņu, vuocu i latvīšu volūdā.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
8
Sai
10:00 Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
Diskuseju cikls “Ar Eiropys tvie... @ Zoom
May 8 @ 10:00 – 14:00
Diskuseju cikls "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu radūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu ciklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
20:00 Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Gundegys Rancānis gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 20:00
Gundegys Rancānis gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Nu 14. apreļa da 8. maja Latgolys Kulturviesturis muzeja lūgu vitrinuos ir īspieja apsavērt muokslineicys Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Karteņa: rezekne.lv
May
9
Svā
12:00 Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
Koncerts “Pasavēros saulītē” @ YouTube
May 9 @ 12:00
Koncerts "Pasavēros saulītē" @ YouTube
Sagaidūt Muotis dīnu, Kulturys i tautys muokslys centrs “Ritums” pīduovoj virtualu tautys muzykys koncertu “Pasavēros saulītē”. Nu 9. maja 12.00 stuņdem tū varēs apsavērt kulturys centra YouTube kontā ITE. Koncertprogramu taisejuši Aīda, Asnate i Aurēlija[...]
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduošo... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 9 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduošona pi krucifiksu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness nuok ar tradicionalīm maja dzīduojumim pi krucifiksu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdini 15.00 stuņdēs pi krucifiksu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – pi Malvīnes sātys.   
20:00 Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys izstuode “Klātienes ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
May 9 @ 20:00
Māra Čačkys izstuode "Klātienes dialogi" @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Muokslys dīnu ītvorūs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs aicynoj iz muokslinīka Māra Čačkys dorbu izstuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode byus daīmama nu 26. apreļa da 9. maja.  Vaira par Māra Čačkys izstuodi ITE. Izstuodi varēs apsavērt[...]