“Rikši” janvarī svieteis jubileju i prezentēs albumu

“Rikši” janvarī svieteis jubileju i prezentēs albumu

2016. goda 16. janvarī 18.00 Latgolys viestnīceibys GORS Mozajā zalā nūtiks postfolklorys grupys “Rikši” 5 godu jubileja i ūtruo albuma prezentacejis koncerts “Sieju sovu”.

Grupys jubileja i albuma prezentacejis koncertā gaidoma i īrostuo akordeona, vejūlis, gitarys, basgitarys, bubyna i 5 bolsu radeituo azartyskuo energeja i jautreiba, i jaunys vāsmis, idejis i jaunu ceļu vaicuojumi, i kaviešonuos atmiņuos par 5 godu kūpā rykšuošonu, i tys vyss caur jūkim, stuostim i, prūtams, vacom i jaunom postfolklorys grupys “Rikši” dzīsmem. Svātku reizē gostu gūdā byus Rēzeknis folklorys kūpa “Rūta”, Rēzeknis bārnu i jaunīšu folklorys kūpa i kapela “Vīteri” i Jaunpībolgys videjuos paaudzis deju kolektivs “Piebaldzēni”.

“Sieju rūtu, sieju mātru, sieju lilejeņu, Sieju sovu jaunu dīnu kai zaļū rūteņu…” Tai latgalīšu tautysdzīsmi kai sovu himnu izdzīd Rēzeknis folklorys kūpa “Rūta”. Sīvys, kas nu vysaidu Latgolys pušu par sovu dzeivis piļsātu ir izavieliejušys Latgolys sirdi, nu 1984. goda folklorys kūpā uztur dzeivys sovys dzymtuos pusis, kai ari Rēzeknē nūvāruotuos i pīraksteituos tradicejis i tautysdzīsmis. Caur godskuortu svātkim, kuozu vuortim i bēru saļmom, dzīšmu svātkim i folklorys festivalim “Baltica” prīceigai izdzīduots “sieju rūtu” i “aug rūta”, lapni dasaceits “zīd rūta, plaukst mātra” i klusai izsuopāts “veist rūta” i “raužu rūtu”, atguodynojūt par laika rota napruoteigū skriejīni i tū, cik svareigai ir myusu tautys montuojumu izdzīduot i vacim, i jaunim.

Postfolklorys grupa “Rikši”, kuruos vacums 14. janvārī byus atzeimuojams pusopolā jubilejā, 2015. goda suokuos izdūmuoja pīsavērst Rēzeknis tradicionalajam repertuaram. Pyrma tuo ļusteigys i energiskys dzīsmis dzīduotys i spālātys i latgalīšu muzykys festivalūs “Muzykys skrytuļs”, i folklorys festivalā “Baltica”, Latgolys Dzīšmu svātkūs i XXV Vyspuorejūs Latvīšu Dzīšmu i deju svātkūs, taipat ari Lītovā, Krīvejā, Francejā, Vuocejā i Gruzejā, kai ari naskaitamūs koncertūs, festivalūs i svātkūs vysā Latvejā. Laikam rytūt, nadaudz mainejīs grupys sastuovs, grupa pylnveiduojusēs i atsateistiejusēs, mainejīs ari dalinīku redziejums par sovu dorbuošonūs i atbiļdeibu pret tautys vierteibom, ar kuruom teik struoduots. “Rikšu” dūmys napuortraukti mejās ap vuordim “Sieju sovu” – kas ir tys, kū mes varam sēt (homoformys sakriteibys dieļ – ari sīt), kai mes tū varam sēt/sīt i kai sēt/sīt tū tai, kab latgalīšu tautysdzīsme tyktu dzīduota ari piec … godu. Grupys ūtrajam albumam, kurymā 10 “Rūtys” īdzīduotuos dzīsmis aranžātys “Rikšu” dalinīku redziejumā, dūts taišni taids nūsaukums – “Sieju sovu”.

Projektu “Sieju sovu” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, A/S “Latvijas valsts meži”, Latgolys regiona atteisteibys agentura i SIA “Auto flora”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]